Mēs tevi mūžam atcerēsimies... Aprit 5 gadi kopš mūsu Dzelzs vīra Kārļa Skrastiņa nāves

Traģiskajā dienā lidmašīnā atradās viss "Lokomotiv" komandas personāls, kopā 37 cilvēki. Lidmašīnā bez sportistiem un viņu pavadošā personāla atradās vēl astoņi apkalpes locekļi. Lidmašīna ap plkst.16 pēc vietējā laika pēc pacelšanās paspējusi uzlidot līdz aptuveni 500 metru augstumam un pēc tam nogāzās divu kilometru attālumā no skrejceļa.

Todien, pirms pieciem gadiem uzzinot par notikušo, šķiet, visa Latvija aizturēja elpu, taču drīz vien no Ārlietu ministrijas nāca traģiskā vēsts - lidmašīnā bija arī Kārlis. Izmeklēšanā secināts, ka lidmašīnas apkalpe pirms pacelšanās gaisā pārkāpusi virkni reglamentu. Izrādījās, ka liktenīgo lidmašīnu pilotēja ekipāža, kurai nemaz nebija atļauju to darīt.

Izmeklētāju viedokli Krievijas plašsaziņas līdzekļiem pauda viņu pārstāvis Vladimirs Markins: „Timofejevs nelikumīgi, pārkāpjot gaisa transporta drošības noteikumus, pielaida, ka lidojumu veica ekipāža, kurai nebija tiesību veikt patstāvīgus lidojumus. Timofejevs ekipāžas komandierim lidojumu atļāva, bastoties uz viltotu dokumentāciju, savukārt otrais pilots nebija beidzis apmācību, lai viņš varētu veikt lidojumus ar „Jak-42”.”

Tikai divas nedēļas pirms katastrofas, pēc izcīnītā „Latvijas Dzelzceļa” kausa, Skrastiņš žurnālam „Kas Jauns” sniedza ekskluzīvu interviju. Tā izrādījās beidzamā.

Pēc uzvaras otrajā spēlē „Latvijas Dzelzceļa” kausā, vēl tikai cerot uz panākumu visā turnīrā, latviešu aizsargs ģērbtuvēs atbrīvojās no savas hokeja formas un pie „Arēnas Rīga” dienesta izejas iznāca sasveicināties ar saviem Rīgas draugiem. Rokā Kārlim bija hokeja nūja, ko viņš ar sev raksturīgo labestīgo smaidu pasniedza savu draugu dēlēnam. „Vai šodien atkal atbrauksi pie mums?” vaicāja priekā starojošā puisēna vecāki. „Vēl nezinu, vai būs laiks,” atbildēja Skrastiņš. „Es arī nezinu. Domāju, vai gatavot pusdienas vai nē,” noteica hokejista Rīgas paziņa. „Sazvanīsimies, labi?!” pasmaidīja Kārlis, un steidzīgi posās atpakaļ pie saviem komandas biedriem, lai ar tiem pēc spēles izpildītu vingrinājumus un apskrietu kādu apli ap arēnu. Žurnālam „Kas Jauns” viņš apsolīja sniegt interviju, taču pēc fizisko aktivitāšu veikšanas atzina, ka pašlaik gan viņam atkal esot jāsteidzas. Nosaucis savu mobilā tālruņa numuru, Kārlis Skrastiņš piedāvāja, ka pastāstīs visu telefoniski. 

Kad žurnāls „Kas Jauns” sazinājās ar Kārli, viņa jaunā komanda Jaroslavļas „Lokomativ” jau bija „Latvijas Dzelzceļa” kausa īpašnieki. „Emocijas ir lieliskas, jo mums izdevās izcīnīt pārliecinošas uzvaras visās trīs spēlēs. Taču šo kausu kaut kā uztveru ar vēsu prātu, un neuzskatu par dižu sasniegumu, jo šis tomēr bija pirmssezonas turnīrs, kurš mums, komandai, bija vairāk kā treniņš saspēlēties citam ar citu. Arī pats aizvien vēl iejūtos komandā, lēnā garā pierodu pie sastāva, pie cita spēlēšanas stila,” sarunā ar „Kas Jauns” stāstīja Kārlis Skrastiņš, neslēpdams, ka ir nobriedis parādīt sevi no labākās puses arī KHL klubā. 

