“Piešķirot amatpersonu statusu valdei, ir iecirsts liels robs,” secina LSFP prezidents Fogelis

LSFP atbilstoši statūtiem ir sporta nozares patstāvīga Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīto 89 sporta federāciju apvienība, kura atbilstoši Sporta likumam pārstāv un īsteno to kopīgās intereses.

Bez sporta veidu federācijām LSFP ietilpst arī sporta jomu federācijas Latvijas Sporta veterānu – senioru savienība, Latvijas Tautas sporta asociācija, Latvijas Skolu sporta federācija, Latvijas Augstskolu sporta savienība.

VID lēmums atzīt LSFP valdē esošos par valsts amatpersonām nosaka, ka turpmāk valdes locekļiem nāksies iesniegt amatpersonu deklarācijas, atklājot savus ienākumus un mantu.
Papildus tam saskaņā ar likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā būs nepieciešams iegūt atļauju savienot pamatdarbu (tostarp komercdarbību) ar darbu LSFP valdē.

Medijos atkārtoti pausts, ka LSFP kopā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) piedalās lemšanā par sportam atvēlētās valsts budžeta naudas sadalīšanu, kas varētu būt arguments par valsts amatpersonas statusa piemērošanu valdei, taču valsts amatpersonas statuss LSFP valdei tika piemērots par deleģēto funkciju izpildi saistībā ar sporta organizāciju atzīšanas procesiem.

Fogelis atkārtoti norāda, ka izteikumi par LSFP iesaisti lēmumu pieņemšanā ir stipri pārspīlēti, turklāt pieci no 11 LSFP valdes locekļiem savu nostāju pauduši vēl asāk – atstājot valdi.
Valdi, reaģējot uz VID lēmumu, pameta Latvijas Orientēšanas federācijas izvirzītais Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis, Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Atis Sausnītis, Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) prezidents Jānis Naglis, Latvijas Florbola savienības (LFS) prezidents Ilvis Pētersons un Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidents Agris Blaus.

Intervijā portālam Kasjauns.lv LSFP prezidents Fogelis izstāsta, kādas varētu būt VID lēmuma sekas attiecībā uz atlikušo valdi un cik ļoti šāda pieeja varētu kaitēt sporta nozarei.

Kādi tad īsti ir LSFP pamatuzdevumi, un kā realitātē valsts amatpersonas statusa piemērošana ietekmēs jūsu organizāciju?

LSFP valdi, saskaņā ar mūsu statūtiem, ievēlē 89 tajā ietilpstošās sporta organizācijas. Kopumā, ieskaitot valdes priekšsēdētāju jeb prezidentu, tiek izraudzīti 11 valdes locekļi. Valdes uzdevums ir laikā starp kopsapulcēm veikt visus tos uzdevumus, kuru izpildi mums ir uzticējuši LSFP biedri. Īsāk sakot, aizstāvam Latvijas sporta intereses, sākot ar budžeta veidošanu, likumdošanu un sporta aktivitātēm labvēlīgas vides veidošanu. Atbilstoši Sporta likumam, mums tiek deleģētas arī atsevišķas citas funkcijas. Piemēram, sporta organizāciju atzīšana, kas tad bija arī galvenais arguments diskusijā par valsts amatpersonas statusu, par spīti tam, ka šādus lēmumus nebūt nepieņemam vienpersoniski.

Kā notiek šādu lēmumu pieņemšana?

Uz savu prātu LSFP neģenerē un nevar ģenerēt nevienu lēmumu, kas attiecas uz vienas vai otras sporta federācijas atzīšanu vai neatzīšanu. Lai sporta veids tiktu atzīts, pamatnosacījumi ir šādi: vai sporta veidu atzīst Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un vai to atzīst Starptautisko Sporta federāciju asociācija (GAISF), vai arī atzinumu jālūdz Latvijas Nacionālās sporta padomei. Papildus tam ir svarīgi saprast, vai topošā sporta federācija spēj veikt savus pienākumus, piemēram, organizēt valsts čempionātus. Vēl jāpiebilst, ka Latvijā vienā sporta veidā var tikt atzīta tikai viena federācija. Tāda ir sporta hierarhija visā pasaulē – sporta veidu nacionālās federācijas ir biedri starptautiskajās federācijās un tā tālāk. Līdz ar to mūsu nostāja vai lēmums par kādas federācijas atzīšanu ir vairāk formāls.

Kāds tad ir pamats diskusijai par valsts amatpersonas statusa piešķiršanu LSFP valdei?

