Rēzeknes staciju apgleznotājs kļūst par olimpiādes varoni - Maskavas olimpisko spēļu emblēmas autoru
19. jūlijā aprit 40 gadi kopš tika atklātas XXII vasaras olimpiskās spēles Maskavā. Daudziem tās prātā palikušas, kā politizētas sacensības, kuras, protestējot pret PSRS iebrukumu Afganistānā, boikotēja Rietumvalstis un ASV, kā ar balonu gaisā pacelto lācēnu, kurš noslēguma ceremonijā saraudināja miljoniem TV skatītāju. Bet ne visi zina, ka šo olimpisko spēļu emblēmas autors ir rēzeknietis Vladimirs Arsentjevs.
1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Maskavā medaļas izcīnīja arī vairāki Latvijas sportisti (tolaik PSRS izlases sastāvā). Pie godalgām tika, piemēram, slavenie latviešu sportisti Uļjana Semjonova, Žoržs Tikmers, Dainis Kūla, bet simboliska medaļa pienākas vēl kādam cilvēkam no Latvijas - Vladimiram Arsentjevam.
Arsentjeva panākums gan bija politizēts, jo tāda bija pati olimpiskā emblēma: piecus olimpiskos apļus „sargāja” stilizēts skrejceļš, kurš pārvērtās Maskavas Kremļa Spaskas tornī (tornī, kurā izvietoti slavenākais Krievijas pulkstenis – Kremļa kuranti) ar sarkanu zvaigzni smailē.
25 gadus vecais Arsentjevs – Baltijas dzelzceļa distances mākslinieks-noformētājs, dizainers, Maskavas mākslas augstskolas students – 1975. gadā uzvarēja Vissavienības mākslinieciskajā konkursā par olimpisko spēļu konkursā, apsteidzot vairāk nekā 26 000 konkurentu iesniegtos priekšlikumus. Par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju – 1000 rubļus. Viņa radīto ideju arī akceptēja Starptautiskā olimpiskā komiteja savā 78. sesijā 1976. gadā Kanādas pilsētā Monreālā.
Savulaik par viņa sasniegumu stāstīja gan Latvijas PSR televīzija, gan rakstīja Maskavas izdevniecības „Fizkultūra un sports” enciklopēdiskie izdevumi. Pašlaik Arsentjevs dzīvo Maskavā un strādā lietišķās grafikas jomā poligrāfijā. Pēc viņa kolēģu teiktā, turpmākajā dzīvē Maskavas olimpisko spēļu emblēmas autors vairs neesot sasniedzis kaut cik būtiskus panākumus ne starptautiskajā, ne nacionālajā jomā.