Krievijā nesmādēja fordiņu 

Kārlis atklāja, ka jaunajā dzīvesvietā Jaroslavļā jau iekārtojies, un šajā Krievijas pilsētā viņam itin labi patīkot. „Jau pirmajā dienā, kad ierados, man piedāvāja apskatīt trīs dzīvokļus, no kuriem sev tīkamāko arī izvēlējos. Tas atrodas pašā pilsētas centrā, tuvu ir gan veikali, gan manu komandas biedru iecienītākie restorāni, gan arī zāle – ar mašīnu braucot visur, kur nepieciešams, varu nokļūt 15 – 20 minūšu laikā. Dzīvoklis nav milzīgs – tajā ir divas istabas, virtuve, vannas istaba, toties tas ir pilnīgi jauns, mājīgs, un man tur patīk,” ar dzīvošanas apstākļiem tālajā pilsētā iepazīstināja hokejists. Latviešu sportistam klubs piešķīris lietošanā arī automašīnu. „Viņiem ir divi varianti – Nissan vai Ford. Es izvēlējos Ford vieglo auto. Tā ir normāla, galvenais, ka varu aizbraukt, kurp nepieciešams,” kā ierasts, savā vienkāršībā stāstīja Skrastiņš. 

Ar komandas biedriem no Jaroslavļas „Lokomotiv” latvietis jau bija paguvis sadraudzēties, un sacīja, ka garlaicīgi viņam Krievijā neesot. „Mēs daudz laika pavadām kopā, jo divreiz dienā ir treniņi. Tā kā vairums ir jaunie spēlētāji, un ar visiem diezgan ātri atradu kopīgu valodu,” priecājās Kārlis. 

„Latvijas Dzelzceļa” kausa izcīņas laikā, atrodoties Latvijā, Skrastiņš dzīvoja nevis savās mājās Baltezerā, ko sportista ģimene vairākus gadus īrējusi no miljonāra Jūlija Krūmiņa, bet gan nakšņoja kopā ar saviem komandas biedriem viesnīcā „Rīdzene”. Kad sestdienas vakarā, lustīgi nosvinējuši uzvaru, pārējie „Lokomotiv” spēlētāji ar čarterreisu bija jau devušies uz Maskavu, Skrastiņš pāris dienu vēl uzkavējās Rīgā. „Man atļāva palikt, jo treniņš ir tikai otrdien. Ļoti gribējās aizbraukt ciemos pie mammas, satikties ar brāli, māsām un Rīgas draugiem,” par ilgi gaidīto tikšanos ar saviem tuviniekiem priecīgi satraukts bija piecu bērnu ģimenē augušais Kārlis Skrastiņš, Unas, Ievas, Rutas un Ata brālis. Sportists arī paskaidroja, ka īpaši nozīmīga šī satikšanās ar tuviniekiem esot tamdēļ, ka šī vasara viņam Latvijā sanākusi dikti īsa. „Ja parasti šeit vasaras laikā pavadīju trīs mēnešus, tad šogad, sakarā ar pāriešanu no NHL uz KHL, sanāca tikai mēnesis. Bet tas pagāja forši,” apmierināti smaidīja talantīgais latviešu sportists, kurš savā brīvajā laikā kopā ar NHL hokejistu Oskaru Bārtuli paguva Latvijā sarīkot arī treniņnometni jaunajiem censoņiem. „Tā man bija ļoti interesanta lieta, paraudzīties, kā tas ir – nevis pašam būt tas, kas tiek apmācīts un trenēts, bet gan mācīt citus. Neesmu vēl domājis, vai pēc hokejista karjeras beigām pats pievērsīšos trenera darbam, tomēr neizslēdzu šādu iespēju. Vasaras nometnes laikā man tas patiešām iepatikās un ieinteresēja. Ir patīkami, ja savu pieredzi varu nodot tālāk jaunajai paaudzei,” žurnālam „Kas Jauns” atzina Nacionālajā Hokeja līgā pieredzi guvušais latviešu hokeja aizsargs. 

