Skaistums un laiks. Galvenie iemesli, kāpēc un kā noveco tava āda
Sliktas ziņas īpaši daiļrunīgas mīmikas īpašniecēm: ar gadiem jūsu ieradums visas emocijas "parādīt sejā" rezultēsies dziļās grumbās konkrētās vietās. Sava loma ir arī ieradumiem, piemēram, tam, kā guli. Ja iemiedz ar seju spilvenā, vaigā, uz kura guli vairāk, atslābst saistaudi.
2015. gada 14. jūlijs, 17:06

Skaistums un laiks. Galvenie iemesli, kāpēc un kā noveco tava āda

Kasjauns.lv

Kaut pierādīts, ka organisma resursi ļautu mums aizdzīvoties līdz pat divsimt, patiesībā dzīvojam krietni mazāk, bet novecojam vēl ātrāk. Un pirmās pazīmes – gribi to vai ne – parādās uz ādas, turklāt nevis uzreiz, bet secīgi dažādās tās zonās.

Āda ir gluži tāds pats orgāns kā, piemēram, aknas vai sirds, un tā pilda milzums dažādu funkciju. Tā ir vairogs pret baktērijām, vīrusiem un citiem kaitīgiem faktoriem, kas uzglūn tavai veselībai. Āda ir sajūtu orgāns, reģistrējot spiedienu, temperatūru un sāpes. Tā kalpo arī kā organisma spogulis – ja ciet no hroniska noguruma, ēd draņķīgu pārtiku, dzīvo vienā stresā – tas viss uz tās redzams. Visbeidzot, ja atstāsi ādu novārtā, tā atspēlēsies ar priekšlaicīgu novecošanos, apsteidzot savu dabisko kalendāru.

Dzīvojam ilgāk

Mediķi un biologi jau izsenis pētījuši organisma novecošanos, izveidojot pat īpašu zinātni – gerontoloģiju (no grieķu val. Geron – sirmgalvis un Logos – vārds, mācība). Tai jāatbild uz jautājumiem – kādēļ novecojam un vai šo procesu var palēnināt. Arheoloģiskie dati liecina, ka neolītā (vēlais akmens laikmets) vidējais dzīves ilgums bija nieka 25 – 28 gadi. Senajā Romā, spriežot pēc kapeņu uzrakstiem, ļaudis dzīvojuši ne ilgāk par kādiem 30. Arī 17. gadsimtā vidējais eiropietis diez ko ilgāk nenodzīvoja. Slavenajam Donam Kihotam no Lamančas pat vēl nebija 50, bet viņu uzvēra kā īstu večuku. Pāris gadsimtu vēlāk dzīves ilgums paaugstinājās līdz 47 gadiem, bet lielas pārmaiņas ekonomiski attīstītajās valstīs notika pagājušā gadu simtenī, sasniedzot vidējo vecumu – 75 gadi, kas gan vairs nav daudz mainījies. Domājot par ādu, jājautā – vai dzīvot ilgāk nozīmē arī dzīvot krunkainākam?

Laika skaitīšana sākas

Francijas ādas un sensorikas centrs (CE.R.I.E.S), ņemot talkā visjaunākās tehnoloģijas, izvērtēja 654 sieviešu vecumā no 18 – 70 gadiem ādas stāvokli pēc astoņiem parametriem: sausuma, taukainības, hiperēmijas (paaugstinātas asins struktūras vai tieksme uz apsārtumu), novājinātības, elasticitātes, grumbu daudzuma, tieksmi uz svīšanu, reģenerēšanās spējas. Tas ļāva izvirzīt 22 ādas novecošanās redzamās pazīmes. CE.R.I.E.S zinātniskais direktors Ervins Čehlers secina: „Ādas novecošana pakļauta mūsu iekšējam pulkstenim. Laika skaitīšana sākas praktiski no paša dzimšanas brīža, taču sekas top redzamas tikai pēc gadiem. Katrs no mums noveco dažādos laika posmos un dažādā ātrumā. Kaut procesu kontrolē iedzimtība, to nosaka arī milzums citu faktoru – kā iekšēju, tā ārēju.”

Kā izskatās ādas novecošanās pazīmes sejā, un kādā secībā tās iezīmējas vaibstos? Izrādās, katros desmit gados vari pieplusot vēl trīs pazīmes klāt.

Novecošanās pazīmes dažādās vecuma grupās

18 – 29 gadi

Tumšie loki zem acīm parādās jau 58% sieviešu. Grumbas uz pieres – 44%.

30 – 39 gadi

56% sieviešu rodas rieva starp uzacīm, 41% novēroti paplašināti vai pārplīsuši sīkie asinsvadi, bet 44% izveidojas pastiprināts apmatojums virs augšlūpas.

