Peldēšanas brīnums Meilutīte: beidzot sāku aptvert, kas noticis; britu pilsonību nepieņemšu

Viņa arī pateikusies saviem atbalstītājiem un sveicējiem Lietuvā un visā pasaulē.

"Tad nu pamazām sāku saprast, kas vakar noticis, bet man vēl vajadzētu cik necik laika, lai visu to kārtīgi "sagremotu". Nekad nebūtu pat sapņojusi par kaut ko tādu. Nespēju izteikt, kā jutos, stāvot uz paaugstinājuma, - kājas ļima, sirds teju vai lēca no krūtīm," viņa raksta. "Es gribētu pateikties visiem lietuviešiem visā pasaulē par šādu atbalstu un par to, ka interesējaties par peldēšanu. Ceru, ka pašreizējā peldētāju situācija Lietuvā uzlabosies un cilvēki sāks vairāk interesēties gan par to, gan citiem sporta veidiem."

Meilutīte ir trešā Lietuvas peldētāja, kam izdevies izcīnīt olimpisko zeltu, - 1980.gadā Maskavā to paveica viņas tautieši Lina Kačušīte un Roberts Žulpa. Neatkarīgās Lietuvas vēsturē augstāko olimpisko godalgu saņēmuši diska metēji Roms Ubarts 1992.gadā Barselonā un Virgīlijs Alekna 2000.gadā Sidnejā un 2004.gadā Atēnās, kā arī šāvēja Daina Gudzinevičūte 2000.gadā Sidnejā.

Kā Meilutītes uzvaru komentārā Lietuvas Radio vērtējis pieredzējušais apskatnieks Rimvīds Valatka, 30.jūlija vakars lietuviešiem bijis izcils brīdis, kad pilsētu ielās pa atvērtiem logiem draudzīgi skandēts vārds "Lietuva".

"Šī bija tā retā reize, kad pasaule par mums priecājās varbūt pat vēl vairāk nekā mēs paši," viņš piebildis.

"Vakar ikvienam lietuvietim, kura sirds vēl nav gluži no akmens, lielākais pasaules brīnums bija pat ne olimpiskais zelts, bet uz pjedestāla stāvošās gaišmatainās Kauņas meitenes Rūtas Meilutītes seja, pa kuru ritēja asaras. Finālā tā arī palikusi neuzvarēta, viņa nedroši māja ar roku, kas vēl nav pieradusi sveikt uzgavilējošo pūli, tā vēl vairāk aizkustinot sirdis, līdz galu galā apraudājās pirms pašas apbalvošanas ceremonijas," viņš atcerējies.

"Tāda mīļa ir mūsu olimpiskā čempione, kura ne vien uzdāvināja Lietuvai zeltu - tikai piekto reizi divdesmit neatkarības gados visai pasaulei Olimpiādes laikā skanēja Lietuvas himna -, bet arī atgādināja, ka viņa vēl ir tikai bērns. Ārkārtīgi talantīga, izšķirošos brīžos cieta kā senais lietuviešu krams, un tomēr vēl bērns," sacījis komentētājs, atgādinot, ka šis bērns vēl pirms čempiona titula izcīnīšanas pamudinājis nelokāmo Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti pirmo reizi trijos gados mainīt plānus un uzkavēties Londonā par dienu ilgāk.

"Tomēr šajā vietā derētu atgriezties realitātē," turpinājis Valatka, izteikdams pieņēmumu, ka Meilutīte izcīnījusi zeltu "valstij, kurā, šķiet, ir tikai viens puslīdz pieklājīgs baseins un kuras galvaspilsētā pat modernās pieccīņas pārstāvji nesen žēlojās, ka neatrod vietu, kur normāli pilnveidot peldēšanas iemaņas".

"Un kas zina, vai mēs būtu 30.jūlija vakarā priecīgi klaigājuši pie atvērtiem logiem, ja Meilutīte, kas agri zaudējusi māti, nebūtu pirms pāris gadiem devusies uz Angliju pie tēva, ja viņa nebūtu nonākusi angļu trenera Džonatana Rada rokās un tikusi pie civilizētiem treniņu apstākļiem," viņš spriedis.

"Lietuvas peldētāju realitāte ir drūma, un valsts ir parādā ne tik daudz Rūtai Meilutītei, kurai šis parāds drīzumā tiks atdots, cik desmitiem citu Lietuvas meilutīšu, kurām ne vien nav iespēju kļūt par čempionēm, bet īsti pat nav, kur mācīties peldēt," turpinājis žurnālists. "Patiesībā realitāte ir vēl sāpīgāka, jo tās pašas 30.jūlija dienas rītā izglītības ministra vietnieks Vaids Bacis oficiāli atzina, ka pēc pāris gadiem Lietuvā būs par 300 skolām mazāk nekā šobrīd un skolotāju skaits varētu samazināties par aptuveni pieciem tūkstošiem, jo Lietuvā satriecošā ātrumā samazinās bērnu skaits - pērn skolēnu valstī bija par 23 200 mazāk nekā aizpērn, un šoruden būs tāpat. Lietuva noveco un sarūk - desmit gadu laikā vidēji par septiņiem cilvēkiem uz kvadrātkilometru," viņš sacījis.

Komentētājs izteicis bažas, vai šajā situācijā nav jābaidās, ka Meilutīte varētu izrādīties viena no pēdējām Lietuvas čempionēm, kurai uzgavilē pasaule.

