Kas šoruden vilks uz priekšu Latvijas basketbola izlasi?

Iespējams, ka pašreizējās Covid-19 vīrusa pandēmijas laikā virsrakstā uzdoto jautājumu var pārfrāzēt kā “kuri vispār vilks mugurā Latvijas izlases kreklu?”. Latvijas basketbola savienība komandai ir aizrunājusi tiešo līgumreisu no Rīgas uz Sarajevu, tomēr vairāku spēlētāju pievienošanās iespējama jau Bosnijā un Hercegovinā. Neskaidrība – kurš varēs un kurš nevarēs ierasties – droši vien būs līdz pēdējam brīdim. Bez vīrusa skalpa ar katru dienu sarežģītākas kļūst ceļošanas iespējas un gan jau kādam pie auss klusi čukstēs arī kāds kluba menedžeris – labāk nebrauc... Sarunās ar Latvijas izlases koordinatoru Emīlu Tomu visi spēlētāji ir apstiprinājuši vēlmi palīdzēt Latvijas izlasei.

“Labākā ziņa ir tā, ka daudzi mūsu basketbolisti labi sākuši sezonu savos klubos. Tomēr patlaban negribu runāt ne par optimālo sastāvu, ne taktikas variantiem. Pārāk daudz nezināmo: vai visi būs veseli, vai visi varēs tikt uz Sarajevu?” paplašinātā 24 spēlētāju saraksta nosaukšanas laikā sprieda Latvijas izlases galvenais treneris Roberts Štelmahers. Viņa redzeslokā uz šo sabraukumu ir 24 spēlētāji, no kuriem 16 pārstāv ārzemju komandas. To vidū nav neviens no sešiem Eirolīgas klubos spēlējošajiem, taču ir NBA pārstāvis Anžejs Pasečņiks. Par viņa un citu NBA spēlētāju iespējamo dalību šajā izlašu logā ir daudz neskaidrību. Viņu dalība kļūst arvien mazāk ticama. Ja mums būs Pasečņiks, tad bosnieši pretī liks Jusufu Nurkiču (Portlendas “Trail Blazers) un Džananu Musu (Bruklinas “Nets”). Ej nu sazini, kā izdevīgāk?

Skaidrs, ka praktiski varam rēķināties ar Eiropā spēlējošajiem basketbolistiem un lielākā vērtība būs tiem spēlētājiem, kuri “daudzi” spēlē augstā līmenī un savos klubos ir līderi. Te nu Štelmahera teikto “daudzi” drīzāk nākas reducēt uz “daži”, jo ne visiem sezonas sākusies veiksmīgi un savas korekcijas ievieš arī vīruss. Tātad – kā veicies kandidātu sarakstā iekļautajiem spēlētājiem šīs sezonas sākumā.

Žagars bez spēļu prakses

Artūrs Žagars (Badalonas “Joventut”, Spānija). Žagars oficiālu debiju Latvijas izlasē piedzīvoja zaudētajā spēlē Bulgārijā, kurā spožas epizodes mijās ar neapdomīgiem lēmumiem cīņas galotnē. Iespējams, toreiz pietrūka spēles prakse un tāda nebūs arī šoreiz. Lielākā daļa Latvijas basketbola līdzjutēju domā, ka Badalonas “Joventut” treneris Karls Durans neko nesaprot no basketbola – kā var vienu no talantīgākajiem Eiropas jaunajiem spēlētājiem marinēt uz rezervistu soliņa un atvēlēt niecīgas sekundes ceturtdaļu izskaņās? Tāda ir realitāte – Žagars nespēj izkonkurēt pieredzējušos saspēles vadītājus Feranu Basu un Pau Ribu, Spānijas čempionātā spēlējot vidēji tikai 5,4 minūtes, Eiropas kausā – 2,8 minūtes. Maz ticams, ka šajā sāgā kas mainīsies, jo Badalonas klubam sezonas sākums izdevies labāks nekā iepriekšējās sezonās – Spānijā sešas uzvaras deviņās spēlēs, Eiropas kausā uzvarēti visi pieci mači. Komandu piebremzējusi Covid-19 epidēmija – šonedēļ ir vairāki saslimšanas gadījumi un tika atcelta Eiropas kausa spēle pret Belgradas “Partizan”. Iespējams, visiem būs jādodas karantīnā. Jebkurā gadījumā līdz mēneša beigām Žagars pie spēļu prakses nebūs ticis, tomēr mēs ticam, ka arī šāds Žagars ir viena no saspēles vadītāja pozīcijas galvenajām opcijām.

