foto: Evija Trifanova/LETA
Baltijas sporta burbulis pārplīsis – jāmācās dzīvot bez kaimiņiem
Basketbolā, tāpat arī volejbolā un handbolā, sezona jāsāk ar ierobežotu skatītāju skaitu tribīnēs un bez spēlēm pret kaimiņvalstu komandām.
Citi sporta veidi
2020. gada 3. oktobris, 03:48

Baltijas sporta burbulis pārplīsis – jāmācās dzīvot bez kaimiņiem

Māris Siliņš

Jauns.lv

Pēc Baltijas burbuļa plīšanas un ieviestajiem ceļošanas ierobežojumiem basketbolā, handbolā un volejbolā par sezonas turpinājumu ir lielas neskaidrības un iespējams, ka ar lietuviešiem un igauņiem apvienotie turnīri transformēsies nacionālajos čempionātos.

Latvijas – Igaunijas basketbola līgas trešās sezonas pirmās spēles paredzētas šajā nedēļas nogalē, taču vismaz līdz decembra vidum abu valstu komandu ceļi nekrustosies. Paredzēts, ka vispirms sešas Latvijas komandas izspēlē savu divu apļu turnīru, septiņi igauņu klubi – savu. Abpus robežai bija un ir liela vēlme iesākto projektu turpināt. Vai tā notiks, pašlaik nezina neviens. Latvijas basketbola līgu jaunajam direktoram Kristapam Janičenokam mapītē ir plāns B, taču tajā nav nekas unikāls. Ja nevarēs brīvi ceļot pie kaimiņiem, turpināsim apnicīgi spēlēt vēl divus apļus savā starpā.  “Nezinot, kas notiks turpmākajos mēnešos, varam tikai cerēt, ka tomēr aizvadīsim pilnvērtīgu sezonu,” Janičenoks atzīst, ka sezonas izdošanos izšķirs valstī izsludinātie likumi un Covid-19 vīrusa izplatība pasaulē. Sacensību rīkošana burbuļos vai biežāku vīrusa testu veikšana (pašlaik tādi no komandām netiek prasīti) ir maz ticama. Kuluāros runā, ka jebkuri papildus izdevumi klubiem pašlaik neesot pa spēkam.  “Basketbols ir spēlēts, karu, pandēmijas un krīzes laikos,” LBS prezidenta Raimonda Vējoņa teiktais viegli nomierina, ka spēlētāji bez iemīļotās nodarbes nepaliks, tomēr ar tikai sešām komandām augstākajā līmenī bez kaimiņu iesaistes aizraujošu čempionātu sarīkot ir grūti.

Lai nu kā, sestdien Latvijas – Igaunijas līgas ietvaros gaidāmas trīs interesantas spēles. Ogrē mājinieki centīsies pakutināt “VEF Rīga” nervus un iepriekšējā sudraba sastāva lielāko daļu saglabājusī komanda to ir apņēmības pilna darīt arī pavasarī. Liepājā viesosies BK “Ventspils” – Kurzemes derbijs un treneris Artūrs Visockis-Rubenis pret savu bijušo komandu rada paildus intrigu. Pārbaudes spēlēs negaidīti labu basketbolu (uzvarēja Ventspili, tikai ar viena punkta starpību zaudēja Ogrei)  spelēja “LU” studenti, kas pirmo oficiālo spēli aizvadīs pret “Valmiera Glass/ViA”.

Amatieri nevarēs atļauties palīdzēt Latvijas izlasei

Šovasar ar lielu apņēmību apvienot trīs reģiona valstu labākās komandas sevi jaunā veidolā pieteica Baltijas handbola līga. Turnīrā aizvadītas jau vairāku kārtu spēles, lietuvieši un igauņi tranzītā brauca viens pie otra, kamēr Latvijas klubi pagaidām spēlējuši tikai savā starpā. Līgas turpmākajā spēļu kalendārā pagaidām nav jaunu ierakstu.

“Kamēr bija iespēja izbraukt tranzītā caur Latviju, lietuvieši un igauņi izmantoja iespējas aizvadīt savstarpējās spēles. Mēs spēlējam savā "burbulī", jo, izbraucot ārpus Latvijas, mums būtu jāpavada desmit dienas pašizolācijā. Varētu sezonu turpināt sabraukumos, taču šāds sabraukums vienam klubam izmaksā apmēram 2000 eiro. Baltijas līgas komandām viens izbraukums tā jau ir liels robs budžetā. Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā un Igaunijā handbola klubi ir amatieru, pusamatieru vai pusprofesionāli,” situāciju skaidro Latvijas handbola federācijas ģenerālsekretārs Normunds Blome.

