Brīva no brīvajiem radikāļiem! Kad analīzes stāsta, ka mani ir pārņēmis oksidatīvais stress
Jūs jau zināt teicienu par kurpnieku bez kurpēm, un mans piemērs lieliski iederētos šajā stāstā. Jau ilgi rakstu blogiem un žurnāliem par dažādām ar veselīgu dzīvesstilu un veselību saistītām tēmām. Konsultējoties ar dažādiem speciālistiem, skaidroju iemeslus mūsdienās izplatītākajām veselības problēmām. Bet vai tas palīdz piedomāt pie sava dzīvesveida un sakārtot to? Nesen uz savas ādas izjutu oksidatīvā stresa ietekmi, tāpēc padalīšos pieredzē.
Visi ir dzirdējuši par to, kādu iespaidu uz mūsu organismu atstāj brīvie radikāļi un to izraisītais oksidatīvais stress. Tikai mazliet no tā visa - apdraudēta sirds un asinsvadu sistēma, saistaudi, imūnsistēma, acu un ādas veselība, paātrinās novecošanās process. Kas šo stresu izraisa? Viss, kas nav svešs mūsdienu cilvēkam: aptaukošanās, pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana, UV starojums, zilās gaismas – mobilo tālruņu, datoru u. c. ekrānu iespaids, paaugstināta psihoemocionālā spriedze, bezmiegs, atsevišķu medikamentu lietošana, dabas piesārņojums utt. Mēs to zinām un pieņemam kā faktu, bet vai tikpat viegli attiecinām uz savu dzīvi?
Es jau ilgāku laiku izjutu nogurumu, cietu no galvassāpēm, pārlieku aizkaitinājos no skaļiem trokšņiem, aizmirsu vienkāršas lietas, pamanīju aizvien jaunas “zosu kājiņas” sejā, grūtības izlasīt produktu saturu uz iepakojuma un – kas uztraucošākais – to, ka stresainākās situācijās šie simptomi saasinās. Nolēmu noskaidrot, kas notiek, un devos pie sertificētas uztura speciālistes Lienes Sondores. Tā kā esam sen pazīstamas un uz “tu”, pēc asinsanalīžu saņemšanas speciāliste sāka sarunu ar tiešu jautājumu: “Mīļā, kad tev pēdējo reizi bija atvaļinājums?”. Nu jā, kopš pagājušā gada tik īsajām Ziemassvētku brīvdienām pagājis jau vairāk nekā pusgads, bet darbā tāda situācija, ka laiks atvaļinājumam vīd tikai rudenī, un bērniem visādas ķibeles, un arī par vecāku veselību jārūpējas…
“Medicīniski to sauc par stresu,” sacīja uztura speciāliste un paskaidroja: analīzes stāsta, ka iespējams, pie vainas varētu būt oksidatīvais stress. Oksidatīvo stresu parasti izraisa brīvie radikāļi – vielmaiņas starpprodukti. Normālās devās brīvie radikāļi organismam ir nepieciešami – tie stimulē tādas bioķīmiskas norises kā šūnu dzīves cikls, piedalās imūnsistēmas darbībā u. c. To līmeni kontrolē antioksidanti – molekulas, kas kavē oksidēšanās procesus un iznīcina brīvos radikāļus. Mūsu organisms vislabāk jūtas, kad starp šiem elementiem ir līdzsvars, bet brīvo radikāļu pārsvars rada oksidatīvo stresu: toksiskas reakcijas un disbalanss apdraud imūnsistēmu, acu un ādas veselību, veicina novecošanās procesu.[1] Secinājums: iespējami ātri nepieciešams atjaunot minēto līdzsvaru un palielināt antioksidantu “armiju”!
Kas ir antioksidanti? Vai tie ir sastopami pārtikā vai dabā? Kā populārākie antioksidanti tiek minēti C un E vitamīni, karotinoīdi, selēns un mangāns, līdzīga antioksidanta iedarbība ir arī citiem vitamīniem un minerālvielām, un tās ir sastopamas ogās, augļos un dārzeņos (īpaši – spilgtu krāsu), svaigos zaļumos, garšvielās un pilngraudu produktos. Turklāt cīņa ar brīvajiem radikāļiem nav viss, ko veselībai sniedz antioksidanti, – ar to palīdzību varam uzlabot mentālo veselību un redzes kvalitāti, palēnināt novecošanos, mazināt sirds slimības u. c.
Speciālistes atbilde, lai gan bija mierinoša (nekas vēl nav zaudēts!), mudināja uzdot nākamo jautājumu: kā es varu zināt, kāds tieši ir mans antioksidantu līmenis? Izrādījās, ka to ir iespējams uzzināt un sekot līdzi izmaiņām, nododot asinsanalīzes vai ar ātrāku metodi – Berlīnes zinātnieku izstrādātu tehnoloģiju, ko veic ierīce Biozoom, nosakot specifisku biomarķieri plaukstas audos[2].
