Krievija būtu gatava rīkot hokeja pasaules čempionātu, tomēr tam ir viens nopietns šķērslis

Pagājušajā nedēļā IIHF prezidents Renē Fāzels bija devies uz Krieviju, lai tiktos ar Krievijas Hokeja federācijas (FHR) prezidentu Vladislavu Tretjaku un pārrunātu jautājumu par 2021.gada pasaules čempionāta pārcelšanu no Baltkrievijas uz Krieviju.

Nepilnu nedēļu vēlāk - otrdien - Bržīza vietējam portālam atklāja, ka plāns par spēļu aizvadīšanu Krievijā aizvien ir aktuāls, taču decembrī paredzēta CAS sēde, kurā būs zināms lēmums gadiem šķetinātajā dopinga skandālā.

"Esam nobažījušies par 2021. gada pasaules čempionāta drošības jautājumiem, tāpēc, izvērtējot riskus, mēs apsveram visas iespējas," skaidroja IIHF valdes loceklis. "Mediji spekulē, ka Baltkrievijā plānotās spēles varētu uzņemt Krievija, taču šajā sakarā ir viena ķibele - šī gada beigās būs zināms CAS lēmums Krievijas dopinga skandāla apelācijas lietā. Cik man zināms, Krievijai šobrīd liegts rīkot sporta pasākumus," pauda Bržīža.

Bržīza arī uzsvēra jau iepriekš IIHF pausto nostāju, ka organizācija nevēlas pieņemt politiskus lēmumus, lai arī tie ciešā mērā saistāmi ar drošības jautājumiem pasaules čempionāta norises laikā.

IIHF amatpersona norādīja, ka IIHF lielākais notikums jāaizvada valstī, kas spēj garantēt drošu vidi.

No CAS lēmuma būs atkarīgs, vai Krievija varēs piedalīties 2021.gada Tokijas Olimpiskajās spēlēs, Paralimpiskajās spēlēs un 2022.gada Pasaules kausa finālturnīrā futbolā.

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) Krievijas diskvalifikācijas lietu nodeva gada sākumā. CAS lems par to, vai apstiprināt Krievijas četru gadu diskvalifikāciju vai to arī to noraidīt.

WADA decembrī uz četriem gadiem diskvalificēja Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.

Nākamajās vasaras un ziemas spēlēs Krievijas atlēti nedrīkstēs piedalīties zem valsts karoga un drīkstēs to darīt tikai tad, ja būs pierādīts viņu nevainīgums dalībā Krievijas dopinga sistēmā.

Tādā veidā 2018.gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā ne zem sava karoga startēja 168 Krievijas sportisti. Savukārt pēc Pasaules vieglatlētikas savienības ("World Athletics") lēmuma šāda kārtība Krievijas vieglatlētiem ir jau kopš 2015.gada.

Citās sacensībās Krievija varēs startēt, piemēram, 2022.gada Pasaules kausa kvalifikācijas sacensībās, jo tās rīko Eiropā par futbolu atbildošā organizācija UEFA. Savukārt finālturnīrā Krievijas kā nācijas dalība būs liegta, jo to rīkos pasaules futbola organizācija FIFA.

Tāpēc arī nākamā gada Eiropas čempionāta ieplānotās četras spēles futbolā drīkstēs notikt Sanktpēterburgā, arī Krievijas valstsvienība drīkstēs čempionātā piedalīties. Tāpat 2021.gadā šajā pilsētā ieplānotais Čempionu līgas fināls paliek spēkā.

Jau ziņots, ka Latvijas Hokeja federācija (LHF) lūdz Baltkrievijas Hokeja federācijai (FHB) skaidrot incidentus, kuros iesaistīts FHB prezidents Dmitrijs Baskovs.

2021.gada pasaules čempionātu nākamgad jāuzņem Minskai un Rīgai, taču Latvijas valdība nevēlas rīkot turnīru kopā ar Baltkrieviju, jo tās pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms pielieto represijas pret mierīgajiem protestētājiem.