Tikmēr portāls "Lrytas.lt" uz jaunās peldētājas uzvaru paraudzījies no cita skatu punkta, norādot, ka Lietuvas valdība par olimpisko zeltu paredzējusi prēmiju 400 000 litu (81 600 latu) apmērā. Ja Meilutīte Londonas Olimpiādē būtu pārstāvējusi Lielbritāniju, viņa prēmiju nesaņemtu, jo vienīgais veids, kā briti pateicas saviem medaļniekiem, ir pastmarka ar viņu atveidu.

Plimutā, kur Meilutīte pāris gadus dzīvo pie sava pirms vairāk nekā desmit gadiem emigrējušā tēva, Lietuvas zelta medaļnieka prēmija līdzinās gandrīz 55 vidējām algām, kas šai pilsētā ir 1700 sterliņu mārciņas (1528 lati) mēnesī, norāda portāls.

Vērtējot viņas sensacionālo uzvaru, arī ārzemju žurnālisti par nopietnu pavērsienu jaunās peldētājas dzīvē nosaukuši brīdi pirms diviem gadiem, kad viņa no Kauņas pārcēlās pie tēva uz Lielbritāniju, kur trenēšanās apstākļi ir daudz labāki nekā Lietuvā, un nokļuva pie laba speciālista.

Britu prese paudusi nožēlu, ka lietuviete Londonā nepārstāv savu mītnes zemi.

"Lielbritānijas pilsone es nebūšu. Tikai dzīvoju šeit, bet vienmēr palikšu lietuviete. Nekad neatteikšos pārstāvēt savu dzimteni. Tas nav pat jājautā, bet to jautā daudzi. Manuprāt tas ir muļķīgs jautājums," sacījusi sportiste.

Viņa arī uzskata, ka nav vērts prātot, vai viņa būtu kļuvusi par olimpisko čempioni, ja būtu palikusi dzīvot Lietuvā.

"Ceru, ka pēc šā notikuma situācija uzlabosies. Talantīgu peldētāju Lietuvā ir ļoti daudz. Pašlaik man ir lieliski apstākļi treniņiem. Protams, ierodoties Anglijā, bija vajadzīgs zināms laiks, lai pierastu pie citādas treniņu sistēmas, bet pēc kāda laika viss nostājās savās vietās. Vispār daudz kas ir atkarīgs no paša sportista - vai nu tu centies, vai nē. Domāju, ka to treneris tavā vietā nevar izdarīt ," norādījusi jaunā čempione, kas izceļas ar augstām darba spējām un neatlaidību, bet pēc finiša pateicās arī savam tagadējam trenerim Džonatanam Radam.

Sportiste atzīst, ka sapņojusi par olimpisko medaļu, bet necerējusi to izcīnīt jau Londonā. "Visi sportisti sapņo par medaļām. Tiku domājusi, ka varbūt kādu medaļu izdosies iegūt Riodežaneiro," viņas teikto citē Lietuvas ziņu aģentūras ELTA speciālkorespondents Londonā Toms Gaubis.

Londonas Olimpiādē viņai vēl plānoti divi starti - trešdienas rītā lietuviete aizvadīs priekšsacīkstes 50 metros brīvajā stilā, bet piektdien - 100 metros brīvajā stilā.

Pēc olimpiskajām spēlēm Meilutīte apmēram uz mēnesi atgriezīsies Lietuvā, bet septembrī uzsāks mācības Plimutas pilsētas skolas desmitajā klasē.

Meilutīti, kas četru gadu vecumā zaudēja mammu, Lietuvā audzināja vecmāmiņa, bet viņas tēvs, lai nodrošinātu ģimenei iztiku, ilgstoši strādājis ārzemēs melno darbu. Mazā Rūta 2004.gadā sāka apmeklēt peldēšanas treniņus Kauņā pie trenera Ģiedrjus Martinoņa un uzrādīja labus rezultātus, bet pirms diviem gadiem kopā ar vecākajiem brāļiem pārcēlās pie tēva. Jau tobrīd lietuviešu eksperti viņu uzskatīja par īstu atradumu.

Meitenes tētis Sauļus Meilutis jau agrāk medijiem sacījis, ka ģimene Anglijā atrodas tikai ekonomisku motīvu dēļ un neplāno tur palikt pavisam.

Kā ziņots, Meilutīte pilnīgi negaidīti jau pirms fināla bija kļuvusi par sacensību galveno favorīti - svētdienas rītā viņa šokējoši uzvarēja priekšsacīkstēs, sasniedzot astoto visu laiku ātrāko rezultātu pasaulē, bet vakarā bija labākā arī pusfinālā, labojot Eiropas rekordu un tuvāko konkurenti apsteidzot par aptuveni 0,7 sekundēm. Savu personisko rekordu viņa šajos divos peldējumos kopā bija pārspējusi par aptuveni pusotru sekundi.

Fināls 100 metru brasā sievietēm bija ieplānots kā pēdējais no pieciem vakarā paredzētajiem. Peldējums nedaudz aizkavējās, bet pēc tam starta iekārtu piemeklēja tehniska kļūme, kas no līdzsvara varētu izsist pat pieredzējušus sportistus. Bija acīm redzams, ka Meilutīte distanci uzsāka piesardzīgi, tomēr jau drīz vien pārņēma vadību. Beigu daļā jauno lietuvieti gandrīz noķēra Rebeka Soni, tomēr viņa sīvā cīņā noturēja uzvaru, bet amerikāniete otrajā Olimpiādē pēc kārtas samierinājās ar sudrabu šajā distancē.

Paši lietuviešu žurnālisti lielākoties atzina, ka no Meilutītes gaidīts pusfināls. Dažs ieminējās, ka viņa arī varētu sasniegt finālu, bet zelts bijis kas pārsteidzošs.