Latvijas biatlons - parodija pasaules sporta mērogā

Čempionāts sākās ar neticamo – Edgars Piksons sprintā izcīnīja savu karjeras labāko sasniegumu – astoto vietu, punktos tika arī Ilmārs Bricis (20. vieta), iedzīšanā abi pozīcijas zaudēja, bet Pasaules kausa kopvērtējumā tik un tā pieplusoja punktiņus, bet Piksons, daudziem par lielu pārsteigumu, pirmo reizi karjerā pat kvalificējas masu startam, kurā piedalās 30 šobrīd labākie pasaules biatlonisti. Dāmām, tostarp mūsu līderei Madarai Līdumai, čempionāts ne tuvu nebija tik sekmīgs, bet klasiskajā distancē viņa pat tika diskvalificēta pirms starta par neatbilstošu inventāru.

Iedziļinoties sasniegtajos rezultātos un atceroties laikus, kad Bricis tika pie pasaules čempionāta medaļām, bet pārējie dažas reizes ir par tām reāli cīnījušies, arī dāmu konkurencē, atliek secināt, ka šogad viss nenotiek, kā varētu cerēt, bet sievietēm pat ir pilnīga izgāšanās. Pievēršot uzmanību visam apkārt un mūsu valstsvienībā notiekošajam, šīs domas mainās diametrāli pretēji.

Nav jābūt biatlona speciālistam, lai redzētu, ka vairāki fakti ir patiešām šokējoši. Mūsu pasaules čempionāta veiksminieks Piksons laikrakstam “Diena” atzina, ka jau visu sezonu startē ar Briča slēpēm, jo viņa paša inventārs neesot konkurēt spējīgs. Nav jābūt šā sporta veida pazinējam, lai saprastu, ka slēpju garums, platums, modelis tiek pielāgots sportista individuālajām vajadzībām: slēpošanas stilam, tehnikai, augumam, svaram un daudz kam citam. Bricis un Piksons nav vienšūnas identiskie dvīņi (arī tādiem, profesionālā līmenī slēpojot, noteikti nebūtu identiskas slēpes). Jūs spējat iedomāties, ka, piemēram, Rīgas “Dinamo” īsākajam spēlētājam Brokam Troteram būtu vecas un nolietotas slidas un viņš pirms spēles izdomā, tad jau labāk slidošu ar piecus izmērus lielākajām Jāņa Sprukta rezerves slidām. Murgs!

Nākamais šoks bija mūsu sieviešu izlases līdere Madara Līduma, kuru nepielaida startam 15 kilometru distancē, jo viņai bija biatlonam neatbilstošs kombinezons (viņa izgāja uz starta slēpošanas kombinezonā, kuram uz rokām bija neatļauti ielāpi). Tas ir kaut kas neiedomājams! Lai nu ko, bet kombinezoni Latvijas Biatlona federācijai izlases dalībniekiem ir jānodrošina vienādi visiem un atbilstoši laika apstākļiem. Hantimansijskā šajās dienās gaisa temperatūra ir teju 20 grādu zem nulles, bet mūsu sportistiem oficiālie tērpi ir paredzēti nelieliem mīnusiem. Vai jūs spētu iedomāties, ka Latvijas basketbola izlases spēles laikā kāds iznāktu laukumā, piemēram, ar džemperi, kuram, protams, ir uzraksts Latvija. Lieki piebilst, ka tiesneši to neatļautu. Līdumai sprintā izdevās izšmaukt ar neatļauto kombinezonu, bet klasiskajā distancē viņu pieķēra. Viņa nekādas priekšrocības no sava apģērba neguva, bet noteikumi ir un paliek noteikumi.

Kā “Sporta Avīze +” raksta ilggadējais biatlona komentētājs un šā sporta veida pazinējs Anatolijs Kreipāns, Latvijas biatlona izlase var sevi godam dēvēt par vienīgo komandu pasaules čempionātā, “kurai nav ne tikai vienādu formu dažādiem laika apstākļiem, mums nav algota izlases galvenā trenera, mums nav ne daktera, ne masiera, mums kopā ar komandu ir divi slēpju gatavotāji (septiņiem sportistiem – Aut.)”. Izlases treneris (ne galvenais, jo mums tāda nav) Intars Berkulis izlases vajadzībām naudu iegulda no privātā biznesa, nevis Latvijas olimpiskās vienības (LOV) piešķirtos līdzekļus, kam būtu jānodrošina minimums, bet otrs treneris Jēkabs Nākums pasaules čempionātā ir vienlaikus arī masieris. Dzirdot ko tādu, vairs nešķiet dīvaini, kāpēc Madara Līduma, Ilmārs Bricis un viens no talantīgākajiem jaunajiem biatlonistiem Andrejs Rastorgujevs domā par aiziešanu no sporta. Latvijā šis sporta veids, kas pirms dažiem gadiem bija mūsu lepnums, šķiet, nevienam vairs nav vajadzīgs, izņemot apmātos sportistus, kuru sasniegumi šādos apstākļos ir jāvērtē kā varoņdarbs.