Ingus Jakovičs (Varēzes “Openjobmetis”, Itālija). Aizsargs spēcīgajā Itālijas čempionātā vidēji mačā spēlē 18 minūtes un gūst 6,3 punktus, kas statistiski ir mazāk nekā šajā paša klubā pavasarī un kritusies arī Jakoviča metienu precizitāte no spēles. Tomēr kopumā pietiekami solīdi. Jakovičs spēlē tikai otrā numura jeb uzbrūkošā aizsarga pozīcijā, kamēr ar saspēles vadīšanu nodarbojas citi. Komandai divas uzvaras sešās spēlēs. Ingus izteicis gatavību palīdzēt izlasei, ja tāda iespēja būs, lai gan iepriekšējā logā nespēlēja. Šķiet, ka ārējā līnijā kopā ar Žagaru un vefiešiem Kristeru Zoriku un Aigaru Šķēli varētu veidot interesantu kvartetu.

Kaspars Vecvagars (“Lleida”, Spānija). Sezona Spānijas otrajā līgā tikai sākusies un diez vai par Vecvagara sportisko formu objektīvi var spriest pēc divām spēlēm, kurās tika realizēti tikai 16 procenti divpunktu metieniuun 33 procenti tālmetienu. Komandai zaudējumi, bet vienīgajā uzvarētajā spēlē Vecvagars nepiedalījās.

Jānis Blūms (“Reggio Emilia”, Itālija). Četrās spēlēs laukumā bijis 30 minūtes, guvis sešus punktus (tālmetieni 2/8). Jānis izbauda ilgās un veiksmīgās profesionāļa karjeras, iespējams, pēdējo līgumu, taču te noteikti nav runa par stabilu spēles laiku un lielu lomu komandā. Ja nu vienīgi ģērbtuvēs, kas līdzīgi varētu būt vienīgais taustāmais šā brīža Blūma pienesums arī Latvijas izlasei. Pašlaik Jānim varam novēlēt tikai labu veselību – “Reggio Emilia” komandā ir Covid-19 uzliesmojums un starp inficētajiem ir arī Blūms. Tātad nākamās divas nedēļas karantīnā bez treniņiem.

Jānis Kaufmanis (Tallinas “Kalev/Cramo”, Igaunija). Roberts Štelmahers savam latviešu leģionāram dod pieklājīgu spēles laiku (20 minūtes Latvijas – Igaunijas līgā; 23 minūtes VTB līgā), taču komandas spēlē tā noteikti nav tā loma, kādu Kaufmanis spēlēja Valmierā. Vidēji 5,7 un 6,5 punkti, saraustīts sezonas sākums, kopā ar komandu pabijis karantīnā pēc komandas biedra inficēšanās ar vīrusu. Spēlē labā līmenī, taču bez skaļiem pārsteigumiem.

