Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Rīgas un Viļņas labāko basketbola komandu cīņas šobrīd ir retums, kas iespējamas tikai FIBA rīkoto turnīru ietvaros. (Foto: FIBA Champions League)

Lietuvieši bez panākumiem meklē sabiedrotos Baltijas līgas reanimēšanā

Basketbols
29. aprīlī 04:38 2021. gada 29. aprīlī 04:38
 
Māris
Siliņš
| Jauns.lv
Lietuvas basketbola līgas (LKL) vadošās amatpersonas apstiprinājušas, ka ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem notikušas sarunas par Baltijas līgas atjaunošanu, taču tas pašlaik nav iespējams komandu dažādo līmeņu dēļ.

Dažādi Baltijas līgas veidojumi ar dažādiem organizatoriem izmēģināti kopš trīs valstu neatkarības atjaunošanas. Kopīgs reklāmas tirgus allaž izvirzīts kā spēcīgs arguments, taču sportiskajā ziņā līmeņu atšķirības un individuālas vēlmes nomākušas jebkuru biznesa modeli. Pēdējo reizi Baltijas līgas čempioni tika noskaidroti 2018. gadā, kad turnīrā vairs nespēlēja reģiona labākās komandas. Lietuviešiem šis projekts kļuva arvien neinteresantāks  sportiskajā ziņā, jo ar katru gadu arvien spēcīgāks kļuva viņu nacionālais čempionāts jeb LKL līga. Labas, aizraujošas spēles modernās basketbola arēnās ar vēsturiskiem un svaigiem kaimiņpilsētu derbijiem bija daudz interesantākas par izbraucieniem pēc kārtējās uzvaras kaut kur Latvijā vai Igaunijā.

Tomēr Lietuvā ir klubi, kuri nepiedalās Eiropas klubu turnīros, taču labprāt uzspēlētu vēl kādu spēli nedēļas vidū. Faktiski šī interese ir no LKL otrā ešelona komandām.

Latvijas Basketbola līgu direktors Kristaps Janičenoks sarunā ar Jauns.lv apstiprina, ka šoreiz iniciatīva nāca no dienvidu kaimiņiem: “Viņi vispirms uzrunāja mūs, taču uzskatījām, ka nebūtu korekti šādu lietu apspriest bez igauņiem, ar kuriem mums  ir kopīga līga un labas partnerattiecības. Sarunas bija korektas, taču Igaunijas puse skaidri pateica, ka viņus šāds projekts pašlaik neinteresē. Gan attālumu, gan komandu finansiālo iespēju dēļ. Ja Latvijas - Igaunijas līgai vēl atsevišķi nāk klāt Baltijas līga, tad tas jau ir parāk liels haoss. Ja nepiedalās Igaunija, tad tā vairs nav Baltijas līga.”

Lietuvieši kā sportiski interesantu redz variantu, kurā Lietuvas līgas sešas komandas no turnīra tabulas otrās puses sacenstos ar trom Latvijas labākajām un divām igauņu komandām. Tām, kas nav aizņemtas starptautiskās sacensībās. Tātad, bez “VEF Rīga” un “Kalev/Cramo”, kas ir attiecīgi FIBA Čempionu līgas un VTB Vienotās līgas dalībnieku skaitā. Diez vai šāds turnīrs būtu pievilcīgs un viegli saprotams ikdienas līdzjutējam, tas drīzāk atgādina mēģinājumu dažu Lietuvas vidusmēra klubu šā brīža intereses atrsināt ar kaimiņu palīdzību.

“Manuprāt, ideja ir interesanta, taču pašlaik ir pārāk liela viedokļu un iespēju sadrumstalotība. Arī aptaujājot Latvijas komandas, nebija vienprātība. Būsim objektīvi, Lietuvas komandas ir pārākas ne tikai meistarībā, arī budžetu ziņā.  Norunājām ar Lietuvas pusi pie šī jautājuma vēlreiz atgriezties pēc sezonas,” Janičenoks uzskata, ka šādu projektu nedrīkst izveidot pa roku galam. Turklāt šā brīža prioritāte ir attīstīt sadarbības projektu ar ziemeļu kaimiņiem Latvijas un Igaunijas apvienotās līgas ietvaros.

