NHL spēlētāji pēc smadzeņu satricinājumiem mazāk laika pavada uz laukuma

Kalgari universitātē veiktais pētījums parāda, ka hokejistu galvas traumas ir daudz nopietnākas, nekā iepriekš uzskatīts.

Pētījumā aplūkoti 559 NHL spēlētāju smadzeņu satricinājumi laika posmā no 1997. līdz 2004. gadam. "Viena iezīme, ko mēs pamanījām, bija, ka smadzeņu satricinājumu skaits mūsu pētītajā periodā izlīdzinājās un ar katru gadu pieauga ārstēšanās laiks, kas varētu nozīmēt traumu nopietnību vai arī piesardzīgu ārstēšanu," teica universitātes pētnieks un terapeits Braiens Bensons.

Tika uzsvērts, ka hokejistiem nevajadzētu atgriezties laukumā, pirms galvas trauma nav pilnībā izārstēta. "Vairāk vajadzētu izglītot visus hokejā iesaistītos par iespējamām negatīvajām sekām, ja hokejists turpinās spēlēt, kamēr viņam ir smadzeņu satricinājuma simptomi," turpināta Bensons.

Pētījumā teikts, ka spēlēšana pilnībā neizārstētam sportistam var radīt galvas sāpes, nogurumu, atmiņas zaudējumus un dažādas neiroloģiskas problēmas, kas hokejistam liegtu vairāk laika pavadīt uz ledus.

Pētījuma laikā hokejistu pavadītais laiks, ārstējot šo galvas traumu, pieaudzis 2,25 reizes, un vidēji 1000 stundās 1,8 spēlētāji gūst smadzeņu satricinājumu.

Vēl pētītajā laikā smadzeņu satricinājumu skaits ir sarucis, jo no 2000. līdz 2001. gadam no 100 hokejistiem galvas traumu guva 7,7 spēlētāji, bet no 2003. līdz 2004.gadam tie bija 4,9 no 100 spēlētājiem.

Savukārt Bostonas universitātes pētnieki izmeklēja smadzenes bijušajam NHL komandas Monreālas "Canadiens" spēlētājam Bobam Probertam, kurš bija pazīstams kā kauslis un mira 2010. gadā. Tika atklāts, ka Proberta smadzenēs izveidojies hroniska encefalopātija, kas iznīcina izziņas spēju un noved līdz plānprātībai.

Kā ziņots, latviešu uzbrucējs Raitis Ivanāns smadzeņu satricinājumu guva kautiņa laikā šīs sezonas regulārā čempionāta pirmajā mačā, un pēc tam laukumā viņš joprojām vēl nav atgriezies.

LETA