40 – 49 gadi

73% šis grupas sieviešu izveidojas plakstiņa noslīdējums, savukārt grumbiņas zem acīm rodas 72%, maisiņi – 59%.

50 – 59 gadi

65% parādās „zosu kājiņas”, 60% – rievas, kas savieno degunu ar lūpu kaktiņu, 78%  – vecuma jeb pigmenta plankumi.

60 – 70 gadi

61% sieviešu mainās un izplūst sejas ovāls, krunciņas ap muti izveidojas 59%.

Nodevīgā trijotne

Jā, diemžēl visātrāk noveco tieši tas, ko vismazāk vēlamies – seja, kakls un rokas. Tas tādēļ, ka tās ir atklātas un pakļautas ārējās vides iedarbībai, galvenokārt - ultravioletajiem stariem, kas, medicīniskā valodā runājot – grauj termālās struktūras. Kolagēnās elastīgās šķiedras fragmentējas un vairs nav normāla audu karkasa, kas uztur ādu labā stāvoklī. Paradoksāli – jo vairāk sauļojies, cenzdamās izskatīties labāk, jo sliktāk sāc izskatīties! Turklāt jārēķinās, ka tieši ārējas vides nodarītie postījumi ādai, gadiem ritot, arvien grūtāk atjaunojas. Ja vienpadsmitgadīgam skuķim šūnas gandrīz pilnībā spēj tikt galā ar kaitējumu, sievietei pilnbriedā bojājumi uz ādas vai nu paliek uz visiem laikiem, vai izzūd ārkārtīgi lēni.

Starp citu, jaunākie atzinumi gēnu pētniecībā arvien vairāk sašūpo iedzimtības kā galvenā noteicošā faktora nozīmi arī dermatoloģijā. Proti, patlaban ultravioletā starojuma iespaids uz ādas novecošanos apsteidz ģenētiku.

Kādēļ seja sagrumbojas?

Varbūt tādēļ, ka galva atrodas vistālāk no zemes un to graujošāk nekā stilbus ietekmē gravitācija? Šim jokam nav zinātniska apstiprinājuma, taču viens gan ir skaidrs – sejas ādu grauj muskuļu atslābšana. Un nekur uz ķermeņa muskuļu nav tik daudz  kā uz sejas, precīzāk, ap 30. Turklāt svarīgs ir ne tikai skaits, bet arī izvietojums un tas, kā šie muskuļi noslogoti: vienai acu mīmika izteiktāka, otra vairāk nodarbina sejas apakšdaļu. Sliktas ziņas īpaši daiļrunīgas mīmikas īpašniecēm: ar gadiem jūsu ieradums visas emocijas „parādīt sejā” rezultēsies dziļās grumbās konkrētās vietās. Lai tiktu vaļā no tām, ar kosmētiku vien nepietiks; būs jāķeras pat pie ķirurģiskiem pasākumiem.

Sava loma ir arī ieradumiem, piemēram, tam, kā guli. Ja iemiedz ar seju spilvenā, vaigā, uz kura guli vairāk, atslābst saistaudi. Gadiem ritot, tie vairs nespēj tik ātri atjaunoties, radot gan ādas noslīdējumu, gan iestrādājot grumbas.

Novecošanos iespaido arī ādas tips – sausa un plāna novecos ātrāk nekā biezāka un taukaina, jo jutīgāk reaģē uz vides kaitīgajiem faktoriem.

No svara arī dzīvesveids – sākot no miega režīma un beidzot ar veselīgu uzturu. Pa vidu savu ļaunumu nodara gan kaitīgie ieradumi, gan svaiga gaisa trūkums, gan mazkustīgums. Tāpēc panaceja pret novecošanos ir paredzama: veselīgs dzīvesveids plus pareiza ādas kopšana atbilstoši tās tipam, to attīrot, mitrinot un barojot. Noderīgs būs arī sejas fitness – vienkārši neticami efektīvs treniņš sejas muskuļiem. Ne velti aktrises un operdziedātājas ilgāk saglabā jauneklīgo izskatu – šajās profesijās sejas muskuļi ar īpašu vingrinājumu jātrenē katru dienu.

Locītavas, elkoņi un ceļgali

Tūlīt aiz sejas, kakla un rokām novecošanās skar locītavu rajonus, jo tie pakļauti iestiepumam un berzei. Pārējais ķermenis noveco apmēram vienādi – stilbu, delmu, muguras un vēdera āda salīdzinoši mazāk pakļauta gadu pieskārienam un šais zonās novecošanos nosaka ģenētiski faktori. Lai aizkavētu ādas novecošanos uz ķermeņa, tā, protams, nav pārmērīga jācepina atklātos saules staros un jāpasargā no izžūšanas – jāmitrina. Tas nozīmē, ka pēc vannošanās ādu iezied ar kādu līdzekli, ņemot gan vērā – ingredienti uz prāviem laukumiem uzsūcās asinsritē diezgan lielā daudzumā, tāpēc  izvērtē, vai patiesi vajag katru dienu ieziesties ar  sintētiskajiem kosmētikas līdzekļiem. Tā vietā taču var izvēlēties eko kosmētiku, dabīgos sviestus, no dabiskajām eļļām gatavotos līdzekļus vai vienkāršas eļļas, piemēram, aprikožu kauliņu, kurai ir spēcīgs mitrinošs efekts.

