“Dinamo” iznāk no karantīnas un atkal brauks uz Minsku

Rakstot par “Dinamo” izredzēm pirms sezonas, būtiski šķita sezonas pirmie mēneši. Daudz spēļu savā laukumā, iespēja iespēlēt sastāvu un ielikt pamatus punktu izteiksmē pārvērtusies par divām karantīnām, virkni pārceltiem mačiem, tikai vienu pamatlaikā izcīnītu uzvaru un stabilu pēdējo vietu Rietumu konferences turnīra tabulā. Tik stabilu, ka komandas aizkārpīšanās līdz izslēgšanas spēļu zonai tiks klasificēta kā sensācija. Tas gan nenozīmē, ka Skanstes ielā, kur atrodas kluba birojs, sezona jau norakstīta – komandas galvenais treneris Pēteris Skudra turpina saukt uz Rīgu dažāda kalibra leģionārus un joprojām ir gatavs mesties cīņā par paša izvirzīto mērķi – izslēgšanas spēlēm.

Divas izbraukuma turnejas, divas karantīnas

“Dinamo” šosezon devusies divās izbraukuma turnejās un no abām atgriezās ar bagātīgu Covid-19 pozitīvu testu bagāžu. Septembrī pēc pirmā izbraukuma uz Novosibirsku un Habarovsku tika atklāti 11 pozitīvi testi (no tiem deviņi spēlētājiem). “Mēs šoreiz uz izbraukumu paņēmām līdzi speciāli cilvēku - "dezinfikatoru" - ar visiem līdzekļiem. Turpmāk spēļu norises vietās, kā arī viesnīcās nevienam vairs neuzticēsimies un dezinfekcijas pienākumus uzticēsim šim cilvēkam. Tā plānojām darīt visu atlikušo sezonu,” pirms otrās izbraukuma turnejas “Dinamo” kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis komandas budžetā izbrīvēja štata vietu pat īpašam vīrusa apkarotājam. Viss velti.  No Sočiem, Helsinkiem un Minskas komanda atgriezās ar 13 pozitīviem Covid-19 testiem un atkal nonāca karantīnā. Visticamāk, inficēšanās bija notikusi Baltkrievijas galvaspilsētā. 

Ironiski, ka spēļu režīmā rīdzinieki atgriezīsies 28. oktobrī Minskā, pēc tam turpinot Čeļabinskā, Jekaterinburgā un Astanā. Pat ja pieņemam, ka 24 iepriekš inficētajiem komandas dalībiekiem teorētiski otro reizi vairs nevajadzētu būt pozitīviem testiem, ir vēl gana daudz “brīvo” spēlētāju, kuri iesākto ķēdīti var turpināt. Tāpēc nebūt nevar teikt, ka “Dinamo” sakarā Covid-19 radītās problēmas ir aiz muguras un turpmāk komanda varēs koncentrēties tikai hokejam. Gaidām, ko “Dinamo” atvedīs no sezonas trešā izbraukuma!

Leģionāru vairāk par vietējiem

Ja komandā sapulcētos leģionārus vaigā nepazīst pat hokeja žurnālistikas guru Jānis Matulis, tad nav šaubu, ka ierindas līdzjutēji vairs nemaz īsti  necenšas izsekot, cik un kādi spēlētāji ir parakstījuši līgumu ar “Dinamo” komandu.  Šonedēļ atkal divi papildinājumi – Rīgā ieradās krievu vārtsargs Sergejs Lazušins un 21 gadu vecais Kanādas un Izraēlas dubultpilsonis Dāvids Levins, kura tēvs savulaik dzīvojis Latvijā un 1990. gadā pārcēlies uz Telavivu. Pēc šīm aktivitātēm kluba mājaslapā ievietotajā komandas sastāvā ir 19 leģionāri un 18 spēlētāji ar Latvijas pasi. Nav noslēpums, ka Juris Savickis ir pilnībā atkāpies no paša iepriekš sludinātajiem principiem par ne vairāk kā sešiem ārzemniekiem un paša sagādāto “Gazprom” naudas koferi pilnībā nodevis Pētera Skudra rokās - komplektē savu komandu. un gaidām apsolīto rezultātu jeb izslēgšanas spēles. Ja būs rezultāts, arī ap šādu komandu pulcēsies uzvaras alkstošie līdzjutēji. Ja nebūs, tad runas – kam mums tāds “Dinamo”? – ar katru dienu kļūs aktuālākas.

Nenoliedzami, uz papīra “Dinamo” sastāvs izskatās krietni vien labāk nekā jebkurā iepriekšējā sezonā. Pandēmijas laikā būtiski ir mainījies spēlētāju tirgus, un Skudram tā ir iespēja. Kāpēc maksāt traumu riskam allaž pakļautajam Mārtiņam Karsumam viņa prasīto sešciparu skaitli, ja par to pašu naudu var atvest divus trīs ārzemniekus, kuru meistarība nebūs jādala ar trīs. Pašlaik Skudras apritē aizsargu pietiktu divām komandām, uzbrucēji sanāk septiņām maiņām. Nav noslēpums, ka Skudram savās iepriekšējās komandās patikusi plaša spēlētāju rotācija, taču ko tik plašu Rīgā gaidīja retais. Līdz šim aizvadītajās vienpadsmit spēlēs “Dinamo” sastāvā laukumā gājuši divi vārtsargi, 14 aizsargi un 21 uzbrucējs. Ģirta Ankipāna trenētāja “Dinamo” iepriekšējās divās sezonās paspēja uzspēlēt attiecīgi 15 un 14 aizsargi, 25 un 19 uzbrucēji.

