Siguldietis Elvijs parastas pagales pārvērš skaistās lampās

“Aiznesu mājās, un tā gadu nostāvēja uz palodzes. Nezin no kurienes radās ideja, ka tai vajadzētu iedot otro dzīvību. Pirmā lampa bija vai no oša, vai kļavas, to uzdāvināju draugam, bet otro viņa mammai. Vēlāk draugi ieteica – kāpēc tev neizpausties un nepiedāvāt savas lampas arī citiem? Ar to viss sākās,” atceras Elvijs.

Pēc profesijas viesmīlis

Elvija specialitāte ir pavisam cita – augstas klases restorāna viesmīlis. Šajā darbā kādu laiku arī strādājis, tostarp divus gadus virtuvēs Lielbritānijā, bet bijusi sajūta, ka jādara kas cits. Puisis atzīst, ka viņu var nodēvēt par mākslinieku, bet šajā jomā viņš nekur nav mācījies, tas ir talants jau kopš bērnības. “Ar koku esmu darbojies jau no laika, kad knapi sevi atceros. Tas vienmēr bijis mans hobijs. Man patika savā nodabā kaut ko darināt, nevis ar citiem kopā spēlēties. Kad man iedeva pirmo nazīti, sāku darināt lietas no koka, visdažādākās. Mans tēvs Aivars ir galdnieks, šo to noskatījos no viņa, vairāk iepazinu dažādus koka apstrādes veidus,” stāsta Elvijs.

Sūta pat uz Austrāliju

Meistars tagad izmanto alksni, kas ir piemērots apstrādei un izturīgs. Sākumā viena lampa tapa vairākās dienās, šobrīd īsākā laikā, un Elvijs uzreiz taisa vairākas. Precīzu skaitu amatnieks nezina, bet ap simtu jau būšot, atsauksmes ir labas.
Malkas lampas aizceļojušas uz vairākām Latvijas pilsētām un arī uz Islandi, Austrāliju un Grieķiju pie turienes latviešiem. Nupat viens pasūtījums bijis uz Īriju dzimšanas dienas gaviļniekam. Brīžiem pasūta ar kādu logo, ir interesanti, ja cilvēki piedāvā savu ideju. Elvijs mācās no dabas, un vislabāk izdodoties pēc pašiedvesmas.

Visu mācās pats

“Grebšana notiek ar dažādiem rokas instrumentiem, nobeigumā izmantojot nazīšus, slīppapīrus un vīlītes. Uzsvars ir uz roku darbu, un tāpēc instrumentu nav daudz. Dažus gadus strādāju celtniecībā, un tad arī iekrājās instrumenti. Es to neuzskatu par darbu, lielākoties tā ir mana radošā izpausme, hobijs,” teic Elvijs.
Darbnīca ir maza, jo pašlaik viņš darbojas viens, reizēm kāds draugs iedod restaurēt pa mēbelei. “Es ticu, ka mēs visu mācāmies paši – reizēm ir tikai kāds, kas var palīdzēt,” uzsver puisis un stāsta, ka tas ir smags darbs, bet rokas ar laiku pierod un viss neliekas tik sarežģīti. Rokas puisis tagad savainojot aizvien mazāk, jo aug pieredze un prasme, allaž ko jaunu iemācoties. Viņam visu patīkot izzināt un interesējot dažādas prasmes.

Plāno savu uzņēmumu

Elvijs plāno izveidot savu uzņēmumu un tāpēc martā grib iestāties biznesa inkubatorā, skatīšoties, ko ar tā palīdzību var sasniegt. Ja būs uzņēmums, gan vajadzēs lielāku darbnīcu un vēl palīgu. Gluži kā teicienā, ka kurpniekam nav labu kurpju, arī Elvijam nav mājās paša darinātu lampu, viņam šķiet, ka ir jau uz tām atskatījies pietiekami. Viena drauga lampa gan esot – no priedes darināts smalks veidojums. “Es dienā padsmit stundas pavadu darbnīcā, reti kuru dienu tikai astoņas. Man patīk un varu darboties visu dienu līdz vēlai tumsai, kamēr rokas piekūst. Man ir plāni, kā lampas padarīt vēl izteiktākas, skaistākas, interesantākas. Daudz uzticos dzīves līkločiem – kurp tie aizvedīs, tur arī iešu. Tāpēc vēl visu nezinu. Atstāju tukšas vietas, lai notikumi paši saliekas. Man ir savi mērķi, un uz tiem arī ir jāiet. Viss pagaidām rit labi,” optimistiski noskaņots ir jaunais mākslinieks.

Vairāk gaismas!

Elvijs ir arī no ābeļu zariem darinājis koka auskarus, izveidojis pa kādam mūzikas instrumentam – kokli un ukuleli (maza ģitāriņa – D.E.), vienbrīd veidojis metāla zvangas, instrumentu ar izgrieztām mēlītēm, kas skan dažādos toņos, bet tuvākais aizvien ir koks. “To esmu kārtīgi iepazinis. Uzskatu, ka esmu netradicionāls koka meistars. Lieldienām esmu iecerējis veidot olas,” tuvākos plānus atklāj siguldietis. Katrā lampā esot iestrādāts vēlējums – vairāk dabiskuma, gaismas, siltuma, ģimeniskuma, mīlestības un labestības.