Nedēļu pēc valodu referenduma Saeimā izstāda tērpu ar PSRS simboliku. FOTO

Nav ne nedēļa apkārt pēc tautas nobalsošanas, kurā Latvijas pilsoņi pateica noteiktu nē krievu valodai kā otrai valsts valodai. Šīs nedēļas sākumā „Saskaņas centra” politiķi jau nākuši klajā ar paziņojumiem, ka valdībā vajadzētu krievu tautības ministrus un nepieciešams pareizticīgo Lieldienas atzīt par brīvdienu. Parlaments ir gājis vēl tālāk – nule kā Saeimas nama vestibilā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atklāja Latvijas Olimpiskās komitejas veidoto izstādi, kur fotogrāfijās apskatāmi Latvijas brīvvalsts dižākie sasniegumi olimpiskajās spēlēs. Šī izstāde papildināta ar „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas deputāta, leģendārā kanoe airētāja Ivana Klementjeva privāto kolekciju – olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos iegūtām godalgām, piemiņas veltēm no sportista gaitās apceļotajām zemēm un airētāja inventāru. Viens no izstādītajiem tērpiem ir speciāli Ivanam Klementjevam Maskavā tapis īpašs airētāja tērps, kuru grezno PSRS simbolika: uz muguras burti „CCCP”, bet priekšpusē – sakrustots sirpis un āmurs.

Kasjauns.lv Ivans Klementjevs pastāstīja, ka izstādē izvietojis viņam pašas svarīgākās balvas. „Man ir aptuveni 400 dažādu godalgu. Tām visām te īsti vietas nepietiktu. Kad mani apbalvojumi ir mājās, tos esmu izvietojis pat pa divām istabām. Te ir zelts un sudraba medaļas no olimpiskajām spēlēm, pasaules čempionātu zelta medaļas, Latvijas valsts piešķirtais Triju Zvaigžņu ordenis. Arī mani darba instrumenti: kanoe airi, sporta tērps un jau Latvijas brīvvalsts laika – 1996. gada olimpisko spēļu parādes tērps,” saka Klementjevs. Viņš teic, ka kopumā no sportista laikiem viņam saglabājušies trīs triko tērpi. „Tas, kuru esmu izstādījis, ir mans mīļākais, mans veiksmīgākais. Maskavas modeļu nams šo tērpa dizainu 1988. gadā izstrādāja speciāli man, lai es distancē pretvēja dēļ nezaudētu dārgās sekundes desmitdaļas. Ar to es izcīnīju savu vienīgo zelta medaļu olimpiādē. Man agrāk bija gari mati, tāpēc es izmantoju arī speciālu sviedrus noturošo lenti. Kā jau PSRS laikos iecienīts, tā ir greznota ar zvaigznēm,” bilst Klementjevs.

Izstādē, pret manekenu, kurš izceļ tērpu ar PSRS simboliku, atstutēts Ivana Klementjeva īpašais airis. „Vispār man bijuši kādi 40 airi, dažus esmu arī salauzis, bet šis melnais airu topā ir numur viens. Ar to esmu izcīnījis sešus no septiņiem pasaules čempiona tituliem, kā arī visas trīs olimpiskās medaļas – zeltu Seulā 1988. gadā un sudraba medaļas 1992. gadā Barselonā un 1996. gadā Atlantā,” saka Ivans Klementjevs.

Izstādes atklāšanā piedalījās un no Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas un Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Ivana Klementjeva piemiņas veltes saņēma Latvijas jaunie sportisti, kuri janvāra vidū piedalījās 1. pasaules jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Insbrukā, Austrijā. Jaunieši no Austrijas pārveda pilnu medaļu komplektu - Augusts Valdis Vasiļonoks uzvarēja individuālo hokeja prasmju konkursā, Riks Kristens Rozītis bija otrais, bet Ulla Zirne trešā kamaniņu braukšanā.