“Nevaru teikt, ka Baltijas līgas ideja ir nolemta,” sarunā ar portālu Delfi.lt sacījis LKL ģenerālsekretārs un iepriekš Baltijas līgas direktors Romualds Brazausks. Viņš neredz iespējas, ka šāds turnīrs varētu uzsākt darbību tuvākajā nākotnē.

LKL direktors Remigijs Milašus lietuviešu medijiem tieši pateica, ka Latvijas un Igaunijas klubi sportiskajā ziņā tomēr nav konkurētpējīgi. Tā ir patiesība. LKL komandu minimālajam budžetam ir jābūt 400 000 eiro apmērā, kas jau tā plašajiem vietējo spēlētāju resursiem ļauj piesaistīt labus ārzemniekus. Ar tik dažādām finansiālajām iespējām pašlaik Baltijas līgas sportiskā puse tāpat pārvērstos par Lietuvas klubu iekšējo lietu kārtošanu.

“Bija sarunas ar latviešiem. Igauņiem ir sava nostāja. Es tā sapratu, ka viņiem nav pietiekami daudz spēcīgu komandu, lai sacenstos ar mums. Viņu komandas un budžeti ir vāji. Tikai divām komandām – “VEF” Rīgā un “Kalev/Cramo” Tallinā - budžets sasniedz vienu miljonu eiro. Tā pati “Ventspils”, kur pirms dažiem gadiem bija labs budžets, tagad ir ļoti vāja. Mūsu komandas viņiem vienkārši pārbrauktu pāri,” norādījis Milašus.

Visticamāk, tuvākajā laikā plaisa starp Lietuvas un pārējo divu Baltijas līgu komandām tikai paplašināsies. Ja pie mums nav nekādas indikācijas par izmaiņām sporta sponsorēšanas politikā un nav arī īsti noteiktas sporta veidu prioritātes, tad Lietuvā basketbols ir sporta veids numur viens un tam pāris simtus tūkstošus eiro un vairāk būs gatava sameklēt katra pašvaldība. Dodiet tik iespēju! Aiznākamajā sezonā Lietuvas līgā minimālā budžeta latiņa tiks pacelta līdz 600 tūkstošiem. Un gribētāji stāv rindā. Šoruden LKL debitēs Jonavas komanda, kam viena bukmeikeru kompānija uzreiz ir gatava piešķirt 150 000 eiro. Arī Latvijā klubi nesenā pagātnē ar lielu prieku komandas nosaukumu bijuši gatavi izpārdot azartspēļu rīkotājiem, tikai šaipus Mēmelei tas ierasti noticis par teju desmit reizes mazākām summām. Šoruden LKL dalībnieku pulku papildina Jonava, jauna zāle uzbūvēta Pluņģē, LKL projekti top Mažeiķos un Marijampolē. Lietuvieši uzskata, ka viņu līga ir starp desmit spēcīgākajām Eiropā un joprojām ir attīstības stadijā. 2024. gadā LKL dalībnieku skaits tiks paplašināts līdz 12 komandām (pašlaik ir 10, rudenī būs 11), kas ikvienai komandai sola lielāku spēļu skaitu. Tas ir priekšnoteikums, lai Lietuvas vidusmēra klubu interese pēc papildus spēlēm atkal pazustu un nebūtībā izplēnētu kārtējā fiksā ideja par kopīgu spēlēšanu Baltijas līmenī.

Citi šobrīd lasa

Aktieris Juris Hiršs: "Es neesmu nekāds eņģelītis, arī man ir bijušas paģiras"
Sinoptiķi izplata sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru karstumu 4
Sieviešu formastērpi policistiem - vīriešiem? Golubeva kliedē bažas par Ģirģena publicēto "dokumentu" 2
Pievienot komentāru

Певицу МакSим ввели в искусственную кому: "Возникли проблемы с самостоятельным дыханием"

Страстный поцелуй Пугачевой, танцы Баскова и Ивлеева без Элджея: как Галкин отметил 45-летие