“Esmu priecīgs, ka ir kur spēlēt, un NHL būs turpat blakus” - Latvijas līgas labākais spēlētājs Kārlis Čukste gatavojas doties uz Ameriku

Čukstes vārds plašākai hokeja līdzjutēju sabiedrībai uz paplātes tika nolikts pirms pieciem gadiem, kad Nacionālās hokeja līgas (NHL) draftā viņu ar 130. kārtas numuru izvēlējās Sanhosē “Sharks”. Pavisam NHL draftējusi 37 Latvijas hokejistus, tikai 12 no tiem bijuši aizsargi un Čukste starp šīs pozīcijas spēlētājiem ir pagaidām pēdējais draftētais latvietis. Pirms tam bija Artūrs Kulda (2006.) un Oskars Bārtulis (2005.), vēl agrāk brāļi Krišjānis un Jēkabs Rēdlihi (2002.). Faktiski tā ir kā kvalitātes zīme un visas iespējas kļūt par labāko savas pozīcijas spēlētāju Latvijas izlasē. Kārlim šogad palika jau 23, bet valstsvienībā viņam tā īsti vēl nebija sanācis uzspēlēt. Čukste pēdējās piecas sezonas pavadīja Amerikā, izvēloties paralēli hokejam iegūt izglītību un spēlēja NCAA čempionātā. Pavasaros pasaules čempionātu laiks parasti sakrita ar eksāmeniem. Studentu dzīve aiz muguras, taču cerētais līguma piedāvājums no Sanhosē “Sharks” vēl nesekoja. Sevi nāksies apliecināt caur fārmklubu gaļasmašīnu, taču skaidrs ir viens – Čukstem ir labas iespējas nokļūt pasaules spēcīgākajā līgā. Starp citu, tur jau spēlē Kārļa labs draugs un vienaudzis Rūdolfs Balcers, kuru tajā pat 2015. gada draftā tie paši “Sharks” izvēlējās vienu kārtu zemāk ar 142. numuru.

“Čukste līdz šim faktiski spēlējis tikai junioros, pieaugušo hokejs tikai tagad sākas, bet viņam ir milzīgs potencials. Atliek vien cerēt, ka situācija normalizēsies un viņš spēlēs tur,  kur viņam jāspēlē,” aizsarga sniegums Vācijas kausa izcīņā iekrita arī galvenā trenera Arta Ābola acīs.

Par Čukstes oficiālu debiju Latvijas izlasē uzskatāma 2015. gada aprīlī aizvadītā viena pārbaudes spēle pret Baltkrieviju. Čukste sarunā ar Jauns.lv atklāj, ka daudzas tās atmiņas jau pagaisušas: “Tas bija tik sen... Atceros vien to, ka spēlēju vienā parī ar Aleksandru Jerofejevu. Biju jaunais, kuram iedeva iespēju sevi parādīt. Acis bija lielas, centos izbaudīt izlases atmosfēru, tomēr tas viss notika mazliet par ātru. Tagad ir tā, ka daži par manu debiju uzsakata pagājušās nedēļas “Deutschland Cup” turnīru, bet oficiāli tā ir spēle pret baltkrieviem.”  

- Vai tagad Krēfeldē arī noķēri kādu debijas sajūtu?
- Mazs uztraukums bija, bet tas ir parasti pirms katras svarīgākas spēles. Neesmu jau vairs tik jauns, laukumā jutos droši un var teikt, ka izbaudīju šīs spēles.

- Faktiski pirmās pieaugušo hokejā, ja neskaitām mēnesi “Mogo/LSPA” komandā.
- Sākumā gribējās visur skriet un visu darīt, varbūt dažās epizodēs tiešām nospēlēju kā junioru hokejā. Vajadzēja vairāk padomāt ar galvu. Jā, bija mazliet citādāks hokejs, racionālāks. Jaunā komandā kā jaunajam pirmais uzdevums ir izpildīt trenera prasības un svarīgākais bija droši un precīzi nospēlēt aizsardzībā. Ļoti patika mana loma komandā, bija jāspēlē pret Vācijas izlases labākajām maiņām. Tādās reizēs izbaudu pašu spēli un ar baudu arī spēlēju. Kopumā esmu apmierināts gan par sevi, gan komandas izcīnīto kausu.

- Jau pirmajā spēlē izdevās iemest arī vārtus, turklāt tie izrādījās uzvaras vārti.
- Tā sanāca, bet lielāko darbu vārtu priekšā paveica Emīls Ezītis, kurš aizsedza vārtsargam redzamību. Es tikai palaidu ripu vārtu virzienā.

- “Optibet” hokeja līgā (OHL) desmit spēlēs ar 11 (7+4) punktiem esi rezultatīvākais aizsargs, turklāt septiņus vārtus sezonā pēdējo reizi meti jauniešu hokejā 16 gadu vecumā.
- Nevaru noliegt, ka ripa šoruden krīt vārtos. Vispār jau es bernībā biju ļoti tendēts uz vārtu gūšanu, tāds uzbrūkošais aizsargs. Amerikā jau bija citi uzdevumi, vairāk bija jādomā par aizsardzību un šīs pozīcijas tiešajiem pienākumiem. Tagad “Mogo” komandā atkal ir tā iespēja vairāk piedalīties uzbrukumos, tik daudz nedomāt par aizsardzību. Arī partneri labi nospēlējuši un radījuši man šīs iespējas.

- Kad uzzināji, ka esi atzīts par OHL mēneša labāko spēlētāju?
- Atlidojām no Vācijas, ieskatījos “Facebook” un redzēju, ka esmu uzvarējis līdzjutēju balsojumā. Patīkami, paldies! Vēl jo interesantāk, ka bija jācīnās ar komandas biedriem Latvijas izlasē Nikolaju Jeļisejevu un Rūdolfu Gustu Lagzdiņu. Pats nobalsoju par viņiem.

- Kāds ir Latvijas čempionāts un tā līmenis?
- Vadošajās komandās ir daudzi spēlētāji, kuri karjeras labākajos gados spēlējuši ļoti augstā līmenī. Meistarība šajā līgā ir. Protams, ātrumi nav tik lieli kā Amerikas junioru hokejā. Tādā ziņā sevi mazliet jāpiespiež. Ja gribi izcelties un palīdzēt komandai uzvarēt, nedrīkst pielāgoties. Mana loma “Mogo” komandā nav tik daudz uz aizsardzību vērsta kā bija iepriekšējās sezonās. Varu skriet uzbrukumā un tad ir jāskrien arī atpakaļ, tā ka skriet sanāk daudz. Slodze pamatīga. Kopumā šķiet, ka OHL pavadītais laiks būs ļoti palīdzējis, lai sasniegtu labu formu.

- Par sezonas turpinājumu ir kāda lielāka skaidrība?
- Man ir paziņots, ka 5. februārī sāksies AHL sezona, pirms tam būs “Barracuda” treniņometne. Tās ir lietas, kurām gatavojos, kārtoju ASV vīzu. Protams, var visādi gadīties – mēs šobrīd neviens nezinām, kā būs pēc mēneša.

- Vai Kvinnipakas universitātē, kur mācījies un spēlēji iepriekšējos četrus gadus, vēl palicis kas darāms?
- Vasarā vajadzēja nokārtot maģistra grādu, bet tas pagaidam ir atlikts kā 2021. gada plāns. Šis bija pirmais pavasaris, kad eksāmenus un ieskaites varēja kārtot attālināti tiesšsaistē, šis bija pirmais pavasaris, kad varēju tikt uz izlasi. Diemžēl, visu atcēla. Kvinnipakā esmu ieguvis bakalaura grādu psiholoģijā un vēl palikušas trīs klases līdz maģistram biznesa administrācijā. Vienu vajadzētu nokārtot janvārī, atlikušās – līdz nākamā gada beigām.

- Tu pats un līdzjutēji gaidīja, ka augustā Sanhosē “Sharks” tev piedāvās divvirziena pirmo NHL līgumu, bet parakstīji tikai AHL līgumu ar viņu fārmklubu “Barracuda”. Kāpēc tā?
- Visticamāk, pie vainas Covid-19 situācija Amerikā, šādā brīdī viņi neriskēja izdot lielus līdzekļus un parakstīt daudzus spēlētājus ar divvirziena līgumiem. Faktiski tā bija viņu iespēja atstāt mani savas organizācijas paspārnē. NHL spēlētāju tirgū man līgumu tagad var piedāvāt jebkura komanda, bet “Sharks” tādā gadījumā būs pirmā roka. Manuprāt, tā nav sliktākā situācija. Jā, kopā ar aģentu un ģimeni cerējām, ka būs NHL līgums, taču tagad nav tie labākie laiki. Svarīgākais, ka esam palikuši pie “Sharks” organizācijas, tur mums ir daudz labu paziņu. Nemaz neizskatījām citas iespējas, pat ja tādas būtu. Esmu priecīgs, ka man ir kur spēlēt un NHL turpat priekšā vien ir. Viss atkarīgs no paša darba