Skandāls Latvijas biatlonā. Noziedzīgs eksperiments vai traģiska sagadīšanās?

Neviens nebija gaidījis, ka Latvijas biatlonistiem aizvadītā sezona izvērtīsies par ļaunu murgu, kas vēl nav beidzies. Pamatīgi iedragāta veselība, problēmas ar sirdsdarbību, līmenim neatbilstoši rezultāti ar izgāšanos pasaules čempionātā, kā arī draudi zaudēt Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) finansējumu. Tāda ir pirmsolimpiskā gada bilance Latvijas biatlonā. Par notikušo vēl nav pilnīgas skaidrības, taču pēc desmit mēnešiem Vankūverā notiks 2010. gada ziemas olimpiskās spēles. Un pagaidām tikai retais no mūsu biatlona izlases var droši teikt, ka tajās startēs. Emocijas joprojām sit augstu vilni — netiek izslēgtas pat versijas, ka biatlonisti bijuši pakļauti neveiksmīgam medicīniskam eksperimentam, ka veikta smalka sazvērestība, lai Latvijā biatlonu iznīcinātu. Galu galā mūsu biatlonisti, kuri šajā sezonā jutās gatavi parādīt savu labāko sniegumu, nu ir ar sabeigtām aknām, sirdi un muskuļiem, kā arī ar neziņu, kā tālāk veidosies viņu karjera.

Kas tad īsti notika?

Latvijas biatlonisti augstus rezultātus nerādīja jau aizvadītās sezonas sākumā. Diemžēl viņu sniegums tikai pasliktinājās. Atbildīgās amatpersonas notiekošo plaši nekomentēja, tikai pēc pasaules čempionāta, kurā veselības problēmu dēļ nepiedalījās Jānis Bērziņš un Kaspars Dumbris, bet pārējie Latvijas sportisti bija tālu no godalgotajām vietās, beidzot atklātībā parādījās šokējoši fakti.

Pēc tam, kad biatlonisti presē izteicās, ka lietojuši nepareizos uztura bagātinātājus, Latvijas Olimpiskās vienības amatpersonas pēkšņi atklāja ko citu. Vainīgais tika atrasts vīrusa „personā” — izrādās, ka Ilmārs Bricis, Jānis Bērziņš, Kaspars Dumbris un Edgars Piksons bija saķēruši Epšteina–Barra vīrusu jeb mononukleozi. Tā ir akūta vīrusu saslimšana, un inficēšanās galvenokārt notiek pa gaisu pilienu veidā. Slimīgas izmaiņas parādās, vīrusu iespaidā palielinoties limfaudiem, turklāt vairums cilvēku šo slimību ir pārslimojuši, pat nenojaušot par inficēšanos. Saslimšanas laikā vērojams fizisks nespēks, un parasti organisms pilnībā atlabst mēneša laikā.

Diemžēl biatlonistiem novērotas pavisam citas pazīmes  — fizisko slodžu laikā sportistiem tik ļoti piepampa muskuļi, ka pat radās kustību problēmas, turklāt vēlāk sākās daudz nopietnākas veselības problēmas. Kādam sāka streikot nieres, bet Jānis Bērziņš ar sirdsdarbības traucējumiem pat nokļuva reanimācijā.

Neizdevies eksperiments?

Pirms ārsti sportistu organismā atklāja vīrusu, biatlonisti bija pārliecināti, ka problēmas sākušās kāda medicīniska eksperimenta dēļ. Proti, sportisti pirmo reizi sākuši lietot pavisam citas pārtikas piedevas, ko ieteikuši Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) ārsti. Sportā atļautie vitamīni bija domāti muskuļu masas palielināšanai, un tos līdz šim veiksmīgi lietoja citi LOV sportisti  — bobslejisti, BMX riteņbraucēji. Tiesa gan, vēl nebija pilnībā un ilgstoši pārbaudīts, kā šīs pārtikas piedevas ietekmē sportistus, kuriem vajadzīga lielāka izturība.