LHF valdes sēdē pirmdien tika pieņemts lēmums nosūtīt FHB paziņojumu, kurā lūgts skaidrojums notikušajiem incidentiem un informācijai, kas tieši saistīta ar FHB vadības līdzdalību tajos.

Kā teikts vēstulē, kuru parakstījis organizācijas prezidents Aigars Kalvītis, notikumi Baltkrievijā traucē LHF gatavošanos čempionātam.

"LHF visu laiku ir nelokāmi uzskatījusi un ar darbiem pierādījusi, ka, neskatoties uz nu jau trīs mēnešus ilgajiem notikumiem kaimiņvalstī, mūsu draudzīgās un lietišķās attiecības ar FHB ir ļāvušas turpināt darbu arī šajos, visnotaļ sarežģītajos, apstākļos," teikts LHF paziņojumā.

IIHF Padomes sēde notika dažas dienas pēc tam, kad aizpagājušajā nedēļas nogalē Baltkrievijas sporta portāls "Tribuna" nāca klajā ar ziņu, ka Baskovs bijis klāt uzbrukumā, pēc kura slimnīcā mira opozīcijas aktīvists Ramans Bandarenka. Pagājušajā pirmdienā Baskovs un pasaules čempions taiboksā un kikboksā Dmitrijs Šakuta, kurš tiek turēts aizdomās uzbrukuma iniciēšanā, tika iekļauti Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

"Mēs nevaram ignorēt gan masu informācijas līdzekļos pieejamo informāciju un materiālus, gan arī nepietiekami skaidroto notikumu attīstību no jūsu puses. Uzskatām, ka notikumi tiešā veidā apdraud un negatīvi ietekmē gan pašas FHB reputāciju, gan ir arī nopietns drauds sporta veida - hokeja reputācijai," raksta LHF.

Lai gan LHF pirms tam vairījusies publiski komentēt notiekošo Baltkrievijā, tagad Latvijas hokeja jumtorganizācija uzsver, ka tai ir svarīgas tādas morālās un ētiskās vērtības kā godīgums, savstarpējā cieņa, profesionālā ētika un augsta atbildības sajūta pret federāciju biedriem, sponsoriem un visu sabiedrību.

2019.gada 15.februārī abas puses noslēdza savstarpēju līgumu par kopīgu pasaules čempionāta rīkošanu. Lai arī abu federāciju sadarbība čempionāta organizēšanas jomā ir bijusi sekmīga, pēdējā laika notikumi Baltkrievijā radījuši gan tiešus, gan netiešus šķēršļus sadarbības turpināšanai un pienācīgai līguma izpildei.

LHF norāda, ka masu medijos izplatītā informācija un pieejamie materiāli par Baskova iespējamo piedalīšanos represijās pret Baltkrievijas iedzīvotājiem ir nepārprotami neatbilstoša vispārzināmiem morāles un ētikas principiem un tā nevar tikt ne pieņemta, ne attaisnota.

Rīga un Minska 2017.gada maijā notikušajā balsojumā sīvā cīņā pārspēja Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Plānots, ka Rīgā un Minskā notiks grupu turnīri un pa diviem ceturtdaļfināliem, bet pusfināli un fināls tiks aizvadīti Baltkrievijas galvaspilsētā.

Maijā IIHF lēma, ka Rīgā B grupā spēlēs Latvija, Kanāda, Somija, ASV, Vācija, Norvēģija, Itālija un Kazahstāna, bet Minskā A grupā cīnīsies Baltkrievija, Krievija, Zviedrija, Čehija, Šveice, Slovākija, Dānija un Lielbritānija.

Minska pasaules čempionātu uzņēma arī 2014.gadā, un jau toreiz Eiropas Parlaments aicināja IIHF liegt Baltkrievijai uzņemt meistarsacīkstes, norādot uz varas iestāžu represijām pret opozīciju.

2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā - Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā - Zviedrijai un Dānijai.

2021.gada pasaules čempionāts ieplānots no 21.maija līdz 6.jūnijam. Iepriekš bija plānots, ka meistarsacīkstes sāksies 7.maijā, taču tās tika pārceltas pāris nedēļas uz priekšu, jo Eiropā varētu aizkavēties nacionālo čempionātu izspēle.

Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.