8 lietas, kas katram jāzina par mūsu svarcelšanas princesi Rebeku Kohu

Rebeka svara kategorijā līdz 58 kilogramiem divu disciplīnu summā pacēla 222 kilogramus. Vispirms raušanā izdevās pacelt 101 kilogramu, izcīnot tā saucamo mazo bronzu, bet pēc tam Koha tika galā ar 121 kilogramu grūšanā. Arī līdzšinējā sportistes karjerā Rebeka izcīnījusi vairākas medaļas. Šogad izcīnīja sudrabu Eiropas čempionātā pieaugušajiem, pievienojot to pērn iegūtajai bronzai. Savukārt pagājušajā gadā viņa izcīnīja 4. vietu Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Tāpat šoruden trešo gadu pēc kārtas daudzsološā sportiste triumfēja Eiropas junioru čempionātā, kā arī karjeras laikā izcīnījusi vēl vairākas medaļas jauniešu sacensībās. Rebeka Koha pagājušajā gadā uzvarēja Latvijas Gada balvas sportā nominācijā Gada uzlecošā zvaigzne.

Mājupceļā no sacensībām nokavē lidmašīnu 
“Pozitīvās sajūtas par uzvaru  savijās  ar  nogurumu, jo neesmu tikusi laicīgi mājās no ASV. No Losandželosas ielidojot Minhenē, nokavējām lidmašīnu. Tad atlidojām uz Frankfurti un nācās gaidīt nākamo lidmašīnu uz Rīgu. Tik pusnaktī sanāca ielidot  Rīgā. Un tad vel ceļš uz mājām Ventspilī... Protams, bija arī cilvēki, kas mani gaidīja lidostā Rīgā plānotajā laikā, bet es pabrīdināju, ka diemžēl ir tā sanācis, ka nokavējām lidmašīnu. Sanāca mums ne īpaši patīkams piedzīvojums, bet nu tomēr...”

Rezultātam gatavojās gan fiziski, gan psiholoģiski 
“Ar treneri jau bijām izrunājuši uz kādiem mērķiem ejam, kam nākas gatavoties... Arī psiholoģiski jau laikus centos tam visam sagatavoties, jo svarīga ir ne tikai fiziska sagatavotība, bet arī psiholoģiskā. Kā tas notiek? Es vienkārši iztēlojos galvā sacensību norisi, kas mani tur sagaida. Tad realitātē ir vieglāk. Gatavojoties šīm sacensībām, treniņi bija diezgan smagi. Vajadzēja mainīt gan tehniku, gan arī manā gadījumā daudz nācās fiziski trenēt kājas, jo tās nebija pietiekami stipras. Diezgan daudz pūles tikai ieguldītas pirms sacensībām. Tāda  intensīva gatavošanās šīm sacensībām kopš vasaras.”

Sportistes karjeras dēļ pamet studijas
“To, ka sevi lielākoties veltu sportam, izjūt daudzi. Arī sanāk no kaut kā atteikties... Piemēram, šoruden iestājos Stradiņu Universitātes filiālē Liepājā un gribēju apgūt veselības sporta speciālista zināšanas. Mācības man izdevās apmeklēt tik pāris reizes, kaut arī mācījos neklātienē... Tad tomēr paņēmu akadēmisko mācību gadu. Grūti ir apmeklēt skolu, jo visu dienu treniņi. Es sapratu, ka nevarēšu būt izcila sportiste un izcila studente. Sports nebūs visu mūžu, bet mācīties varēšu kaut piecdesmit gadu vecumā.”

Pateicīga draugiem par sapratni
“Draugi ir tie, kurus esmu vismazāk šajā  treniņu laikā satikusi, bet viņi mani saprot. Nekad viņi nav apvainojušies, ka nākas atteikt kopā pavadīt laiku. Viņi nāk pie manis uz kopmītnēm un apciemo. Viņi zina, ka nevaru doties ar viņiem pastaigās. Tas ir tāds sporta veids, ka enerģija jātaupa un jādomā kur to izlietot. Līdz ko vairāk kaut kur citur izlietoju enerģiju, tā spēks zūd.”

Vēlas saglabāt sievišķību
“Ikdienā neko citu nedaru, kā tikai trenējos. Tādēļ man sanāk ģērbties sportiska stila apģērbos. Ja ir kāda iespēja man sapucēties, uzvilkt kādu kleitu, vai augstpapēžu apavus, tā es to uzreiz izmantoju. Man ļoti patīk, ka varu sapucēties, aiziet uz kādu kafejnīcu vai kino ar draugiem. Vai vienkārši kaut kur skaisti parādīties... Tas ir patīkami. Vai sieviete svarcēlāja var sporta veida dēļ var kļūt vīrišķīga? To jums jāspriež redzot mani, ne man. To jau var redzēt pēc tā, kā es izskatos. Ir protams meitenes, sievietes svarcēlājas, kuras ļaujas šim vīrišķīgajam... Viņas pat sevi noskaņo, ka paliek kā tāds puišu tips. Nevajag speciāli sevi par tādu uztaisīt. Neesmu nekāda muskuļu būda. Esmu maza augumā un, manuprāt, diezgan meitenīga. Nezinu kā tas citiem šķiet no malas. Es vēlos saglabāt savu sievišķīgumu.”

Svarcelšanas mirkļi sacensībās ir dažādi 
“Ko es domāju mirklī kad ceļu svarus sacensībās? Ir bijis visādi. Gadījies tā, ka es paceļu, bet pēc tam domāju, kā es to vispār pacēlu? Kā tas notika? Ir momenti, kad tik ļoti koncentrējies, ka neko sev apkārt nemani – vai kāds ir apkārt, vai runā, vai skatās. Neko neredzi. Citreiz domāju kaut ko ceļot, bet kopumā šīs sajūtas ir atkarīgas no tā, cik svarīgas ir sacensības.”

Motivē arī citu latviešu sportistu sasniegumi 
“Es nezinu vai mani kāds cits latviešu sportists  iedvesmo. Skatoties citu mūsu sportistu rezultātus man ir liels lepnums. Prieks par to, ka mūsu valstī ir tikai viens izcils, panākumiem bagāts sportists, bet mēs esam vairāki. Kopā arī turamies. Ja es redzu, ka kāds cits labi nostartē vai sasniedz labu rezultātu, tad es arī gribu turēties viņam blakus – arī gribu, lai esam vienāda līmeņa sportisti.”

Tuvākie divi gadi tiks veltīti sportam 
“Pagaidām mana prioritāte ir sports. Ja būs attiecības? Tās nevar ieplānot. Nekad nevar zināt, kā var būt. Šobrīd koncentrējos uz tuvākajiem diviem gadiem, jo gaidāma olimpiāde. Šajā laikā visas domas man būs par sportu.”