Par to, ka eksperiments ar jauniem medikamentiem ir neizdevies, sākotnēji domāja Latvijas labākais biatlonists Ilmārs Bricis, kurš pērn decembrī, kad vēl nebija atklāta saslimšana ar vīrusu, presē izteicās, ka problēmas meklējamas neveiksmīgā medikamentu izvēlē. „Izdarīts ne tā, kā vajadzēja, esam kļūdījušies. Nevar teikt, ka kāds konkrēti ir vainīgs. Izmēģinājām jaunas lietas, zināmā mērā eksperimentējām,” laikrakstam Diena teica Bricis, toreiz atzīstot, ka sekas esot ļoti bēdīgas: „Muskuļi ir beigti. Tajā, kas noticis, nevienam nav pieredzes. Tas ir salīdzinoši jauns produkts. Arī pērn nedaudz lietoju, un bija salīdzinoši labi. Šogad lietojām ilgāku laiku. Muskuļi saauga, bet lielā slodzē, kur vajadzīga izturība, nestrādāja. Muskuļi uzpūšas, rauj krampjus. Taču citos sporta veidos tos ir lietojuši un pat tikuši pie olimpiskajām medaļām.”

Eksperimentā visvairāk cieta biatlona jaunā paaudze — Jānis Bērziņš, Kaspars Dumbris un Edgars Piksons. Arī Piksons jau agrāk presē izteicās, ka sagatavošanās posmā bija pieļautas kļūdas medicīniskajā ziņā — muskuļi kļuvuši tik cieti, ka trasē vajadzēja vienkārši apstāties, jo akmenscietās kājas nav bijis iespējams pacelt.

Ārsti speciāli neriskēja

„Vasarā Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) mediķi neoficiāli ieteica biatlonistiem palietot kaut kādus „vitamīnus” muskuļu masas palielināšanai, sakot: „Re, kā bobslejā un BMX šitie rullē, bet naudas mums nav — lai puikas nopērk paši un palieto!” Puikas iepirka un lietoja uz savu galvu, un tad rudenī sākās ķezas — muskuļu masa pieauga, bet slodzes neturēja. Sezona un veselība sabeigta, bet LOV savu vainu noliedza, sakot: biatlonisti paši par savu naudu pirka, paši lietoja, un nu paši vainīgi,” žurnālam Kas Jauns notikušo atstāsta kāda biatlonam tuva persona, kas vēlējās palikt anonīma.

Aizdomas, ka vainīgs ir uztura bagātinātājs, vēl vairāk pastiprināja fakts, ka veselības problēmas parādījās tikai LOV sastāvā esošajiem biatlonistiem, bet tie, kuri trenējās atsevišķi — Kristaps Lībietis, Jānis Pleikšnis un Gints Rozenbergs —, ir veseli kā rutki. Turklāt, kā atzina Pleikšnis, viņi sezonai gatavojās bez minētajām pārtikas piedevām.

Gan Latvijas Biatlona federācijas (LBF) prezidents Jānis Bērziņš, gan LOV amatpersonas noliedz, ka izlases biatlonisti kļuvuši par neveiksmīga medicīniska eksperimenta upuriem. Jā, tikusi lietota jauna treniņmetodika, izmantoti citi uztura bagātinātāji, taču mūsu biatlonisti nav bijuši nekādi izmēģinājuma trusīši, uz kuriem pārbauda jaunas lietas.

„LOV ārsti nav nekādi koncentrācijas nometņu mediķi, noziedznieki, kuri eksperimentē ar cilvēkiem. Biatlonistu mediķi Līga un Aldis Cīruļi taču nav tik traki, lai riskētu ar reputāciju, prestižu un darbu. Visi šie uztura bagātinātāji ir pārbaudīti un sertificēti, tāpēc apgalvot, ka veikti eksperimenti ar nepārbaudītiem medikamentiem, ir pārāk skaļi,” uzsver LBF prezidents Jānis Bērziņš, sakot, ka: „sākotnēji neviens nesaprata, kas īsti noticis, tāpēc emociju iespaidā parādījās gan minējumi par eksperimentiem ar medikamentiem, gan versijas, ka, iespējams, kāds veicis pat ļaunprātīgu un noziedzīgu kaitējumu. Taču beigās izrādījās, ka puiši saķēruši vīrusu, kas organismā radījis neprognozējamas sekas.”

 „Neviens jau nevarēja paredzēt, ka sportisti saslims ar šo vīrusu. Diemžēl izrādās, ka sportistiem slimība izraisa pavisam citas komplikācijas. Iespējams, ka tas kaut kādā veidā ir saistīts ar minētajiem uztura bagātinātājiem, taču tas vēl nav zinātniski pierādīts. Pēc notikušā mūsu mediķi konsultējās ar kolēģiem visā pasaulē, un arī viņi bija izbrīnīti par ko tādu,” žurnālam Kas Jauns teic LOV Sporta un zinātnes nodaļas vadītāja Marita Vilciņa.

