Būsim reālisti – mūsu futbolistiem pat neizšķirts pret Melnkalni būs panākums
Latvijas futbola valstsvienība nebūs favorīte Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra pirmajā spēlē pret Melnkalni, kas Rīgā ieradusies ar spēcīgu apņemšanos izcīnīt uzvaru.
Kamēr kvalifikācijas turnīra tabulā visas komandas ir pie starta līnijas un tabulā ir tikai nulles, Latvijas izlases līdzjutēji atkal ir piemirsuši nesenās sakāves un uz dzīvi mēģina raudzīties optimistiskā noskaņojumā. Pirmie pretinieki – Melnkalnes izlase – droši vien neskan tik draudīgi kā Nīderlande un Turcija, ar ko būs jāspēlē tuvākās nedēļas laikā. Tomēr jāatzīst, ka visos galvenajos parametros – vieta FIFA rangā, iepriekšējie rezultāti, augstas klases spēlētāju pieejamība – Latvijas izlase stipri atpaliek. Problēmas, kas mūsu galveno komandu vajājušas pēdējo gadu laikā, dažos mēnešos nevar pazust neatkarīgi no tā, vai futbola sabiedrībai patīk vai nepatīk galvenā trenera amatā esošais Dainis Kazakevičs. Viņa rīcībā ir teju visi labākie valsts spēlētāji, izņemot Artūru Karašausku, kuru treneris uz izlasi spītīgi neaicina pats. To, ka šiem spēlētājiem pietrūkst tāda individuālā meistarība un futbola izpratne, lai spēlētu Eiropas labākajās līgās un kopā ar izlasi pretendētu, uz ko vairāk par kādu nejaušu uzvaru, jau ir mūsu futbola sistēmas problēma. Taču tā ir un nekur nebūs pazudusi arī šī vakara spēlē.
Bez miljonāriem pret miljonāriem
Portāls “Transfermarkt”, kas nosaka katra spēlētāja vērtību futbola tirgū, ir labs rādītājs, cik tālu atpaliekam pat no tādas izlases kā Melnkalne. Neviens no Latvijas izlases spēlētājiem tirgū nav novērtēts vismaz viena miljona eiro vērtē. Vistuvāk šai robežai ir Roberts Uldriķis (Šveices “Sion”; 0,9), Andrejs Cigaņiks (Ukrainas “Zorya”; 0,8) un Kaspars Dubra (Ukrainas “Oleksandriya"; 0,7). Melnkalnieši pretī var likt teju visu komandu jeb desmit vairāk nekā miljonu vērtus spēlētājus. No vienas puses tie ir tikai skaitļi, no otras tas ir tiešs talanta un meistarības atspoguļojums.
Madrides “Atletico” aizsarga Stefana Saviča vērtība ir 25 miljoni, Romas “Lazio” aizsargam Adamam Marusičam tie ir septiņi miljoni, pa dažādiem grandiem (“Sevilla”, Milānas “Inter”, Mančestras “City”) paceļojušajam “Monaco” uzbrucējam Stevanam Jovetičam tie ir seši ar pusi miljoni. Tie ir spēlētāji, kuru sniegumu pie TV ekrāniem kāri ķer arī tas futbola līdzjutējs, kurš par pašmāju notikumiem neliekas ne zinis. Savičs un Jovetičs uz Rīgu atlidoja ar privātu lidmašīnu.
Jau piemirsušies laiki, kad kāds Latvijas futbolists pārstāvēja kādu no Eiropas pieciem labākajiem čempionātiem. Pēdējais tāds ieraksts pirms četriem gadiem Vācijas bundeslīgā bija Artjomam Rudņevam. Šobrīd latviešu nav pat nākamā līmeņa čempionātos, pēc UEFA ranga augstākais pārstāvētais turnīrs ir Ukrainas čempionāts. Šajos faktos arī meklējama atbilde, kāpēc Latvijas izlase nav un nevar būt favorīts spēlēs arī pret tāda līmeņa komandām kā Melnkalne, kurai ir pa augstas klases izpildītājam gandrīz katrā līnijā. Jovetičs nedēļas nogalē guva vārtus Francijas čempionātā, Savičs ir “Atletico” aizsardzības balsts, Marušiču pagājušajā nedēļā redzējām UEFA Čempionu līgas astotdaļfinālā “Lazio” sastāvā pret Minhenes “Bayern”, Nikolu Vukčeviču Spānijas “Levante” no Portugāles “Braga” nopirka par teju deviņiem miljoniem eiro. Visticamāk, aizsardzībā blakus Savičam būs Marko Šimičs, kurš ir FK “Liepāja” kapteinis.
