Kārlis Lejnieks par tenisu pērn un šogad: "2020.gadā visi labākie spēlētāji pārstāvēs Latviju"

Aizvadītajā gadā Latvijā notika ne tikai prestiži pasaules mēroga turnīri, bet tā nogalē arī durvis beidzot vēra vērienīgu pārbūvi piedzīvojušais Lielupes tenisa centrs, kurš ir modernākais šāda veida komplekss Baltijā. ''2019. gadā viss bija lieliski,’' intervijā neslēpj Latvijas Tenisa savienības (LTS) ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.

Teniss aizvadītajā gadā

Lejnieks norāda, ka līdz ar Lielupes tenisa centra pārbūvi, Jūrmala kļuvusi par tenisa pasaulei simpātisku vietu starptautiskā līmenī, kur liels nopelns ir arī valsts sniegtajam atbalstam, jo šī sporta bāzes projekta realizācija bija ieilgusi vairāk nekā 10 gadus. ‘'Šovasar tur bija WTA turnīrs, kas pēc būtības noteica to, ka Jūrmala tam ir simpātiska pilsēta, Latvija tam ir simpātiska kā valsts. Organizatori turnīru gribēja aizvadīt tieši Lielupē,’' stāsta LTS ģenerālsekretārs. ''Un tikai pateicoties tam. ka tika ieguldīti valsts līdzekļi, tur vispār šādu turnīru varēja uztaisīt. Ja būtu vecais, neatjaunotais centrs, tad šāda līmeņa sacensības tur nekad nenotiktu.’'

Vairāk nekā 11 miljonus eiro vērtās tenisa centra pārbūves rezultātā Lielupē tagad ir gan deviņi iekštelpu, gan deviņi ārējie laukumi. ''Tā bāze ir ļoti nopietna, un es ceru, ka tur viss turpināsies un attīstīsies, cilvēki tur spēlēs un radīsies arī jauni spēlētāji,’' pauž Lejnieks.

''Tenisā bija liels gads,’' atskatoties uz sporta veidu 2019. gadā kopumā saka Lejnieks. ''Bija pēdējais gads, kad tika Federāciju kauss tika aizvadīts vecā stila formātā, kurš tagad ticis mainīts un būs līdzīgi kā vīriešiem. Vīriešiem bija pirmais gads, kad tika izspēlēts pēc jaunā formāta.’'

Lejnieks lēš, ka šobrīd teniss nonācis savā zelta laikmetā: ''Pēdējos 20 gadus, varbūt pat vairāk, teniss ir stabili audzis, bet pēdējos 15 gados vīriešu un sieviešu individuālais teniss - ATP, WTA - ir izaudzis fenomenāli.’’

''Sievietēm tas pēc būtības ir labākais sporta veids, jo ir šī dzimumu vienlīdzība. Manuprāt, teniss ir pirmais un visizteiktākais sporta veids, kur sportisti netiek škiroti pēc dzimuma. Teniss ir teniss,’' sporta veida progresīvo dabu mūsdienu kontekstā raksturo Lejnieks.

''Un tā popularitāte, kāda dotajā brīdī ir tenisam, es domāju, ir visaugstākajā punktā, kāds bijis - saistībā ar visām naudas balvām, turnīriem… Domāju, ka vēl turpmākie trīs gadi būs tādi, un, iespējams, būs pat vēl kādi jauninājumi,’' prognozē LTS ģenerālsekretārs.

Teniss tuvākajā un tālākajā nākotnē

Jaunās desmitgades sākumā teniss negulēs uz aizvadītā gada lauriem un jau pēc pāris mēnešiem Latvijas līdzjutējiem Lielupes tenisa centrā tepat klātienē būs iespēja redzēt Ernestu Gulbi, kurš paudis gatavību pārstāvēt valstvienību spēlēs par iekļūšanu Deivisa kausa Pasaules II grupas pārspēlēs.

''Mēs esam priecīgi un pateicīgi, un tiešām novērtējam to, jo viņam, protams, ir sava karjera un viss pārējais, kas bijis ir bijis, bet viņš grib pārstāvēt izlasi,’' Gulbja lēmumu komentē Lejnieks. ''Man, ne tikai kā federācijas pārstāvim, bet arī kā tenisa fanam, ir ļoti būtiski, ka mums šogad visi labākie spēlētāji, un Latvijas tenisā Ernests ir leģenda. Tāpat arī vadošās dāmas pārstāvēs valsti. Tas kopējam sporta stāstam, tenisa stāstam, ir pats labākais, kas var būt. Es domāju arī tenisa attīstībai tas ir ļoti būtiski, jo cilvēkiem pēc ilgāka laika būs iespēja redzēt Ernestu klātienē!’'

Tikmēr vasarā, kad Japānas galvaspilsētā Tokijā norisināsies 2020. gada olimpiskās spēles, lidzjutēji varēs just līdzi Anastasijai Sevastovai un Jeļenai Ostapenko.

Latvijas tenisa savienības ģenerālsekretārs norāda, ka abas sportistes, Tokijai šobrīd gatavojas individuāli, tomēr pauž, ka tenisam ar Latvijas Olimpisko komiteju un Latvijas Olimpisko vienību izveidojušās ''ļoti, ļoti labas attiecības un lieliska savstarpējā sapratne’’.

''Viņas abas ir pateikušas, ka grib pārstāvēt ne tikai Latvijas izlasi, bet arī pārstāvēt Latviju olimpiskajās spēlēs,’' saka Lejnieks. ''Ko tenisa sabiedrība var gaidīt? Uz to brīdi viena, vai abas, būs savā labākajā sportiskajā formā, un, iespējams, sakritīs, ka var tikt kaut kur augstāk. Vai izcīnīs medaļu pateikt nevar neviens, jo tur būs kopā 64 spēlētājas, kuras cīnīsies par medaļām. Konkurence tenisā ir daudz intensīvāka un lielāka nekā citos sporta veidos.’'

Bet kāda izskatās Latvijas tenisa tālākā nākotne, aiz Gulbja, Sevastovas un Ostapenko skaļajiem uzvārdiem?

‘’Teniss, protams, ir individuāls sporta veids un balstās nevis uz kvantitāti, bet nosacīti kvalitāti. Uz konkrētiem talantiem. Un tā nākotne, manuprāt, izskatās gana laba, jo mums šobrīd ir divas meitenes [Kamilla Bartone un Darja Semeņistaja] atrodas ļoti augstu pasaules junioru reitingos, ir arī viens puisis [Kārlis Ozoliņš]. Tad izlasē arī spēlē 20 gadus vecais vācu latvietis Roberts Štrombahs, kurš arī ir ar labu potenciālu,’' saka Lejnieks. ''Neviens jau nevar zināt, vai viņi būs pirmajā simtniekā, vai viņi būs kā Ernests… Dievs dod viņiem būt kā Ernestam, bet vai tas ir iespējams nezina neviens. Tas arī nav atkarīgs no federācijas, bet gan pašiem spēlētājiem.’’

Vai medus mucā nav neviena darvas piliena?

Situācija tiešām izklausās patīkami pozitīva, kas ir pārsteidzoši, ņemot vērā, cik bieži pēdējā lakā nācies dzirdēt par neskaitāmām problēmām Latvijas sportā, jo īpaši saistībā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļu reformu, kuras rezultātā ievērojami mazinājies ziedojumu skaits sportam.

''Mēs kā teniss esam bijuši priviliģētā lomā saistībā ar Lielupes tenisa centru. Tāpat gribu atzīmēt Liepājas tenisa centru, kuram bija līdzfinansējums gan no pašvaldības, gan no valsts, teiksim tā, gandrīz puse uz pusi, tā kā mēs šobrīd sporta bāžu ziņā esam nodrošināti pilnībā. Aizvadītajā gadā mums bija divi izlases mači "Arēnā Rīga", kam mēs arī saņēmām atbalstu,’' stāsta Lejnieks. ‘'Attieksmē pret tenisu man nav neviena slikta vārda, ko teikt - 2019. gadā viss bija lieliski. Apstākļi tā ir sakrituši. Atbalsts no valsts bijis liels un arī ļoti nepieciešams.’'

''Attiecībā par sportu, protams, tagad aizvien vairāk un vairāk ir ziņas par šīm ziedojumu [ierobežojumu] izraisītajām sekām, bet tas visos sporta veidos ir vienādi,’' nepieciešamību katram sporta veidam individuāli izteikties šajā jautājumā neredz LTS ģenerālsekretārs. ''Galu galā sporta nostāju labi un konkrēti izpauž Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federāciju padome. (..) Mūs pārstāvēja sporta organizācijas, kuras visu pasaka skaidri un gaiši, jo tās problēmas visiem - hokejam, basketbolam, tenisam vai viegatlētikai - pēc būtības ir vienādas. Tā problēma ir daudz lielāka par atsevišķām federācijām. Tā ir globāla problēma sporta sabiedrībā.''