Ar komandu iepriekšējās sezonās strādājušie treneri Ankipāns, Artis Ābols, Aigars Cipruss, arī TV spēles komentējošais Edgars Masaļskis dažādās sarunās norādījuši, ka Rīgā šosezon ir vēl nebijušas iespējas labu ārzemnieku piesaistei un liela daļa aicināto spēlētāju ir patiešām labi. Nav tikai rezultāta, kas nav vienas dienas jautājums.

Komandu nevar uzbūvēt mēneša laikā

“Ja viss būtu tik vienkārši – savākt komandu augustā un pavasarī spēlēt play-off – tā darītu visi,” par Rīgas komandas novēloto sastāva komplektāciju smīkņāja Krievijas hokeja apskatnieki. Vasilijs Tihonovs kādreiz uzskatīja, ka komandas izveidošanai vajadzīgi trīs gadi. Skudras variantam nebija pat mēnesis, turklāt normālu darbu ir patraucējusi arī divkārtēja došanās karantīnā. Pašlaik ir sajūta, ka “Dinamo” joprojām ir gatavošanās posmā, kad vēl jātiek skaidrībā par pamatsastāvu un tam neatbilstošajām vērtībām, kad kopā ar taktikas lietām jāpieliek fiziskajā sagatavotībā un jāsāk spēlēt stabilu hokeju. Diemžēl, bet brīnumi nenotiek – vienpadsmit aizvadītajās spēlēs komanda pamatlaikā spējusi uzvarēt tikai vienu reizi. Kamēr Skudra vēl mēģina apjaust, no kura stūra šī puzle liekama kopā, konkurenti krāj punktus, un šajā sezonas brīdi kārotā astotā vieta ir 11 punktu attālumā. Maz ticams, ka būtiskas pārvērtības notiks tuvākajā izbraukuma sērijā. Varbūt novembrī, kad Rīgā būs vairākas dienas treniņiem un četras mājas spēles, no kurām vismaz divi pretinieki šķiet uzvarami? Ļoti gribas ticēt, ka kādā brīdī šis “Dinamo” variants sāks spēlēt labu hokeju un nāks arī punkti, taču vai izslēgšanas spēļu vilciens vēl būs notveramā attālumā? Tātad arī visa šī paplašinātā sastāva komplektācija un ārzemnieku ordas var būt kaķim zem astes.

Visās spēlēs tikai Majone un pieci uzbrucēji

KHL čempionātā rīdzinieki aizvadījuši vienpadsmit spēles, vēl divās piešķirts tehniskais zaudējums. Visās spēlēs piedalījušies tikai seši spēlētāji. Metjū Majone šad tad savāra ziepes, taču ir rezultatīvākais komandas aizsargs (2+2) un, mazliet neierasti, ar pozitīvu lietderību. Vienīgais leģionārs, kuru atpazīst komandas fani un kura kreklu var redzēt arī skatītāju tribīnēs. Visas spēles izdevies aizvadīt kapteinim Laurim Dārziņam un pamanāmi sezonu sākušajam Mārtiņam Dzierkalam, kā arī leģionāriem Zekam Mičelam, Konstantīnam Komarekam un Pāvelam Černovam. No tiem virknējumiem, kas tika iecerēti sezonas sākumā, pāri nav palicis gandrīz nekas. “Miķelītim bija ļoti grūti,” pēc bezcerīgā zaudējuma sezonas otrajā mačā pret Helsinku “Jokerit” sacīja Skudra un faktiski tobrīd beidza pastāvēt pirmā maiņa ar Miku Indraši centrā un veterānu vecumā esošajiem Lauri Dārziņu un Miķeli Rēdlihu pa malām. Miks nevilka centrā, kas īsti nav viņa pozīcija, un savu vietu nav atradis joprojām, lai gan pāris spēles tika nolikts malā, vēl kādu spēlēja ceturtajā maiņā. Astoņās spēlēs bez vārtiem – no komandas dārgākā uzbrucēja tika gaidīts vairāk. Starp Dārziņu un Rēdlihu tika izmēģināts Mičels, taču viss pajuka pēc pirmā izbraukuma un saķertā vīrusa.To pašu iemeslu dēļ nebija iespēja novērtēt, vai Mičels ir labāks pērn Ņižņekamskā iespēlētākā saiknē ar Metu Vaitu vaiar citiem partneriem. Vai Pāvelam Černovam blakus labāks būtu Deniss Paršins (pēc statusa būtu jābūt komandas uzbrukuma līderim ar vismaz desmit vāriem sezonā kā savos iesprakšķējos klubos!) vai kāds no citiem krievu leģionāriem, vai mūsu pašu Miks Indrašis. Vai...?

Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, un tādi tie arī paliks tik ilgi, kamēr komanda neaizvadīs pietiekamu spēļu skaitu optimālā sastāvā. Cerams, ka 32 gadus vecais Aleksandrs Lazušins vārtos būs veiksmīgāks nekā līdz šim nestabilie Iļja Proskurjakovs (89,9 procenti atvairīti metieni) un Staņislavs Gaļimovs (86,6).

Sezona netiks pārtraukta

Par KHL čempionāta norisi ik pa brīdim var dzirdēt pa kādai ironiskai piezīmei, kāds to salīdzina ar darbošanos kolhoza stilā, tikmēr līgas prezidents Aleksejs Morozovs  ir apņēmības pilns sezonu izspēlēt pilnā apmērā. Kamēr mums priekšplānā ir “Dinamo” un šķiet, ka viss ir slikti, objektīvā aina nav nemaz tik traka. No sezonas pirmajam 246 spēlēm netika izspēlētās 25 jeb aptuveni katra desmitā. Tikai četrās spēlēs piešķirti tehniskie zaudējumi, no tiem diviem iekrītot Rīgas “Dinamo” tabulā, bet pārējos mačus paredzēts izspēlēt izlasēm paredzētajās pauzēs.

Nav nekāds noslēpums, ka lielākās problēmas turnīra rīkotājiem rada abas Eiropas komandas no Rīgas un Hesinkiem. Ļoti iespējams, ka Latvijā un Somijā Covid-19 testēšana būtiski atšķiras un ir skrupulozāka. Lai nu kā, jau otro reizi karantīnā nonākusi arī Helsinku “Jokerit” komanda, kura no pēdējā Krievijas izbraukuma atveda četrus pozitīvus vīrusa testus.  “Paveicies ir tām komandām, kas vīrusu izslimoja jau vasarā,” saka pašreizējais Maskavas “Dinamo” treneris, vasarās jūrmalnieks Vladimirs Krikunovs. Rīgā tādas iespējas nebija pat teorētiski – kamēr vairāki Krievijas klubi augustā devās karantīnā, Pēteris Skudra Rīgā tikai parakstīja līgumu un atrotīja rokas sastāva komplektācijai

“Līgai pamazām izdodas adaptēties sarežģītajos apstākļos. Statistika rāda, ka saslimušo skaits ar katru dienu samazinās un daudzu komandu sastāvi jau ir tuvu optimāliem,” Morozovs kategoriski noraida turnīra pārtraukšanas iespēju. Šīs nedēļas nogalē KHL ar vīrusu bija inficēti 75 cilvēki, bet 322 jau izveseļojušies.

Vai spēlēt Krievijā būtu labāk?

Kopējā pandēmijas situācija pasaulē rada bažas, ka situācija nekļūs labāka. un KHL vadība ir gatava situācijai, ja spēles vairs nevarēs aizvadīt Latvijā vai Somijā. Jau tiek strādāts pie iespējamiem variantiem, ka Rīgas “Dinamo” un “Jokerit” mājas spēles aizvada kādā Krievijas pilsētā.

Iespējams, tāds variants Skudras veidotajam “Dinamo” pat būtu labāks. Ņemot vērā jau izslimojušo skaitu kopā ar “caur pirkstiem” veicamajiem jauniem testiem, komanda pilnā sastāvā varētu nomainīt pašizolācijas laikā iepazītos Jura Savicka sievai Jūlijai piederošās “Hotel Islande” numuriņus pret dzīvi bāzē kaut kur Krievijā un pilnībā pievērsties hokejam. Tas Skudram dotu lielākas iespējas no pašreiz izmētātajiem sastāva puzles gabaliņiem salikt kaut kādu kopbildi. Pat, ja kādi kritīs jaunās vīrusa skavās, trenera rīcībā spēlētāji pietiek teju divām komandām.

Sava laukuma priekšrocībām “Dinamo” gadījumā vairs nav būtiskas nozīmse. Leģionāriem diez vai ir liela starpība starp dzīvošanu Rīgā, Maskavā vai kādā citā pilsētā. Arī līdzjutēju atbalsts ir tikai formāls – “Dinamo” šoruden ne reizi neizdevās izpārdot atļautās 1000 biļetes. Pirmās divas sezonas spēles apmeklēja nedaudz vairāk nekā 900 skatītāju, pret “Vitjaz” atnāca 727, pret Minskas “Dinamo” – 384. Dārgas biļetes, iztrūkstoša ierastā gaisotne, mazpazīstami spēlētāji un droši vien arī piesardzība no masveida pulcēšanās komandu faktiski ir atstājusi bez līdzjutēju atbalsta. Jaunie pulcēšanas kārtības noteikumi nosaka, ka novembrī mājas spēles varēs apmeklēt ne vairāk kā 300 skatītāju, taču māc šaubas, ka arī tad būs liekās biļetītes problēma. Tādā ziņā šo sezonu jau var norakstīt kā nenotikušu.