Īpaša tēma ir ceļgali un elkoņi, kas visai ātri kļūst raupji un pelēcīgi. Te pat gadu skaitam nav tik liela nozīme. Labā ziņa – pozitīvus panākumus sola kopšana. Noderēs sildošās kompreses un speciālas termālās maskas. Arī dūņu procedūras ir efektīvas. Procedūras, ko pārāk spēcīgas iedarbības dēļ nevar lietot uz sejas, būs lieliskas šīm ādas daļām. Parasti ceļgalu un elkoņu āda nav alerģiska, tādēļ drošāk izmantojami stiprāki līdzekļi un skrubji ar aktīvāki iedarbību. Noderīgs būs pašas pagatavots pīlings uz sāls – sodas bāzes, bet derēs arī veikalā iegādāts. Ja āda ļoti raupja, procedūras jāveic kūrēs – nevis uzklājot masku reizi nedēļā, bet gan kādas 14 dienas to darot katru dienu, līdz panākta iespaidīga ādas atveseļošanās.

Mūsdienīgas procedūras pret novecošanos

Mezoterapija – aktīvo vielu ievadīšana zemādā.

Botulīna injekcijas, kas atslābina mīmikas muskulatūru, grumbiņas tādējādi vairs nav tik dziļas, un pamazām tiek mainīti ieradumi, kas šīs grumbiņas veido.

Radiofrekvenču terapija

jeb termāža un intensīvi pulsējošā gaisma – dziļā sildīšana, kas palīdz nostiprināt zemādas struktūru.

Pašas jaunākās ir sejas ādas uzlabošana ar frakcionētā lāzera palīdzību – rezultāts ir visai tuvs plastiskajai operācijai tikai ar daudz mazāku traumatizāciju. Procedūras gaitā notiek ādas mikro slīpēšana vai mikro punktēšana.

Četri galvenie ādas novecošanās iemesli

1.    Ūdens

Kad astronomi meklē planētas, uz kurām varētu būt dzīvība, viņi pēta, vai uz tām ir ūdens. Šķidruma trūkums liek plaisāt ne tikai tuksneša zemei, bet arī ādai un veicina grumbu rašanos. Pastiprināta ūdens dzeršana un skalošanās nelīdzēs, novecojot āda atūdeņojas tik un tā, jo mainās tās struktūra. Nedaudz glābs kosmētiskie līdzekļi: ūdeni aizturoši jeb tādi, kas veido plānu kārtiņu uz ādas, aizkavējot šķidruma iztvaikošanu, vai arī biotermāli aktīvi – nostiprinot raga kārtu un paaugstinot ādas aizsargspējas.

2.    Saule

Bez saules pasaule nespētu pastāvēt. Bez gaismas ciešam no depresijas. Taču visam labajam jābūt ar mēru. Saules staru iedarbībā mūsu āda darbojas pastiprināta stresa režīmā, kļūst plānāka un novājinās. Aptuveni 30 – 40 gadu vecumā pigmentācijas traucējumi rada ādai dzeltenīgu nokrāsu, savukārt pēc 40 smalks krunciņu tīkls klāj jau visu seju. Tie visi ir saules staru „panākumi”.

3.    Stress

„Visas slimības ir no stresa!” Dzirdēts, vai ne? Sava tiesa taisnības ir, jo neviens pārdzīvojums nepazūd bez pēdām un, protams, atspoguļojas arī ādas stāvoklī. Nenervozēt vispār nebūs iespējams, tādēļ labāk izvēlies vienkāršus un dabiskus nomierināšanās līdzekļus. Dzer piparmētru tēju ar medu, bet seju ik rītu apstrādā ar sasaldētu kumelīšu vai kādas citas tējas kubiņu.

4.    Cigaretes

Smēķētajām sašaurinās asinsvadi, bet sīkie kapilāri, kas baro ādu, dažkārt aizķep pavisam. Tādējādi pīpmaņu ādai jāiztiek bez barības vielām un skābekļa – tā kļūst pelēcīga, plāna un grumbaina. Labā ziņa – atmetot smēķēšanu, arī ādas stāvoklis uzlabojas.

Konsultē dermatoloģe, kosmetoloģe Sandra Vizule

Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock