Zinātnieki nejauši atklājuši jaunības eliksīru
Kalifornijas universitātes pētnieku eksperimentā gluži nejauši veikts unikāls atklājums – pazemināts dalībnieku bioloģiskais vecums.
Par to raksta žurnāls "Nature". Zinātnieku mērķis nemaz nebija mūžīgā jaunība, viņi tikai plānoja pārbaudīt, kā uz imūnsistēmu iedarbojas trīs diezgan plaši lietoti medikamenti, tos patērējot vienlaikus. Pēc gada atklājās, ka zāļu kokteilim ir blakne – visi brīvprātīgie bija kļuvuši vidēji par divarpus gadiem jaunāki.
“Es biju gatavs redzēt [bioloģiskā] pulksteņa palēnināšanos, bet ne atpakaļgaitu,” "Nature" citē ģenētikas profesoru, pētījuma līdzautoru Stīvu Horvatu. “Tas izskatījās diezgan futūriski.”
Bioloģisko vecumu nosaka noteikti DNS marķieri, kas mainās novecošanas gaitā. Tie rāda organisma funkcionālo stāvokli un var gan apsteigt kalendāro vecumu, gan atpalikt no tā.
Novecošanas biomarķierus atklāja pirms pusgadsimta, un kopš tā laika daudzi zinātnieki meklē iespējas pagarināt jaunību.
Stenforda Medicīnas centrā veiktajam eksperimentam sākotnēji bija cits uzdevums. Imunologs Gregorijs Fahi no Losandželosas vēlējās noskaidrot, cik droši ir izmantot augšanas hormona (somatotropīna) injekcijas, lai atjaunotu audus aizkrūtes dziedzerī jeb tīmusā. Šim nelielajam orgānam ir svarīga loma imūnsistēmā, bet ar laiku tas sarūk izmēros un aizaug ar taukaudiem.
Pētījumos ar dzīvniekiem atklāts, ka augšanas hormons palīdz aizkrūtes dziedzera atjaunošanā, tomēr vienlaikus veicina cukura diabētu. Tāpēc kopā ar somatotropīna injekcijām brīvprātīgie saņēma divus plaši zināmus pretdiabēta preparātus – prasteronu un metformīnu.
Pētījuma autori gan atzīst, ka eksperimenta mērogs bijis pārāk mazs un bez kontrolgrupas salīdzināšanai. Piedalījās tikai deviņi cilvēki, visi baltie vīrieši vecumā no 51 līdz 65 gadiem. Gada laikā viņiem regulāri ņēma asins analīzes un eksperimenta sākumā un beigās veica magnētiskās rezonanses tomogrāfiju.
Septiņiem dalībniekiem bija novērota dziedzera reģenerācija, un visiem uzlabojās asins rādītāji. Pēc tam imunologam Fahi ienāca prātā parādīt rezultātus profesoram Horvatam, kurš ir izstrādājis vienu no precīzākajām bioloģiskā vecuma mērīšanas metodēm. Viņš atklāja, ka dalībnieku bioloģiskais vecums atpaliek no reālā, turklāt sešiem asins analīzes par to liecināja vēl pusgadu pēc eksperimenta beigām – terapijas efekts bija ilgstošs. Tagad zinātnieki gatavojas veikt daudz plašāku pētījumu tieši šajā virzienā.
