Karsums pirms došanās uz hokeja čempionātu: „Ja eju laukumā, tad ar visu sirdi”

Čempionātā, kas maijā sāksies Dānijā, viens no Latvijas izlases balstiem būs Maskavas “Dinamo” uzbrucējs Mārtiņš Karsums, kas traumas dēļ valstsvienībā pasaules čempionātā pēdējoreiz bija 2010. gadā. Žurnālā “9vīri” Karsums plašā intervijā stāsta par to, kā nonācis hokejā, kā arī atklāj, ar kādām izjūtām vilks mugurā Latvijas izlases formu.

„Trīsarpus gadu vecumā tēvs mani aizveda uz Sporta pili, kopš tā laika tad arī blandos pa hallēm,” stāsta Karsums, sarēķinot, ka drīzumā nu jau būs 30 gadu, kad liela daļa dzīves paiet uz slidām un ar hokeja nūju rokās. „Bet man ir tikai 32 gadi, un es vēl nejūtos galīgi zemē metams. Gribētos vēl kādus trīs, četrus, piecus gadus uzspēlēt. Labā līmenī. Sirdī jūtos uz 18, bet no ārpuses droši vien izskatos uz 40. Eh, laikam mazliet samelojos – kā 20 gados es tomēr nejūtos, jo hokejista darbs nav iedomājams bez traumām, un uz vecumu tās parādās arvien vairāk. Un tās ir vienkāršāk dabūt, jo vecums jau nenāk viens,” tā Karsums.

Tieši traumu dēļ viņš septiņus gadus pēc kārtas tā arī nevarēja palīdzēt Latvijas izlasei pasaules čempionātos. Kā nāk hokeja pavasaris, tā Karsums figurē kandidātu sarakstos, viņa uzvārds ir fanu prātos un uz lūpām, bet veselības dēļ tā arī nākas atteikt izlasei.

Lielākās problēmas Mārtiņam ir ar ceļgaliem, precīzāk – labo ceļgalu. „Sabojāts ir viens, desmit reizes bija jāoperē. Šogad sezonas laikā operācija jau bija, pirms pasaules čempionāta vairs nav jāoperē,” stāstot, kāpēc varēs palīdzēt izlasei, atzīstas Karsums.

Mārtiņš savas hokejista karjeras laikā ir spēlējis divās olimpiskajās spēlēs, NHL, trijos pasaules čempionātos, neskaitāmos turnīros.

Taujāts, vai maz ir kāda motivācija palīdzēt Latvijas izlasei pasaules čempionātā Dānijā, Mārtiņš atbild konkrēti: „Sirdī ir. Nav tā: eh, aizbraukšu, ja jums tā vajag, uzspēlēšu. Ja esi izgājis laukumā, tad ar visu sirdi. Pretējā gadījumā nav jēgas braukt. Tikai uzspēlēt? Tas būtu stulbi no manas puses pret izlasi un pārējiem spēlētājiem. Es vienmēr eju laukumā ar domu, ka izdarīšu visu. Es hokeju nespēlēju tikai tādēļ, lai uzspēlētu. Ja es daru darbu, ko mīlu, tad daru to no visas sirds.”

Vērtējot to, ka šogad daudzi pieredzējuši spēlētāji atteikuši izlasei, jo viņiem jādziedē traumas, Karsums uzsver: „Es pats esmu bijis šādā situācijā. Ja viņiem ir traumas, tad ir traumas.

Ja nespēlē Larijs (Lauris Dārziņš) un Kulda (Artūrs Kulda), tad man arī paiet malā? Jā, viņi ir ļoti labi spēlētāji, bet tāda ir hokejistu dzīve, un traumas noteikti ir jāsadziedē.

Nekādu pārmetumu puikām – tas ir tikai normāli. Savainots hokejists uz pasaules čempionātu nedrīkst braukt, laika vasarā izārstēties ir maz, bet nevesels nevienam klubam nebūsi vajadzīgs.”