Laksa un Strautiņš – savu komandu līderi

Mārtiņš Laksa (Ļubļinas “Start”, Polija). Spēlētājs, kuru valstsvienības treneri lielākoties nepelnīti aizmirsa iepriekšējās sezonās. Arī tad, kad Laksam bija līgums Eiropas spēcīgakajā nacionālajā čempionātā Spānijā. Tagad Laksa jau otro gadu spēlē Polijā, ir Ļubļinas komandas līderis, bet viņa pārstāvētā komanda otrajā vietā Polijas čempionātā un spēlē arī FIBA Čempionu līgā. Laksam uzticas, viņam ir otrais lieākais nospēlēto minūšu skaits visā Polijas čempionātā, astotā vieta rezultatīv;ako spēlētāju sarakstā (vidēji 14,4 punkti spēlē), astotā starp precīzākajiem tālmetējiem (29/63 jeb 46%) un pirmais soda metienu preizitātē (38/39). Ir visi priekšnoteikumi, lai līdzīgu lomu spēletu arī izlasē, ja vien treneri pratīs pareizi izmantot.

Jānis Bērziņš (“Zielona Gora”, Polija). Stabila loma Zeļonaguras komandas rotācijā, stabilas minūtes laukumā un iespēja par sevi atgādināt līmeņa ziņā pieklājīgajā VTB līgā. Polijas čempionāta septiņās spēlēs valmierietis vidēji 20,9 minutēs guvis 11,4 punktus un izcīnījis 4,9 atlēkusās bumbas; VTB līgas četrās spēlēs 21 minūtē 9 punkti un 4,3 atlēkušās bumbas. Viens no tiem dažiem, par kuriem var teikt – sezonu sācis labā līmenī.

Artūrs Strautiņš (Varēzes “Openjobmetis”, Itālija). Ja nu par kādu var teikt, ka sezonas sākums izdevies izcils, tad tas ir 22 gadus vecais jūrmalnieks. Vasarā, kā ierasts, individuāli pastrādāja pie Ainara Zvirzgdiņa un savu piekto (!) sezonu Itālijas čempionātā sācis ar vidēji 31 minūti laukumā, 14,5 punktiem un 8,7 atlēkušajām bumbām. Nospēlētā laika ziņā – līderis. Gūto punktu ailē atpaliek tikai no leģendārā argentīnieša Luisa Skolas, kurš Varēzes komandā laukumā dara visu, ko vien vēlas. Atlēkušajās bumbās – labākais komandā. Tas, ka Strautiņam ir tikai trīs spēles Latvijas izlasē, drīzāk ir akmens iepriekšējo un esošo treneru dārziņā. Noteikti ir pelnījis lielāku lomu izlases rindās.

Ojārs Siliņš (Nursultanas “Astana”, Kazahstāna). Sezonas sākumu pavadīja bezdarbnieka statusā, “Astana” komandā sāka ar iespaidīgiem 17 punktiem uzvarā pār “Himki”, taču tālāk tik labi nav gājis – trīs spēlēs vidēji 20 minūtēs 8,3 punkti un trīs atlēkušās bumbas. Valstsvienības sakarā labā ziņa jau ir tā, ka Siliņš ir atradis komandu un iegūs spēļu praksi. Viņš noteikti būs starp Štelmahera atslēgas spēlētājiem, īpaši aizsardzības uzdevumos.

Gražulis ir labs Itālijā

Mareks Mejeris (Permas “Parma”, Krievija). Viņa pārstāvetājai “Parma” komandai sezona sākās ar sensacionāku uzvaru pār Maskavas “CSKA”, kam sekoja panākums Saratovā pret “Avtodor”. Par savu lomu lietuviešu trenera Kaza Maksvīša komandā Marekam grēks sūdzēties, pirmajās spēlēs tika realizēti 72% metienu no spēles. Protams, tās bija tikai divas spēles, kurām turpinājums nav sekojis. Permas komandu skārusi inficēšanās ar Covid-19 un atveseļošanās nenorit tik raiti kā cerēts – “Rospotrebnadzor” komandai karantīnu pagarinājis līdz šīs nedēļas beigām. Līdz izlašu pauzei “Parma” paredzētas vēl trīs spēles, taču varam tikai minēt, kāds Mejeris būs pēc mēnesi ilgas dīkstāves.

