2012. gads Latvijas sportā: olimpiskās medaļas, pasaules čempiona tituli un iekļūšana elitē

Aģentūra LETA atskatās uz 2012.gada panākumiem Latvijas sportā.

Londonas olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēja 45 sportisti. No 302 medaļu komplektiem Latvija tika pie divām medaļām - Māris Štrombergs kļuva par divkārtēju olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā, bet Mārtiņš Pļaviņš ar Jāni Šmēdiņu izcīnīja bronzas pludmales volejbola sacensībās.

Aizvadot savas smagākās sacensības karjerā, Štrombergs vēl pirms izšķirošās dienas atzina, ka "sliktāk vairs nevar būt", tomēr izšķirošajos braucienos viņš pierādīja, ka joprojām ir labākais sportists pasaulē šajā sporta veidā, paliekot nepārspēts. Štrombergs joprojām ir vienīgais BMX olimpiskais čempions un nākamais mērķis jau skaidrs - 2016.gada Riodežaneiro Olimpiāde, kad latvietis būs 29 gadus vecs.

Šogad Štrombergs centās arī trešo reizi karjerā kļūt par pasaules čempionu, tomēr finālbraucienā latvietis piedzīvoja kritienu. Gada balvas aptaujā Štrombergs otro reizi karjerā tika atzīts par gada labāko Latvijas sportistu.

Līdz Olimpiādei sezonas gaitā Pļaviņš un Šmēdiņš Pasaules kausa posmos nebija tikuši augstāk par devīto vietu, un lielākā daļa cilvēku ticēja, ka lielākas cerības uz panākumiem Londonā būs Aleksandram Samoilovam un Ruslanam Sorokinam, kuri Pasaules kausā vairakkārt spēja izcīnīt piektās vietas. Tomēr sekmīgāk startēja tieši augumā mazākie Pļaviņš/Šmēdiņš, kuri aizkļuva līdz pusfinālam, bet mačā par trešo vietu otrajā setā atspēlēja piecu punktu deficītu un salauza Nīderlandes sportistu Ričarda Šuila un Reinera Numerdora pretestību.

Uzreiz pēc Olimpiādes Latvijas pāris turpināja panākumus, Polijā pirmoreiz karjerā uzvarot "Grand Slam" posmā, tomēr vēl neilgu brīdi vēlāk Šmēdiņš paziņoja, ka nākamajā sezonā spēlēs pārī ar Samoilovu. Kaut Pļaviņš par šādu notikumu pavērsienu bija nepatīkami pārsteigts, uzskatot, ka pārim jāsaglabājas vēl vismaz gadu, arī viņš velti laiku netērēja un kā savu turpmāko pārinieku sarunāja Jāni Pēdu. Tikmēr Sorokins nākamajā sezonā izmēģinās spēkus ar Tomu Šmēdiņu.

Jau pēc 2011.gada sezonas un trešās vietas izcīnīšanas pasaules čempionātā tāllēcēja Ineta Radeviča izteicās, ka starts Londonā, visticamāk, noslēgs viņas karjeru. Savukārt 2012.gada sezona viņai sanāca smaga - sākumā trauma traucēja sasniegt ieplānoto pirmo sportiskās formas kāpumu un Eiropas čempionātā viņai augstāk par sesto vietu neizdevās tikt.

Londonā Radeviča labāko rezultātu uzrādīja jau pirmajā mēģinājumā, kad aizlēca 6,88 metru tālumā un sasniedza savu sezonas personīgo rekordu. Līdz pat piektajai lēcienu sērijai latviete atradās medaļu pozīcijās, tomēr tad viņu par centimetru apsteidza amerikāniete Dženeja Deloača, nobīdot no goda pjedestāla. Pēc sacensībām Radeviča centās saglabāt optimismu, tomēr bija redzams, ka sportistei ļoti sāp zaudētā medaļa.

Oktobra beigās Radeviča devās uz treniņnometni ASV. Jau šķita, ka viņa turpinās karjeru, tomēr dēla jautājums - kad viņam būs māsiņa - salauzis sportistes sirdi, un viņa pieņēma lēmumu beigt karjeru, ko paziņoja uzreiz pēc tam, kad trešo gadu pēc kārtas tika nosaukta par Latvijas labāko sportisti.

