Šveice sagādā pārsteigumu un aizsūta Kanādu cīnīties par bronzu

Šveices izlase pusfinālā kanādiešus pārspēja ar rezultātu 3:2 (1:0, 1:1, 1:1).

Kā vēstīts, pirms tam pusfinālā Zviedrija ar 6:0 (1:0, 3:0, 2:0) pārspēja ASV.

Šveices izlase pasaules čempionāta finālā spēlēs otro reizi vēsturē. Zīmīgi, ka arī 2013.gadā Šveice finālā tikās ar Zviedriju, pretinieku pārākumu atzīstot ar rezultātu 1:5.

Lielisku maču Šveices izlases vārtos aizvadīja Leonardo Dženoni, kurš atvairīja 43 no 45 kanādiešu mestajām ripām.

Mača rezultātu pusotru minūti pirms pirmā perioda beigām atklāja Tristans Šervejs, kurš pretinieku aizsarga aizsegā raidīja ripu vārtos. Otrā perioda astotajā minūtē Bo Horvats ar metienu vārtu devītniekā izlīdzināja rezultātu, bet divas minūtes vēlāk nepieskatīts Kanādas cietokšņa priekšā palika Elvja Merzļikina komandas biedrs "Lugano" vienībā Gregorijs Hofmans, kurš vairākumā panāca 2:1.

Arī trešos vārtus šveicieši guva, spēlējot piecatā pret četriem, kad Geito Hāss ieraidīja ripu starp kanādiešu vārtsarga kājsargiem. Kad līdz pamatlaika beigām bija palikušas divas minūtes, Koltons Pareiko ar metienu no zilās līnijas Šveices izlases pārsvaru samazināja līdz vieniem vārtiem. Pamatlaika pēdējās minūtēs Kanāda nomainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, bet Šveices hokejisti varonīgi izturēja un svinēja uzvaru ar rezultātu 3:2.

Šveice B apakšgrupā palika ceturtā, ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu izcīnot pēdējā mača. Cīņā par vietu pusfinālā šveicieši pārsteidzoši ar 3:2 pārspēja somus.

Tikmēr hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji apakšgrupā izcīnīja piecas uzvaras un cieta divus zaudējumus pret ASV un Somiju, ieņemot trešo vietu. Ceturtdaļfinālā Kanāda ar 5:4 papildlaikā uzvarēja Krieviju.

Šveicei pasaules čempionātos ir divas sudraba un sešas bronzas medaļas. Iepriekšējo reizi Šveices godalgās bija pirms pieciem gadiem, kad izcīnīja sudrabu, pēc 60 gadu pārtraukuma kāpjot uz goda pjedestāla. Savu pirmo sudrabu Šveice izcīnīja 1935.gadā, bet toreiz medaļnieces tika noskaidrotas grupu turnīrā, nevis izslēgšanas spēlēs.

Tikmēr Kanāda par pasaules čempioni kronēta 26 reizes, pie iepriekšējā titula tiekot pirms diviem gadiem. Tāpat kanādiešu rēķinā arī 14 sudraba un deviņas bronzas medaļas.

Savukārt otrā pusfinālā "sauso" spēli Zviedrijas izlases vārtos aizvadīja Andešs Nilsons, kurš atvairīja 41 pretinieku mesto ripu.

Mača rezultātu piecas minūtes pirms pirmā perioda beigām atklāja Viktors Arvidsons, kurš no vārtu priekšas tīklā ieradīja amerikāņu vārtsarga nenofiksētu ripu. Pamatīgu pirti uz ledus zviedri sakūra otrajā periodā, kad trīs minūšu un septiņu sekunžu laikā guva trīs vārtus. Vispirms mazākumā Magnuss Pējervi noslēdza Mīkaela Baklunda iesāktu epizodi, nedaudz vēlāk Patriks Hērnkvists no vārtu priekšas realizēja vairākumu, bet vēl 11 sekundes vēlāk Matīass Jānmarks aizlauzās līdz pretinieku cietoksnim un panāca jau 4:0.

Cenšoties atspēlēties, amerikāņi spēra izmisīgu soli un ātri nomainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, deviņas minūtes pirms pamatlaika beigām Arvidsonam ieraidot piekto ripu ASV izlases vārtos. Savukārt trīs minūtes pirms finālsvilpes Ādrians Kempe panāca jau 6:0 Zviedrijas izlases labā.

Zviedrijas hokeja izlase šajā čempionātā nav izjutusi zaudējuma rūgtumu. Apakšgrupā zviedri uzvarēja visās septiņās cīņās, vienīgi pret slovākiem maču nenoslēdzot pamatlaikā. Savukārt ceturtdaļfinālā pērnā gada čempione Zviedrija ar 3:2 pārspēja Latviju, kas spēcīgajai pretiniecei izrādīja cienījamu pretestību.

Tikmēr amerikāņi apakšgrupā atzina vienīgi Somijas pārākumu, ieņemot otro vietu. Ceturtdaļfinālā AS hokejistiem pretī stājās Čehija, kas tika uzveikta ar 3:2.

Zviedrija par pasaules čempioni kronēta desmit reizes, tajā skaitā triumfējot pērn notikušajās meistarsacīkstēs. Tāpat zviedriem pasaules čempionātos ir 17 sudraba un 16 bronzas medaļas.

Savukārt ASV ir divkārtējā pasaules čempione, triumfējot 1933. un 1960.gadā. Pasaules čempionātos amerikāņu kontā arī deviņas sudraba un septiņas bronzas medaļas.

No ceturtdaļfinālu nepārvarējušajām komandām piekto vietu ieņēma Somija, sestā bija Krievija, septītajā pozīcijā ierindojās Čehija, bet pirmo astotnieku noslēdza Boba Hārtlija vadītā Latvija. Aiz pirmā astotnieka sekoja Slovākija, Dānija, Vācija, Francija, Norvēģija, Austrija, Baltkrievija un Dienvidkoreja. Pēdējās divas kā savu apakšgrupa vājākās komandas pameta augstāko divīziju un nākamajā gadā spēlēs pirmās divīzijas A grupā.

Baltkrievijas un Dienvidkorejas vietā nākamajā gadā nāks Lielbritānija, kas labāko grupā atgriezīsies pēc 24 gadu pārtraukuma, un Itālija, kas ieņēma pirmās divas vietas pasaules čempionāta pirmās divīzijas A grupā.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Pērn tika gūta desmitā vieta, bet vēl pirms tam, kad Latviju attiecīgi 2015.gadā vadīja Aleksandrs Beļavskis, bet 2016.gadā Leonīds Beresņevs, tā ieņēma 13.vietu, savukārt vēl pirms tam trīs čempionātos Teda Nolana vadībā Latvija 2012.gadā bija desmitā, bet nākamajos divos gados ieņēma 11.pozīciju.

Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš - PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 46 reizes - 27 zelta, desmit sudraba un deviņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 49 medaļas (26 zelta, 14 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk - Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.

Pērn pasaules čempionāta finālā Zviedrijas izlase pēcspēles metienos ar 2:1 uzvarēja Kanādas izlasi, savukārt bronzu ieguva Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenētā Krievija, kura 2014.gadā kļuva par čempioni, 2015.gadā palika otrā, bet 2016.gadā arī bija trešā, līdz ar to godalgas ir izcīnījusi četros čempionātos pēc kārtas. Tiesa, šoreiz izlasi Znaroks un Vītoliņš vairs nevadīja, bet krievus cīņā veda Iļja Vorobjovs.

Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tikušas tikai septiņas valstis - Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija -, taču tad šo kārtību izjauca Šveice, kas bija otrā.