Savukārt tas, ka saslimuši tikai LOV sportisti, ir sagadīšanās, pie tam vīrusa neskartie biatlonisti trenējās atsevišķi no pārējiem un, iespējams, šo vīrusu pat bijuši izslimojuši bērnībā. Turklāt izrādās, ka Epšteina–Barra vīrusu saķērusi arī sieviešu izlases biatloniste Gerda Krūmiņa. Viņa minētos uztura bagātinātājus sāka lietot krietni ātrāk par vīriešu izlasi un nekādu veselības problēmu nebija, līdz inficējās ar vīrusu.

Muļķīga sagadīšanās

Joprojām ir liela neskaidrība, kāpēc ar Latvijas biatlonistiem tā noticis. „Šis jaunais uztura bagātinātājs, vīruss un slimības sekas — tas viss ir muļķīga sagadīšanās. Sakritība, jo nav medicīniski pierādīts, ka vainīgi ir minētie medikamenti,” žurnālam Kas Jauns uzsver Jānis Bērziņš, un arī Marita Vilciņa bilst, ka notikusi sagadīšanās: „Slimības simptomi sakrita ar brīdi, kad sportisti sāka lietot šīs piedevas. Domāju, ka nevar tās vainot saslimšanā. Tā bija nelāga sagadīšanās.” Citādās domās gan ir Ilmārs Bricis, kurš presē izteicies, ka, iespējams, uztura bagātinātājs bijis kā lieliska barotne vīrusam un tas stimulējis saslimšanu.

„Protams, tas ir mokoši, ka joprojām ir neskaidrība, kāpēc tas viss notika, ka nezinām, ko darīt tālāk. Taču arī tā ir pieredze. Diemžēl bēdīga, bet pieredze,” nopūšas Marita Vilciņa, cerot, ka sportisti atgūs veselību.

Diemžēl tas, ka joprojām nav zināms, kāpēc viss tā izvērsies, sportistiem nepalīdz. Gluži kā tajā melnajā anekdotē, kad dakteris pacientam teic, ka ir divas ziņas — sliktā un labā. Sliktā tā, ka pacients drīz mirs, bet labā — ka līdz šim nezināmo slimību turpmāk dēvēs viņa vārdā.

Piemēram, Kaspars Dumbris spriež: „Sākumā domājām, ka visas problēmas radījusi nepareiza medicīna, taču nesen uzzinājām, ka esam arī pārslimojuši vīrusu. Veselība pamatīgi sabojāta, taču, domāju, ka tā arī neviens neuzzinās, kas pie tā vainīgs — to nevar pateikt — vai ārsti, vai uztura bagātinātāji, vai vīruss. Varbūt, ka medikamentu lietošanas dēļ mūsu organismā notika kas tāds, ka pielipa vīruss. Varbūt tas mijiedarbojās ar medikamentiem. Visticamāk, darbojās viss kopā, bet patiesība tā arī paliks neuzzināta. Visas iespējamās pārbaudes ir veiktas, un vairs neko jaunu nevar noskaidrot.”

Sazvērestības teorija

Par notikušo izvirzīta pat visai savdabīga sazvērestības teorija — lietot minētās pārtikas piedevas biatlonistiem ieteikts speciāli, lai pasliktinātos viņu rezultāti tik ļoti, ka nākamajā gadā biatlonisti vairs neatbilstu LOV finansējuma kritērijiem. Tādējādi biatlonam paredzētā nauda krīzes laikos ietaupītos un tiktu citiem sporta veidiem, tiem, kuri Vankūveras olimpiādē būtu perspektīvāki.

„Tās nu gan ir muļķības!” domā Biatlona federācijas prezidents Jānis Bērziņš. „Nedomāju, ka tā bijusi sazvērestība. Neviens nevēlas tīšuprāt iznīcināt biatlonu!”

