Piedāvā iekonservēt vecās Dreiliņu izgāztuves atkritumus, virs tiem būvējot futbola laukumu

Kļaviņš aizvadītājā nedēļā Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputātus iepazīstināja ar vides revitalizācijas projektu, kura finansēšanai pašvaldība pieteikusies Eiropas Savienības (ES) finansējuma saņemšanai.

Jau ziņots, ka janvāra beigās Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdē LFF domniekus iepazīstināja ar savu priekšlikumu par jauna, moderna un starptautiskajiem standartiem atbilstoša futbola stadiona būvniecību un tam nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanu Rīgā, Deglava ielā.

Kļaviņš komitejas deputātus informēja, ka dome stadiona būvniecībai piedāvājusi trīs vietas, savukārt LFF no tām izvēlējusies to, kurā stadiona celšana būtu vissarežģītākā un arīdzan dārgākā, - bijušo izgāztuvi aptuveni 23 hektāru platībā starp Deglava, Saharova un Lielvārdes ielu.

Līdz pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem šajā vietā bija izgāztuve. Zem vecās izgāztuves ir purvs, kurā pašreiz, gadu gaitā izgāžot atkritumus, pat 1,5 metru dziļumā sablīvējies piesārņojums, savukārt gadu desmitiem krājušos atkritumu slāņi šajā vietā ir pat 16 metru augstumā.

Šajā vietā pašreiz nekāda darbība nenotiek jau gadu desmitiem, tā iekļauta galvaspilsētas piesārņoto vietu sarakstā. Pašreiz, līstot lietum, ūdens sūcas cauri seno atkritumu slāņiem, līdz piesārņojums nokļūst gruntsūdeņos un aizplūst tālāk, turpinot piesārņot vidi, stāstīja Vides pārvaldes vadītājs.

Vienkārši aizšķūrēt atkritumus un būvēt vietā stadionu būtu pretēji veselajam saprātam, uzskata Kļaviņš, komentējot LFF ieceri aizvest visus atkritumus un visā 23 hektāru lielajā teritorijā veidot futbola stadionu.

LFF ieceri sarežģī lielais izvedamo atkritumu apjoms, kas jau krājies vairākus gadu desmitus, - no Rīgas būtu jāizved vairāk nekā pusotrs miljons kubikmetru atkritumu. Kļaviņš pauda, ka nezinot Latvijā nevienu vietu, kur šos atkritumus būtu iespējams izvest gan ievērojamās platības ziņā, gan ņemot vērā sabiedrības neapmierinātību, ja kāds vēlētos izgāzt milzu daudzumu atkritumu kaut kur ārpus galvaspilsētas.

Tāpat iedzīvotāji, visticamāk, ļoti protestētu pret smakām, kas vēdītu gaisā, mēģinot izvest no senās Dreiliņu izgāztuves gadu desmitiem krājušos atkritumus, sacīja Vides pārvaldes vadītājs.

"Getliņu poligonā šos atkritumus nebūtu prātīgi izgāzt, jo tādējādi būtu apdraudēta turpmākā pilsētas atkritumu apsaimniekošanas nākotni, karjeros ārpus Rīgas - arī nē, jo tam vispirms nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, un tā veikšana vien aizņemtu vismaz gadu, kā arī nāktos rēķināties ar sabiedrības neapmierinātību par teritoriju piesārņošanu," stāstīja Kļaviņš.

Turklāt, ņemot vērā, ka stadions būtu komerciāls objekts, tā būvniecībai pašvaldība varētu pretendēt vien uz 50% ES finansējuma, turpretī, ja tiktu īstenots apkārtējās vides revitalizācijas projekts, Rīga varētu saņemt pat 85% ES līdzfinansējumu. Šajā gadījumā izveidotajam objektam vismaz pirmos piecus gadus jābūt nekomerciālam.

Vides pārvalde iesaka LFF ieceres vietā veidot futbola laukumu pēc cita principa - sadalot piesārņoto atkritumu laukumu divās daļās - aptuveni astoņu un 15 hektāru platībā, bet abām teritorijām pa vidu izveidot jaunu ielu, savienojot Saharova ielu ar Deglava ielu. Līdz ar jaunas ielas izbūvēšanu, iespējams, mazinātos transporta radītais piesārņojums arī tuvējās ielās.

No mazākās teritorijas daļas atkritumi, kā arī 1,5 metru dziļais piesārņotās grunts slānis būtu jāpārvieto uz lielāko teritorijas daļu, atkritumi atbilstoši jāiekonservē un jāaptur piesārņotā ūdens filtrācija gruntī, lai novērstu turpmāku vides apdraudējumu, savukārt krāvuma augšpusē nolīdzinātā teritorijā varētu veidot futbola laukumu, kas nebūtu komerciāla būve.

Patlaban Vides pārvalde apkopojusi teorētisko bāzi šim projektam, ievākti dažādi dati un tie izanalizēti. Ja dome šo Vides pārvaldes plānu akceptētu, būtu jāmaina šīs vietas zonējums, lai būvētu jaunu ielu. Savukārt pēc pieciem gadiem Rīgas dome varētu lemt, kas veidojams no atkritumiem brīvajā astoņu hektāru plašajā laukumā - sporta laukums vai pat kāda lielāka būve.

"Pilsētai agri vai vēlu būs jāatrod līdzekļi vecās izgāztuves sakopšanai," sacīja Kļaviņš, norādot, ka Rīgas pašvaldība jau vairākus gadus strādā pie revitalizācijas projekta šai vietai, cerot arī uz ES finansējumu. Nepieciešamā finansējuma apjoms patlaban ekonomiskās krīzes dēļ ik gadu mainās, taču visam revitalizācijas projektam kopumā būtu nepieciešami aptuveni divi līdz trīs miljoni latu. ES atbalsta gadījumā Rīgas pašvaldībai būtu jāsedz vien 15% kopējā finansējuma apjoma, daļu atbalsta varētu uzņemties arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Rīga no Vides pārvaldes piedāvātā revitalizācijas projekta, it sevišķi, ja nepieciešams tikai 15% pašvaldības finansējuma, iegūtu daudz - jaunu ielu, astoņu hektāru plašu no atkritumiem un grunts piesārņojuma atbrīvotu bijušās izgāztuves laukumu, kuram brīvam jānostāv piecus gadus, pēc kuriem sabiedrība varētu izlemt, kas tur būvējams. Savukārt aptuveni 15 hektāru platībā tiktu iekonservēti jau esošie atkritumi, rezumēja Vides pārvaldes vadītājs.

LETA