"Adidas" neizdodas atsākt ražošanu Eiropā
Koncernam Adidas nav izdevies atgriezt ražošanu Vācijā, ko bija iecerēts pārlikt uz robotu pleciem. Eksperiments izgāzies, un nolemts slēgt 2017. gadā atvērto kroseņu rūpnīcu Ansbahā Bavārijā.
Darbu beidz arī līdzīga "Adidas" ražotne ASV, Atlantā. Bija iecerēts, ka "Speedfactory" rūpnīcās veiksmīgi darbosies modernā tehnoloģija Industrija 4.0, atgriežoties rietumvalstīs uz Āziju pārceltajai ražošanai. Pērn projekts saņēma Vācijas Ekonomikas ministrijas balvu par inovācijām.
Roboti pārcelsies uz Āziju
Plāns paredzēja, ka robotus varēs viegli izmantot atbilstoši pircēju gaumei un pieprasījumam, tie nav jāapmāca, bet tikai jāpārprogrammē. Tomēr kaut kas nogājis greizi, un abas ražotnes, vēlākais, aprīlī pārtrauks darbu. Robotizētā rūpnīca Vācijā pat nav strādājusi ar pilnu jaudu, kaut paredzēta tikai 500 000 kroseņu pāru gadā, kamēr citur pasaulē pēc "Adidas" pasūtījuma gadā saražo 400 miljonus pāru.
Tiesa, robotiem neesot ne vainas, tāpēc vēl pirms gadumijas šīs tehnoloģijas ieviesīs divos uzņēmumos Āzijā, kas pilda "Adidas" pasūtījumus. Koncerna preses sekretārs Jans Runau aģentūrai dpa skaidro, ka tam mazāk ir finansiāli, vairāk organizatoriski iemesli. Fabrikas esot labāk izvietot tur, kur koncentrējas piegādātāji un pamatražošana, tātad Āzijā. Turklāt arī tur tagad strauji ievieš automatizāciju.
Pretēji viedokļi
Laikraksts "Die Welt" spriež, ka pat robotizētajā ražošanā Eiropā un ASV pārāk dārgs bijis darbaspēks, jo pilnībā bez cilvēkiem iztikt nevar. Vācijā darbu var zaudēt 100 strādājošo, ASV – ap 70. Tie nav "Adidas" darbinieki, viņus nolīga Vācijas firma Oechsler, kas uzbūvēja un pārvaldīja abas rūpnīcas pēc vienošanās ar sporta preču koncernu. Tomēr starptautiskā konsultāciju kompānija "McKinsey" pērn nāca klajā ar pētījumu, vēstot, ka līdz 2025. gadam modes industriju gaida lūzums Nearshoring virzienā – apģērba un apavu ražošana atgriežas tuvāk noieta tirgiem Eiropā un Ziemeļamerikā. Laikā, kad Instagram modeļi izrāda savas jaunās drēbes, viņu sekotāji grib tās nopirkt ātri, nevis gaidīt piegādes no Āzijas. Tas attiecoties arī, piemēram, uz sadzīves tehniku. Pērkot ledusskapi internetā, klients mūsdienās var pievienot individuālus risinājumus, piemēram, citādus plauktus, un tādu pasūtījumu vieglāk izpildīt, ja ražošana ir tuvāk pircējam.
Ķīnas lētums nepalīdzēja
Tieši robotizācija samazina arī darba izmaksas. Austrijas laikraksts "Die Presse" pieļauj, ka "Adidas" vienkārši pietrūka pacietības pagaidīt. Vācijā, Erbahā, top "Rowenta" gludekļi, kas pieder Francijas "Groupe SEB", pazīstamai ar zīmoliem "Tefal", "Moulinex", "Krups". 2005. gadā koncerns glābās no krīzes, pārceļot vienkāršāko un lētāko preču ražošanu uz Ķīnu un atlaižot teju 40% darbinieku – 215 cilvēkus. Pērn uzņēmums atsāka lielu daļu ražošanas Eiropā un pieņēma 15 jaunus darbiniekus, pārējos aizstājot ar robotiem.
2009. gadā savā 150. jubilejā bankrotēja Vācijas kompānija "Märklin", slavens dzelzceļa modeļu ražotājs. Rūpnīcu slēgšana un ražošanas pārcelšana uz Ungāriju un Ķīnu nelīdzēja. Jaunie īpašnieki rīkojās skarbi – atlaida trešo daļu jeb apmēram 400 darbinieku, taču visu ražošanu pārcēla atpakaļ no Ķīnas uz galveno rūpnīcu Gepingenē. Cilvēkus aizstāja automatizēti darbgaldi un roboti, un tagad ražotnē Vācijas dienvidos ar to pašu apjomu ir desmitreiz mazāk dzīvu darbaroku nekā iepriekš Ķīnā. “Līdz ar automatizāciju un digitalizāciju aizvien mazāk ir jēgas ražot Āzijā produkciju Eiropas tirgum,” norāda Johens Hēls, kurš kompānijā "BSH Hausgeräte" ("Bosch" un "Siemens" sadzīves tehnikas kopuzņēmums) atbild par ledusskapju globālo ražošanu.
Vajadzīga arī kvalitāte
Turklāt arī Ķīnā strādnieku algas ir augušas, bet ne vienmēr viņi nodrošina Eiropas līmeņa kvalitāti. Tas bija iemesls, kāpēc "Märklin" ražojumi dzelzceļa modeļu entuziastiem atkal top Vācijā. Jau 2010. gadā no Ķīnas izpildītājiem atteicās mīksto rotaļlietu ražotājs "Steiff", kas turp bija pārcēlis piekto daļu ražošanas. Pārāk bieži nācās preci izbrāķēt, kas 1880. gadā dibinātajai firmai godu nedarīja. Varēja mēģināt strādniekus apmācīt, bet tas prasītu pat gadu, un augstās kadru mainības dēļ laiks un nauda būtu tērēta velti.
2009. gadā uzņēmums nopirka audumu fabriku Dīsburgā, kur ražo materiālu "Steiff" plīša lāčiem ar raksturīgo firmas zīmi – pogu ausī. Pašus lāčus pēc vācu skicēm gan šuj "Steiff" fabrikās Portugālē un Tunisijā. Tiesa gan, kopā ar reiz peļņas dēļ zaudēto ražošanu atgriežas tikai neliela daļa darba vietu, jo vietā nāk mašīnas, kuru pieskatīšanai vajadzīgas augstākas prasmes. Der arī atgādināt, ka nevar vainot tikai uzņēmējus – daudzi ierindas pircēji grib pirkt iespējami lētāk, kas parasti neiet kopā ar augstu algu un kvalitāti.