Tā kā Biozoom patlaban Latvijā nav pieejams, nodevu analizēt asinis, un atbilde diemžēl nebija iepriecinoša: mans rādītājs bija 0,95 mmol/L, laboratorijas norādītā norma ir 1,77 – 2,22 mmol/L. Labi, ka uzreiz bija pieejama uztura speciāliste, kas visu paskaidroja sīkāk un sniedza ieteikumus. Viņa sāka ar jau zināmo: pirmkārt, pārskatīt savu miega režīmu, ēdienkarti, otrkārt, vairāk fizisku aktivitāšu, treškārt, mazāk pakļauties stresa ietekmei, un, ja ar šo visu nekā nevar tikt galā, tad var papildus uzņemt kādu no efektīviem uztura bagātinātājiem, kas satur dabiskus antioksidantus.
Paceļam uz mājām, iegrimusi pārdomās par to, kā uzlabot organisma spēju cīnīties pret brīvajiem radikāļiem, iegāju vietējā aptiekā un jautāju farmaceitei pēc efektīva antioksidanta. Viņa man sniedza skaistu sūnu zaļu kārbiņu, sakot, ka šis ir unikāls produkts no Latvijas farmācijas uzņēmuma LYL love your life® - LYL zen. Tā sastāvā ir sula no Francijas dienvidos īpaši selektētas Kantalupes melones šķirnes augļiem, kas kopā ar magnija L-pidolātu, veido LYL zen sastāva aktīvo vielu Extramel®.
Šī bioloģiski audzētā melone, kas nav pieejama mazumtirdzniecībā, satur SOD – organismam tik ļoti nepieciešamo vairogu, kas to aizsargā no brīvajiem radikāļiem. SOD un magnija kompozīcija ir lielisks sargs pret brīvajiem radikāļiem, kurus SOD palīdz izvadīt no organisma, aizsargājot to šūnu līmenī. Oho, izklausās daudzsološi, es nolēmu pamēģināt.
Aizejot mājās, vispirms ieskatījos ledusskapī un nopūzdamās izmetu no tā vairākus “grēcīgus” produktus – treknu sieru, žāvētas desiņas, baltmaizi… Sajutusies teju vai jaunas ēras sākumā, ķēros pie informācijas meklēšanas – kas ir SOD?
Superoksīda dismutāze ir jaudīgākā spēcīgu antioksidantu fermentu vidū, kas palīdz daudziem organisma šūnu tipiem izvairīties no brīvo radikāļu izsauktajiem bojājumiem, aizsargāt šūnu pret tās DNS bojājumiem, pret lipīdu un lipoproteīnu peroksidēšanos, jonizējošā starojuma izsauktajiem bojājumiem u. c., vārdu sakot, SOD “plašā frontē” aktivizē organisma šūnas cīņai pret brīvajiem radikāļiem. Iespaidīgs ir reakcijas ātrums, ar kādu SOD slāpē superoksīda radikāli: 2 × 10 devītajā pakāpē vienā sekundē. Tas nozīmē, ka katrs antioksidantu enzīms var izdzēst burtiski miljardus brīvo radikāļu minūtē![3]
Šim fermentam patlaban tiek pievērsta liela nozīme visā pasaulē – gan sporta industrijā, gan veselības profilaksē. Ja SOD organismā nav pietiekamā daudzumā, tā jāuzņem papildus – piemēram, ar uztura bagātinātājiem.
Turpat atradu arī izsmeļošāku informāciju par manu nupat iegādāto produktu.
LYL zen ir iepildīts mikrokapsulās, kas nozīmē, ka tā sastāvs ir aizsargāts pret kuņģa skābes uzbrukumiem, tā nodrošinot maksimālu produkta iedarbību. Man nozīmīgs faktors ir arī tas, ka LYL zen neizraisa miegainību un neietekmē fiziskas un intelektuālas darbības.
Bioaktīvā un unikālā produkta LYL zen iedarbība ir pierādīta zinātniskajos pētījumos: jau pēc 28 dienu lietošanas stress samazinās par 22%; ievērojami uzlabojās dzīves kvalitāte, kas ir gan fiziskā, gan kognitīvā noguruma novērtējums, jo to rādītāji samazinās par 23% jau pēc 28 dienām, koncentrēšanās spējas paaugstinās par 13,9% jau 28 dienu laikā, turklāt iedarbība saglabājas un turpina pieaugt, sasniedzot 21% nepilnu 3 mēnešu laikā, samazinās ar oksidatīvo stresu saistīti simptomi, sākot no bezmiega un fiziskām sāpēm līdz aizkaitināmībai un nogurumam, sasniedzot kopējo samazinājumu par 63%.[4]
Lietoju jau trešo mēnesi. Un teikšu, kā ir: antioksidantus tagad saucu par saviem labākajiem draugiem un sargiem, jo tie man ir atgriezuši dzīvesprieku un mundrumu!
Reklāmas raksts sadarbībā ar SIA Ozermedia".
Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
[1] https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/514566-bezrupiba-un-smaids-par-spiti-zinam-medijos
[2] https://www.vivendicentrs.lv/lv/lectures/antioksidantu-limena-noteiksana-biozoom
[3] https://www.jbc.org/article/S0021-9258(18)63504-5/pdf
[4] https://www.lyl-calm.com/