Peldēšanas federācija izrādās visdāsnākā. Uzzini, cik saņem citi Latvijas rekordisti
Pavisam neglaimojošā gaismā nesen nonāca Latvijas Peldēšanas federācija (LPF), atklājot, ka par Latvijas rekorda labošanu sportistam tiek izmaksāta prēmija 35 eiro apmērā. Lai arī dažam labam šī summa varētu šķist panākumiem neadekvāta, Kasjauns.lv noskaidroja, ka situācija citās sporta federācijās nudien nav labāka.
Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvošā peldētāja Aļona Ribakova, kura 10.augustā laboja Latvijas rekordu, par savu sniegumu no Latvijas peldēšanas federācijas saņems 25 eiro (federācija gan apgalvo, ka summa esot 35 eiro), bet trenerim Germanam Jakubovskim, kuram nemaz netika nopirkta biļete uz Brazīliju, lai atbalstītu un palīdzētu savai audzēknei, pienāksies 15 eiro, LTV Olimpisko spēļu studijā atklāja treneris. Latvijas peldēšanas federācijas ģenerālsekretārs Aivars Platonovs, savukārt paziņoja, ka Latvijas rekords nav nekas pārsteidzošs, un šādi sasniegumi nav vienīgais veids, kā sportisti tiek pie prēmijām.
Vieglatlētiem arī nemaksā
Lai arī 35 eiro kopsumma kā prēmija par valsts rekorda labošanu varētu šķist niecīga, izrādās, vairumā citu vasaras olimpisko sporta veidu federācijās finansiālā atlīdzība par Latvijas rekordu labošanu ir tieši par 35 eiro mazāka, proti, necik.
Latvijas Vieglatlētikas savienības komunikācijas vadītāja Ieva Bļusina sarunā ar Kasjauns.lv atklāj, ka izmaksāt speciālas prēmijas sportistiem par valsts rekordu labošanu neļauj savienības budžets. Tā vietā sportistu panākumus savienība novērtē ar simboliskiem apbalvojumiem. „Lai arī naudas summas neizmaksājam, kopš 2016.gada janvāra apsveicam visus rekordu īpašniekus apbalvošanas ceremonijā,” skaidro savienības pārstāve.
Rekordistiem pasniedz apliecības
Līdzīga prakse ir arī Latvijas Loka Šaušanas federācijā. Tās prezidents Arnis Podiņš Kasjauns.lv atklāj, ka par rekordu labošanu sportistam parasti pienākas speciāla apliecība. „Cik man zināms, loka šaušanā nav ierasts piešķirt naudas prēmijas par rekordu labošanu. Latvijā sportistiem pasniedzam apliecību, kas pierāda viņa sasniegumu, kā arī reģistrējam rezultātu,” informē Podiņš.
Līdzīgi sportistu uzslavēšanai pieiet arī Latvijas Šaušanas federācija. Federācijas prezidents Kārlis Krēsliņš pastāsta, ka, lai arī valsts mēroga rekordi šaušanā pastāv, šāvēju prēmēšana šajā sakarā nav aktuāla lieta. „Neskatoties uz to noteikti atzīmējam gan šādus, gan arī citādus sportistu un treneru panākumus. Tā piemēram ir bijis gadījums, kad vienu no mūsu treneriem par viņa sasniegumiem esam pieteikuši Triju Zvaigžņu ordeņa apbalvojumam. Lai arī neizmaksājam naudu, atrodam veidus kā morāli atbalstīt mūsu sportistus!” stāsta Krēsliņš.
Peldēšanas federācija viena no retajām, kas kaut ko izmaksā
Pagaidām gan iztrūkst konkrētas informācijas par Latvijas svarcēlājiem. Kasjauns.lv neizdevās sazināties ar pašlaik Brazīlijā esošo Latvijas Svarcelšanas federācijas prezidentu Viktoru Ščerbatihu un treneri Eduardu Andruškeviču, lai noskaidrotu situāciju. Taču, kā izsakās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) preses sekretārs Mārtiņš Mālmeisters, šādi, caur federācijām sportisti naudu par uzstādītiem rekordiem lielākoties nesaņem.
Mālmeisters atklāj, ka Latvijas Peldēšanas federācija tik tiešām ir viena no nedaudzajām, kas piekopj, patiesībā visai neierastu praksi – zināmu daļu no tai piešķirtās valsts naudas izmaksāt par rekordu labošanu: „Latvijas Peldēšanas federācija tik tiešām ir rets gadījums. Lielākā daļa Latvijas sporta federāciju par rekordu labošanu tās pārstāvošajiem sportistiem nemaksā neko.”