Bija pat 16. vietā
Pēc neatkarības iegūšanas Melnkalnes izlase savu pirmo oficiālo spēli aizvadīja tieši pirms 14 gadiem 2007. gada 24. martā, kad Podgoricā ar 2:1 pārspēja Ungāriju. Pēc četriem gadiem melnkalnieši jau bija uzlēkuši līdz FIFA ranga 16. vietai, gadu vēlāk tikai “play–off” kārtā piekāpās Čehijai cīņā par ceļazīmi uz Eiropas čempionāta finālturnīru. Pašlaik Melnkalne ir FIFA ranga 63. vietā. Pavisam neveiksmīgs Balkānu reģiona pārstāvjiem bija tikai vēl nenotikušā Eiropas čempionāta cikls, kurā neizdevās izcīnīt nevienu uzvaru. Tas drīzāk bija misēklis, pēc kura melnkalnieši pagājušā gada rudenī ar četrām uzvarām sešās spēlēs uzvarēja UEFA Nāciju līgas C grupā, bet tagad ir apņēmības pilni pacīnīties par ceļazīmi uz Pasaules kausa izcīņu. Lieki piebilst, ka Latvija kopā ar Gibraltāru tiek uzskatīta par sešu punktu donoru.
Kazakeviča sastāva problēmas
Dainis Kazakevičs izteicies par izlases kandidātu labu spēļu praksi un sportisko formu, tomēr gribas trenerim oponēt, ka vairāki mūsu leģionāri pēdējā laikā spēlējuši maz vai nemaz. Pašmāju klubu spēlētāju sportiskā forma sezonas sākumā, turklāt pēdējā laikā spēlējot uz mākslīgā seguma laukumiem, diez vai ir salīdzināma ar pretiniekiem, kuriem ir laba spēļu prakse pašā sezonas pilnbriedā.
Bažas radas vārtsargu līnija, kur Pāvels Šteinbors un Roberts Ozols savas pēdējās oficiālās spēles ir aizvadījuši pagājušajā gadā. Savainojumu dēļ pēdējās dienās no aprites izkrita centra aizsargi Elvis Stuglis un Kaspars Dubra, zem ļoti lielas jautājuma zīmes ir uzbrucēja Vladislava Gutkovska dalība spēlē, saslimis ir Mārtiņš Ķigurs. Droši vien Kazakevičam atkal nāksies vairākus spēlētājus izmantot viņiem neierastās pozīcijās.
Kazakevičs apzinās, ka pret komandām, kas grupā ielozētas no augstākiem groziem, būs grūti: “Izņemot spēles ar Gibraltāru, nebūsim favorīti. Tas nenozīmē, ka nevaram pretendēt uz uzvaru vai punktiem. Ja Latvijas Futbola federācija izvirza mums kā piektā groza komandai uzdevumu izcīnīt ceturto vietu, uzdevums ir loģisks. Nebūs vienkārši, taču tas nav neiespējami un ir adekvāti šajā situācijā.”
Viena lieta ir izvirzīt mērķi cīnīties par punktiem katrā spēlē, pavisam cita ar esošajiem resursiem uz tiem patiešām arī pretendēt. Pirmās spēles kontekstā varam cerēt uz veiksmi un “Skonto” stadiona laukuma slikto kvalitāti. Tie ir teju vienīgie priekšnoteikumi, lai Latvijas un Melnkalnes izlašu spēlē apgāztu bukmeikeru prognozes par viesu komandas uzvaru. Būsim reālisti, pat neizšķirts pašreizējā situācijā būs jāuzskata par panākumu.
Latvijas izlase nebūs favorīte arī 27. un 30. martā izbraukuma spēlēs Nīderlandē un Turcijā, kur pretī nāks vēl zvaigžņotāki un jaudīgāki pretinieki. Vēl G grupā ir ielozētas arī Norvēģijas un Gibraltāra izlases. Pasaules kausa finālturnīram kvalificēsies desmit grupu uzvarētājas, bet "play-off" kārtā piedalīsies desmit otro vietu ieguvējas un divas labākās UEFA Nāciju līgas komandas, kas apakšgrupās būs ārpus labāko divnieka.