Latvijas handbola klubiem būs iespeja turpināt spēlēt savā starpā Latvijas čempionātā, kā tas bija ierasts iepriekšējās sezonās. Augstāka līmeņa spēles varētu pietrūkt divām vadošajām komandām, taču Dobeles “Tenax” būs iespēja pie spēļu prakses tikt arī EHF kausa izcīņā.

Baltijas handbola līgā sosezon spēlē pa četrām komandām no Igaunijas, Latvijas (Dobeles “Tenax”, Rīgas “Celtnieks”, Ludzas “Latgols”, HK “Ogre”) un Lietuvas. Turpinājums iespējams vien tad, ja tiek mīkstināti ceļošanas noteikumi un pēc izbraukuma uz kaimiņvalsti spēlētājiem nebūs jādodas pašizolācijā. Pašreizējie noteikumi sportistiem atļauj pēc atgriešanās no ārzemēm turpināt treniņus un sacensības, taču attiecībā uz citām darbībām pieprasa pašizolāciju. Proti, amatriem pēc atgriešanās no ārzemēs desmit dienas nav iespēju apmeklēt darbu. LHF vadība jau ceļ trauksmi par Latvijas izlases gaidāmajām spēlēm Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. 4. novembrī mūsējiem jāspēlē Norvēģijā, trīs dienas vēlāk savā laukumā pret Baltrieviju. Daļai handbola valstsvienības spēlētāju pēc tam būtu problēmas atgriezties pamatdarbā, tādēļ iespejami būtiski robi iecerētajā spēlētāju sastāvā.

Volejbols sāk Jūrmalā un Jelgavā

“Credit24”  Baltijas līgā volejbolā Latviju pārstāvēs četras komandas – “RTU/Robežsardze/Jūrmala”, Jēkabpils “Lūši”, Jelgavas “Biolar” un Daugavpils “DU/Ezerzeme”. Četras igauņu un viena Lietuvas komanda pirmās spēles aizvadīja jau pirms nedēļas, kamēr mūspusē skaidrība ir tikpat liela kā basketbolā un handbolā – pagaidām varam spēlēt tikai savā starpā.  Turklāt Covid-19 vīrusa uzliesmojuma dēļ Daugavpils komanda Jelgavā un Jūrmalā varēs iet laukumā tikai tad, ja sestdien saņems negatīvus vīrusa testa iznākumus.

“Covid-19 ir devis nopietnu vielu pārdomām, kā aizvadīt šo sezonu. Pirmās spēles tiks aizvadītas, tomēr ir ļoti daudz neskaidrību, kā sacensības izspēlēt līdz galam. Sekojam līdzi situācijai, katru nedēļu sazvanāmies ar kaimiņiem. Visi esam vienoti par to, ka, ja būs iespēja, turnīru ir jāizspēlē. Komandām ir nepieciešamās šādas laba līmeņa spēles, tā ir arī iespeja tikt pie spēļu praskes valstsvienību spēlētājiem. Neko vairāk pašlaik prognozēt nevaram, katra diena nāk ar saviem jaunumiem. Protams, arī mums ir rezerves varianti. Novembrī sāksim Latvijas kausa izcīņu, kurā piedalīsies Baltijas līgā un Nacionālajā līgā spelējošās komandas. Līdz gada beigām pietiks savstarpējas spēles, janvārī būs pauze Eiropas kausiem un sieviešu valstsvienībai” sarunā ar Jauns.lv Latvijas volejbola federācijas klasiskā volejbola sacensību koordinatore Liene Brīkše prognozē, ka tuvākajā laikā netiks pieņemti skaidri lēmumi .

Arī volejbolisti saskaras ar problēmu, ka daudziem spēlētājiem ir pamatdarbs, citi vēl ir skolēni, tādēļ variants ar spēļu aizvadīšanu ārpus valsts robežām un tūlītēju došanos pašizolācijā nav pieņemams. Tāpat atkritusi cerība aicināt kaimiņus pie sevis ar jau iepriekš veiktiem negatīviem vīrusa testiem. Igaunijā tie ir par maksu un iecirstu būtisku robu klubu budžetos.

Pēdējo nedēļu un pat dienu situācija ar vīrusa izplatību Baltijas valstīs kļuvusi tikai sliktāka un, paliekot spēkā pašreizējiem noteikumiem, apvienotu čempionātu uzsākšana ir maz ticama.

No šīs nedēļas nogales pašizolācija nav jāievēro pēc ierašanās no valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem ir 25. Pārrobežu sporta dzīves restartam ar to ir par maz – Igaunijā pašlaik šis skaitlis pārsniedz 50, Lietuvā – 46.