Tā ir juridiska diskusija, kuras centrā ir strīds par to, vai lēmums, kurš attiecas uz kādu potenciālo sporta federāciju, ir klasificējams kā administratīvais akts, kuru, ja tas ir neapmierinošs, iespējams pārsūdzēt tiesā. Šis arī ir iemesls, kādēļ valdes locekļiem attiecīgi piešķirts valsts amatpersonas statuss.

Kā šī statusa piešķiršana ietekmē sporta federācijas un nozari kopumā?

Ir trīs lietas, ar kurām ir jārēķinās, nonākot valsts amatpersonas statusā. Pirmkārt, ir jāizgaismo liela daļa savas un tuvāko ģimenes locekļu privāto dzīvju – īpašumi, bizness, nodarbes un tā tālāk. Citiem vārdiem – jāiesniedz amatpersonas statusam atbilstošā deklarācija. Pilnībā pieļauju, ka ne katrs vēlēsies to darīt, lai turpmāk, esot valsts amatpersona, varētu brīvprātīgi un bez samaksas darboties LSFP valdē un attīstīt Latvijas sportu. Tā tas var būt ne vien tīri personīgu iemeslu, bet arī biznesa aspektu dēļ, piemēram, pastāv risks, ka šādi tiek atklāta daļa komercnoslēpuma, specifiska biznesa informācija. Ir arī citi iemesli, citas situācijas. LĀB prezidenta Pētera Apiņa gadījums ir spilgts piemērs, kādēļ puse no valdes izlēma aiziet. Apinis ir galvenais redaktors vairākos ārzemju žurnālos – kā lai normāli paskaidro šiem medijiem, ka viņam pēkšņi nepieciešama atļauja turpināt darbu? Runājot par šo visu kopumā, jāteic, ka galvenais zaudējums ir – šādi mēs lielai daļai sabiedrības liedzam iespēju darboties Latvijas sporta vārdā, sabiedriskajā sektorā. Kā tas ietekmē LSFP? Šī lēmuma dēļ LSFP valdi atstāja ļoti zinoši, spējīgi cilvēki, intelektuālā potenciāla ziņā ir iecirsts gana liels robs. Šobrīd mums ir nepieciešams sporta federāciju vidū atrast kandidātus un rīkot ārkārtas vēlēšanas. Lēmuma dēļ par valsts amatpersonas statusa piešķiršanu ieinteresēto loks ir krietni sarucis... Ceru, ka drīzumā atgriezīsimies pilnā sastāvā un turpināsim darbu.

Kādēļ, jūsuprāt, šāds lēmums pret LSFP pieņemts tieši šobrīd?

Grūti pateikt. Šeit varēja motivēt dažādas lietas. Taču vēlos piebilst, ka, raugoties no juridiskās puses, ir skaidrs, ka vismaz deviņus gadus bija iespējas pieņemt šādu lēmumu. Kādēļ tas iepriekš netika izdarīts? Šis ir labs jautājums, kurš laikam jau jāadresē tiem, kuri lēmumu pieņēma.

Publiski tiek runāts par to, ka LSFP kopā ar LOK dala nodokļu maksātāju naudu, tādēļ arī šāds statuss jums ir atbilstošs.

Redziet, pamata lieta ir tā, ka ne Fogelis, ne kāds cits no valdes locekļiem vienpersoniski ar nodokļu maksātāju naudu apieties nedrīkst un arī nedrīkstēs. Arī mums, kā jau tas ir jebkurā normālā nozarē, ir noteikta stingra kārtība, kādā veidā tiek lemts par valsts finansiālo resursu un ziedojumu izlietošanu un izlietošanas uzraudzību. Ir valdes izstrādāti un kopsapulcē akceptēti biedru – federāciju, kritēriji, kurus, pirms līguma parakstīšanas [par valsts finansējuma saņemšanu] izskata un apstiprina atbildīgā ministrija, šajā gadījumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tas ir ciets pielikums mūsu savstarpējam līgumam. Līdzīga kārtība pastāv arī ar valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem, kuri tiek novirzīti arī mūsu organizācijai. Pirms vairākiem gadiem izstrādājām specifiskus kritērijus, kurus skatīja LNSP un stiprināja IZM un Finanšu ministrija. Kritēriji paredz federāciju darbu, aktivitāšu izvērtējumu un punktu piešķiršanu. Beigās resursu sadali nosaka matemātiski aprēķini. Mainīt valsts piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtību mēs nedrīkstam – kopējo sporta nozares budžetu vispirms izskata LNSP, un katra apakšprogramma budžetā un viņu sadalījums tiek apstiprināts ar izglītības un zinātnes ministra parakstu. Pastāvošā kārtība paredz, ka mums ir jāsaskaņo, kā arī jāpakļauj skrupulozai izvērtēšanai katrs iecerētais solis, un tas, starp citu, ir tikai normāli! Runa, galu galā, ir par nodokļu maksātāju naudu.

Esat LSFP valdē jau kopš pirmsākumiem un pēdējos piecus gadus pildāt prezidenta pienākumus. Vai šajā laikā ir bijuši kādi būtiski panākumi?

Pamatlieta, ko šo piecu gadu laikā esam izdarījuši kopā ar sporta federācijām – esam kļuvuši par nopietnu spēlētāju savā lauciņā, gan runājot par likumdošanas attīstību, gan runājot arī par šīm budžeta lietām. Sadarbībā ar tehnisko sporta veidu federācijām, kā arī Saeimas Sporta apakškomisiju un IZM esam strādājuši pie pasākumu drošības uzlabošanas. Šovasar beidzot ir sakārtots sporta skolu un sporta federāciju attiecību jautājums. Ar 2017. gada 1. jūliju Sporta likumā un Biedrību nodibinājuma likumā ir spēkā stājušās izmaiņas, kas būtiski skar sporta izglītības iestāžu līdzdalību sporta klubos un sporta organizācijās, nosakot, ka turpmāk valsts un pašvaldību dibinātās sporta izglītības iestādes varēs oficiāli būt sporta klubu vai sporta federāciju biedri. Šo paveicām sadarbībā ar IZM, Tieslietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Saeimas Juridisko biroju un Sporta apakškomisiju.

Vai ir kādi nākotnes ilgtermiņa plāni?

Strādājam arī pie ne pārāk patīkamās situācijas antidopinga jomā, un ceru, ka līdz gada beigām mums izdosies savest kārtībā šīs lietas. LSFP kopā ar biedriem beidzot ir aktīvi iesaistījusies arī Eiropas Savienības līdzekļu apgūšanā. Šobrīd notiek apjomīga gatavošanās Eiropas Sporta nedēļai. Pagājušajā gadā Nedēļas aktivitātēs iesaistījām gandrīz 200 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.  Vērts arī pieminēt, ka jau vairākus gadus izdodam sporta metodisko literatūru. Uzstādījums ir izdot vismaz vienu grāmatu gadā. Viena no pēdējām – sadarbībā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociēto profesori Jeļenu Solovjovu tapusī grāmata par peldēšanu. Tā ir domāta gan sporta treneriem un skolotājiem, gan peldēšanas entuziastiem, ikdienas lietošanai.

“Spēles noteikumus nemaina spēles laikā”

Solidaritāti Fogelim savā nostājā par VID lēmumu piešķirt LSFP valdes locekļiem valsts amatpersonu statusus izrāda arī LSFP valdes loceklis Andris Smočs, kurš padomes valdē tika jaunievēlēts šī gada martā.

“Iesaistījos LSFP, jo iepriekš diezgan aktīvi darbojos Latvijas Vieglatlētikas savienības valdē. Papildus tam jau daudzus gadus darbojos sportā gan kā sportists, gan funkcionārs, cenšoties maksimāli palīdzēt mūsu valsts atlētiem. Ja paši neko nedarīsim lietas labā, problēmas nerisināsies,” motivāciju pievienoties LSFP komandai atklāj Smočs.

Viņam pašam kā Valsts policijas darbiniekam jau iepriekš piemērots valsts amatpersonas statuss. Taču, lai arī salīdzinoši nesenās izmaiņas Smoču tiešā veidā neskar, arī viņš norāda, ka, zaudējot aptuveni pusi no komandas – šajā jomā pieredzējušus un spējīgus cilvēkus, ir cietis LSFP potenciāls, kuru šobrīd nepieciešams atjaunot.

Viņaprāt, lēmums par valsts amatpersonas statusa piešķiršanu esot bijis pietiekami pēkšņs, lai vilktu paralēles ar komandas spēļu principiem.

“Spēles noteikumus nemaina spēles laikā. Šāda lēmuma dēļ esam spiesti rīkot ārkārtas kopsapulci, lai ievēlētu trūkstošos padomes biedrus. Šajā jautājumā [par amatpersonas statusu] pēdējais vārds droši vien ir juristiem, taču mani pašu argumenti par šāda lēmuma pieņemšanu nepārliecināja,” piebilda Smočs.