Kārļa Skrastiņa biogrāfija 

Skrastiņš (dzimis 1974. gada 9. jūlijā Rīgā) profesionālā hokejista karjeru sāka 1991.gadā Rīgas "Pārdaugava" komandas sastāvā, kuras rindās aizvadīja trīs sezonas, bet pēc tam viņš vēl trīs sezonas pavadīja Somijas augstākās līgas klubā Turku TPS, ar kuru 1997.gadā izcīnīja Somijas čempionāta sudraba medaļu. 

Pēc divām ar pusi "Avalanche" komandā pavadītām sezonām Skrastiņš 2008.gada 26.februārī tika aizmainīts uz Floridas "Panthers" vienību. Šī paša gada 16.oktobrī viņš aizvadīja savu 600.spēli NHL karjerā, bet 1.novembrī guva savu 100.rezultativitātes punktu NHL. 

2009.gada jūlija sākumā Skrastiņš parakstīja divu gadu līgumu ar NHL klubu Dalasas "Stars", kurā spēlēja līdz aizvadītās sezonas beigām. Savukārt oficiāli vienošanos ar "Lokomotiv" latviešu aizsargs noslēdza šī gada 28.jūnijā. 

Laika posmā no 2000.gada 21.februāra līdz 2007.gada 8.februārim Skrastiņš aizvadīja 487 NHL spēles pēc kārtas, labojot Tima Hortona aizsargu rekordu. Latvieša pēc kārtas aizvadīto spēļu sērija ilga līdz tā paša gada 25.februārim, sasniedzot 495 spēļu robežu, tomēr pēc tam jau par "Dzelzs vīru" iesauktajam latvietim nācās izlaist vairāk nekā desmit spēles. 

Līdz tam 2000.gada 18.februāra spēle pret Sentluisas "Blues" bija vienīgā, kuru Skrastiņš bija izlaidis visā NHL karjerā. NHL rekords pēc kārtas aizvadītajās spēlēs ar 964 mačiem pieder Dagam Džārvisam. 

Pateicoties savai izturībai, Skrastiņš ieguva iesauku "Dzelzs vīrs" ("Iron Man"). 2007.gada martā "Avalanche" vadība Skrastiņu nominēja Bila Mastertona piemiņas balvai, kas pēc katras sezonas tiek piešķirta līgas neatlaidīgākajam spēlētājam, taču viņš to neieguva. 

Bila Mastertona piemiņas balvu pēc NHL sezonas tradicionāli piešķir hokejistam, kas ir bijis neatlaidīgs un veltījis sevi hokejam. Kandidātus šai balvai izvirza Profesionālo hokeja žurnālistu asociācijas (PHWA) nodaļas un katrai nodaļai ir tiesības izvirzīt vienu kandidātu. "Avalanche" nodaļa toreiz nolēma šai balvai nominēt Skrastiņu. 

Savas NHL karjeras laikā Skrastiņš aizvadīja 832 regulārā čempionāta spēles, kurās guva 32 vārtus, izdarīja 104 rezultatīvas piespēles un nopelnīja 375 soda minūtes. Savukārt 20 Stenlija kausa izcīņas mačos Skrastiņš izcēlās ar trim rezultatīvām piespēlēm un 12 soda minūtēm. 

Latvijas izlases sastāvā Skrastiņš piedalījās 12 pasaules čempionātos, kā arī trijās olimpiskajās spēlēs. 2000.gada pasaules čempionāta mačā pret Baltkrieviju Skrastiņš guva trīs vārtus un tādējādi kļuva par pirmo aizsargu, kas vienā pasaules čempionāta spēlē spējis gūt trīs vārtus. 

Latvijas izlases rindās Skrastiņš kopumā aizvadīja 151 spēli, gūstot 28 vārtus un izpildot 38 rezultatīvas piespēles, kā arī nopelnot 89 soda minūtes. 

Latvijas valstsvienībā Skrastiņš debitēja 1992.gadā, bet pēdējo reizi viņš pasaules čempionātā spēlēja 2009.gadā. Savukārt pēdējo reizi Latvijas izlasē "Dzelzs vīrs" spēlēja 2010.gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs, kad bija valstsvienības kapteinis.

Kasjauns.lv/Foto: Mārcis Priede, Juris Zariņš, Izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīvs, EPA/LETA, AFP/LETA