Artjoms Butjankovs (“Samara”, Krievija). Diez vai Krievijas pēc spēka otrajā līgā tiek spēlēts augstākās raudzes basketbols, bet Butjankova gadījumā tas netiek spēlēts vispār. Pēc oktobra sākumā aizvadītas vienas spēles (tajā rēzeknietis guva 10 punktus) komanda devusies karantīnā ar vairākiem Covid-19 gadījumiem tās sastāvā.

Andrejs Gražulis (“Trieste”, Itālija). Labs sezonas sākums vienā no Eiropas spēcīgākajām līgām – vidēji 30 minūtes (lielākais spēles laiks komandā!), 10 punkti un 7,6 atlēkušās bumbas, realizēti 62 procenti divpunktu metienu. Pilnai laimei pietrūkst tikai kāds šoruden trāpīts tālmetiens (0/16). Ja kādi blakus apstākļi neliegs doties palīgā izlasei, tad klubā rādītais sola ļoti jaudīgu palīgu tiešā groza tuvumā.

Mārtiņš Meiers (Nursultanas “Astana”, Kazahstāna). Izņemot jau pieminēto uzvaru pār “Himki”, Nursultanas komanda piedzīvojusi četrus bezcerīgus zaudējumus un droši vien “Astana” būs starp VTB līgas pastarīšiem. Nursultana ir vieta, kur spēlētājiem algas līgumā ir papildus piemaksa par ierašanos vien un diez vai Meiers turp braucis ar lieliem sportiskajiem sapņiem. Savas kazahu tenges Mārtiņš atpelna ar stabilu sniegumu katrā spēļu vakarā. Vidēji 20 minūtēs gūti 8,8 punkti un izcīnītas 4,2 atlēkušās bumbas liecina, ka Meiers ir labā formā un pašreizējā Latvijas izlase bez viņa groza apakšā īsti nav iedomājama.

Klāvs Čavars (Minskas “Tsmoki”, Baltkrievija). Sezonas laikā būs iespēja sevi apliecināt gan VTB līgā, gan FIBA Čempionu līgā un no leģionāra noteikti tiks prasīts vairāk nekā no vietējiem. Sezonas sākums škiet diezgan tukšs – trīs VTB līgas spēlēs vidēji 17 minūtēs 2,3 punkti un 2,7 atlēkušās bumbas un došanās karantīnā pēc vairākiem Covid-19 saslimšanas gadījumiem Minskas komandā.

Mārcis Šteinbergs (“Gran Canaria-2, Spānija). 19 gadus vecais un 2,06 metrus garais spēka uzbrucējs savas basketbola kvalitates vasarā attīstīja Ainara Zvirgzdiņa vadībā un tagad to turpina darīt “Gran Canaria” kluba junioru sistēmā. Turpat, kur savu ceļu uz NBA veica Anžejs Pasečņiks. Pēc spēka Spānijas trešajā līgā Šteinbergs trīs spēlēs vidēji laukuma bijis 26 minūtes, guvis septiņus punktus un izcīnījis četras atlēkušās bumbas. Ogrēnietim ir stabila vieta komandas rotācijā, tomēr līderi ir citi. Iekļūšana izlases kandidātu sarakstā pašlaik drīzāk šķiet kā avanss.

Latvijas izlase uz Sarajevu brauks ar 14 spēlētājiem, starp tiem noteikti būs kāds no astoņiem (Kristers Zoriks, Aigars Šķēle, Edmunds Elksnis, Mārcis Vītols, Artis Ate, Artūrs Ausējs, Māris Gulbis, Kaspars Bērziņš) Latvijas klubos spēlējošajiem kandidātiem. Par to, vai treneriem saraksts nebūs jāsvītro Covid-19 dēļ, nezina neviens. Cerēsim, ka Štelmahers pēc savas pirmās uzvaras pie valstsvienības stūres (līdz šim – četri zaudējumi...) varēs braukt ar iespējami labāko sastāvu. Cik nu tāds iespejams laikos, kad NBA un Eirolīgas spēlētājiem praktiski nav iespēju palīdzēt savām valstsvienībām kvalifikāciju turnīros.