Kaut pirmoreiz kopš 1996.gada Latvija vasaras olimpiskajās spēlēs neizcīnīja vismaz trīs godalgas, kopumā startu Londonā var saukt par veiksmīgu. Štromberga izcīnītais zelts bija trešais Latvijai kopš neatkarības atgūšanas, bet pludmales volejbolistu iespētais nesa Latvijai pirmo olimpisko godalgu komandu sporta spēlēs.

Par lielāko pārsteigumu Londonā parūpējās tikai 20 gadus vecā septiņcīņniece Laura Ikauniece, kura savā olimpiskajā debijā izcīnīja augsto devīto vietu, punkts punktā atkārtojot Aigai Grabustei piederošo valsts rekordu. Šī gada Latvijas uzlecošais talants Ikauniece skaļi par sevi lika runāt arī Eiropas čempionātā, izcīnot bronzas godalgu.

Tāpat daudzsološus rezultātus Londonā uzrādīja 23 gadus vecā 3000 metru šķēršļu skrējēja Poļina Jeļizarova, kura sacensību gaitā piekto reizi sezonā laboja valsts rekordu, bet finālā, cīnoties ar slimības sekām, tomēr nespēja pakāpties augstāk par piekto vietu. Savukārt 20 gadus vecais svarcēlājs Artūrs Plēsnieks Londonā pieteica sevi kā Viktora Ščerbatiha tradīciju turpinātāju un svara kategorijā līdz 105 kilogramiem izcīnīja augsto septīto vietu.

Labāko desmitniekā Londonā iekļuva arī pieredzējušā modernās pieccīņas sportiste Jeļena Rubļevska un šķēpmetēja Madara Palameika, kuras abas sacensību noslēgumā izcīnīja astotās vietas.

Ārpus medaļu konkurences Latvija Londonas olimpiskajās spēlēs izcēlās ar 65 gadus veco šāvēju Afanasiju Kuzminu, kurš startēja savās devītajās olimpiskajās spēlēs, ieņemot 11.vietu. Pēc četriem gadiem Pekinā Kuzminam ir iespēja atkārtot Ginesa rekordu, piedaloties savā desmitajā Olimpiādē, taču pats sportists līdz šim par šādu iespēju izteicies skeptiski.

Kopējā medaļu ieskaitē Latvija Londonas Olimpiādi noslēdza 49.vietā, atpaliekot no tādām valstīm kā Uzbekistāna, Trinidada un Tobago, kā arī Dominikānas Republika, bet apsteidzot tādas sporta lielvalstis kā Ēģipte, Grieķija un Portugāle.

2010. un 2011.gada Latvijas labākais sportists - skeletonists Martins Dukurs - 2012.gadā turpināja iesākto kursu un uzvarēja deviņās no 11 sacensībām (Pasaules kausa posmi un pasaules čempionāts), kurās piedalījās. Tas ir vien nedaudz mazāk iespaidīgi nekā 2011.gadā, kad viņš bija labākais pilnīgi visās sacensībās.

Jaunajā sezonā sekmīgi sokas arī M.Dukura vecākajam brālim Tomasam, kurš uz goda pjedestāla kāpis trijos no šīs sezonas pieciem Pasaules kausa posmiem. Arī 2013.gadā brāļi apņēmušies turpināt iesākto, jo līdz Soču olimpiskajām spēlēm atlikuši vien 13 mēneši.

Pēc Jāņa Miņina aiziešanas no Latvijas izlases likās, ka Latvijas bobslejā iestāsies panīkums, tomēr viss izvērties gluži pretēji. Edgaram Maskalānam pilotu rindās par konkurentu kļuva līdzšinējais stūmējs Oskars Melbārdis. 2011./12.gada sezonā Latvijas sportisti vissekmīgāk startēja pasaules čempionātā četriniekiem, Maskalāna ekipāžai izcīnot sesto vietu. Savukārt Pasaules kausa kopvērtējumā četriniekiem Melbārža ekipāža bija piektā, bet Maskalāna - sestā.

Pirms 2012./13.gada sezonas Maskalāns traumas dēļ beidza karjeru, tomēr tāpat bobslejisti turpina spīdēt un Melbārdis jau reizi šosezon kāpis uz goda pjedestāla. Savukārt cīņā par otrā pilota vietu Uģim Žaļimam ļoti sīvu konkurenci veido pavisam jaunais Oskars Ķibermanis, kurš tikai neilgi pirms sezonas sākuma pirmoreiz kāpa četrinieku kamanās.