Taču skaidrs ir tas, ka aizvadītajā sezonā LOV sastāvā no biatlonistiem bija Ilmārs Bricis, Jānis Bērziņš, Edgars Piksons un Kaspars Dumbris. Tieši šo kvartetu skāra veselības problēmas, un tieši nu viņiem draud LOV finansējuma samazinājums. Un tas nozīmē, ka sportistiem vairs nebūs līdzekļu treniņiem.

„Situācija ir smaga,” vēl pirms LOV sanāksmes par šīs sezonas sastāvu teic Jānis Bērziņš. „Jau tā sportistiem samazināts Iekšlietu ministrijas finansējums  — kā zināms, vairākums biatlonistu skaitās dienestā robežsardzē un ugunsdzēsējos un saņem par to minimālo algu. Taču ekonomiskā situācija ir tāda, ka pat tā, iespējams, drīzumā tiks nogriezta. Piemēram, Edgars Piksons mēnesī saņem 180 latu, viņa ģimenē aug divi bērni. Šaubos, vai, ja viņš zaudēs LOV finansējumu, spēs palikt profesionālajā sportā.”

Cerība pastāv

Pats Edgars Piksons žurnālam Kas Jauns atzīst, ka pagaidām vēl īsti vesels nejūtas un par visiem 100% trenēties nespēj. Un, ja veselība neļauj sportot, par profesionālo biatlonu nevar būt ne runas. Viņš gan cer, ka pašam un komandas biedriem veselības ziņā viss ies uz labo pusi.

„Startu Vankūverā gan tas nenoliedzami ietekmēs,” skumji spiests secināt sportists, uzsverot, ka viss atkarīgs no finansējuma. „Bet redzēsim, kas būs tālāk. Ja nebūs veselības un finansējuma, nekas cits neatliks, kā aiziet no sporta.” lēš Piksons.

Arī Kaspars Dumbris beidzot ir nedaudz atguvies no slimošanas, kuras dēļ viņam radās nopietnas problēmas ar sirdi. „Grūti pateikt, kā būs ar karjeru. Ja patiešām šīs slimošanas dēļ mums netiks piešķirts LOV finansējums, olimpiskajās spēlēs vairs nebūs vienotas biatlonistu komandas. Vienotas tādā izpratnē, ka komandai būtu nodrošināts finansējums, treneris. Katrs pats trenēsies, kā nu māk,” spriež Dumbris.

Latvijas Biatlona federācijas prezidents Jānis Bērziņš ir optimistisks un cer, ka Latvijas biatlonisti tomēr startēs Vankūverā. „Izskatās, ka veselības stāvoklis uzlabojas un vīruss atkāpjas. Protams, neviens vēl nevar prognozēt, cik augstā līmenī biatlonisti būs sportotāji, taču ir cerība. Piemēram, Jānim Bērziņam sirdsdarbības problēmas vairs nav novērotas. Protams, tagad sportisti netrenējas, taču vēl ir laiks sagatavoties olimpiādei. Ja LOV saglabās sportistiem finansējumu, tas būtu ļoti pretimnākoši. Tas nozīmē, ka biatlons vēl eksistēs.”

Vīruss ne tikai biatlonistiem

Biatlonisti nav vienīgie, kurus nogāzis Epšteina–Barra vīruss. Biatlonista Kaspara Dumbra ārste Maruta Noveičuka atklāj, ka saslimuši arī vieglatlēti un slimo arī pašas dakteres radinieki. Par epidēmiju gan to nosaukt būtu pārspīlēti, taču vīruss klejo apkārt, iekarojot novājinātākos organismus, kuru skaitā diemžēl bija arī mūsu sportisti. Tostarp arī viens no labākajiem Latvijas riteņbraucējiem Aleksejs Saramotins. Latvijas vairākkārtējā čempiona komanda Designa Køkken pirms nedēļas informējusi, ka sportists inficējies ar mononukleozi, un komandas vadītājs Kristians Andersens atzinis: „Tā ir ļoti sarežģīta slimība, bet mēs diemžēl neko nevaram darīt. Ārsti sacīja, ka jāizlaiž būs vismaz mēnesis, bet varētu būt arī ilgāk.”

To, ka sportisti ir īpaši uzņēmīgi pret šo vīrusu, uzsver Maruta Noveičuka: „Paaugstinātas slodzes apstākļos sportistu imunitāte ir novājināta, tāpēc viņiem ir lielāks risks saslimt.”

Juris Vaidakovs, Zane Vilka/Foto: LETA, F64/LETA