Iespējams, ka 2013.gadā bobslejā stūmēju vidū varētu debitēt Latvijas labākais sprinteris Ronalds Arājs un labākais desmitcīņnieks Edgars Eriņš.

Par pasaules čempionu šogad kļuva ne tikai Martins Dukurs, bet vēl vairāki Latvijas sportisti. Par lielāko panākumu Latvijas orientēšanās sporta vēsturē parūpējās Edgars Bertuks, kurš jūlijā kļuva par pasaules čempionu vidējā distancē, bet divas dienas vēlāk pievienoja arī bronzu garajā distancē.

Blakusvāģu motokrosā šogad ar Danielu Vilemsenu, kurš kļuva par desmitkārtēju pasaules čempionu, pamanījās startēt pat divi latviešu kantētāji - sezonas sākumā tas bija Haralds Kurpnieks, bet beigās Lauris Daiders. Tomēr par pasaules čempionu kļuva Nīderlandes kantētājs Kenijs van Gālens, kurš sezonas laikā izcīnīja pāris punktus vairāk par Daideru.

Eiropas čempionāta finālturnīriem šogad izdevās kvalificēties gan Latvijas vīriešu, gan sieviešu basketbola izlasēm, bet lielam panākumam pretī dodas Latvijas vīriešu volejbola izlase. Tā pārvarēja Eiropas čempionāta kvalifikācijas otro kārtu, apsteidzot arī 2007.gada Eiropas čempionvienību Spāniju, un tagad līdz finālturnīram atlicis vien viens solis - pavasarī divos mačos būs jāsacenšas ar Turciju. Eiropas čempionāta finālturnīrā volejbolisti nav spēlējuši kopš 1995.gada.

Gada nogalē par sevi runāt lika Latvijas florbola valstsvienība, kas pasaules čempionāta apakšgrupu mačā pieveica spēcīgo Čehiju un ieguva potenciāli vājāku pretinieku ceturtdaļfinālā. Tomēr tajā tika zaudēts Vācijai, kas līdz šim pasaules čempionātos nebija tikusi augstāk par astoto vietu, un sapnis par pirmo pusfinālu vēsturē bija izsapņots.

Pirmoreiz daudzu gadu laikā Latvijas pārstāvis Anglijas premjerlīgā, divkārtējs "Championship" līgas uzvarētājs. Pirmais Latvijas futbolists Vācijas bundeslīgā, pirmais vārtu guvējs bundeslīgā un Polijas čempionāta rezultatīvākais spēlētājs. Jā, Kaspars Gorkšs un Artjoms Rudņevs šogad likuši par sevi runāt Latvijas sportā. Tomēr par valsts labāko futbolistu otro gadu pēc kārtas tika atzīts Aleksandrs Cauņa, kurš sekmīgi turpina spēlēt Krievijas premjerlīgas šā brīža līdervienībā Maskavas CSKA.

Tomēr šie futbolistu panākumi nepalīdzēja Latvijas valstsvienībai, kas jauno Pasaules kausa kvalifikācijas ciklu sākusi neveiksmīgi.

Jau vairākus gadus bija skaidrs, ka Zemgus Girgensons, visticamāk, kļūs par visaugstāk draftēto Latvijas hokejistu Nacionālajā hokeja līgā (NHL), un tas arī piepildījās Jāņu laikā, kad viņu ar 14.numuru izvēlējās Bufalo "Sabres". Kaut pirms drafta Girgensons bija pārliecināts, ka dosies mācīties uz universitāti, viņš ātri vien pierādīja "Sabres" savus spēkus un saņēma profesionāla līguma piedāvājumu, tāpēc NHL lokauta laikā savu meistarību slīpē Amerikas Hokeja līgas (AHL) komandā Ročestras "Americans".

2012.gads kļuva par pirmo kopš 2006.gada, kad NHL draftā tika izvēlēti uzreiz divi latvieši, turklāt vēl kādi - Girgensonam pievienojās Teodors Bļugers, kurš ar 52.numuru nokļuva Pitsburgas "Penguins", kļūstot par trešo visu laiku augstāk izvēlēto latvieti.

LETA/Foto: AFP/LETA