Uztura speciālisti būtu šausmās: populāri kļūst restorāni, kuros pasniedz tikai konservus
Uztura speciālisti, zaļā dzīvesveida piekritēji un slow food misionāri ar Mārtiņu Rītiņu priekšgalā par to būtu šausmās – Madridē veiksmīgi darbojas jau divi restorāni, kur ēdienu gatavo tikai no konserviem.
“Katru reizi, kad es atveru konservu kārbas, es sajūsminos par to saturu, aromātiem, garšu,” "Deutche Welle" stāsta Miki Irisari, restorānu "Conservas Nudista" īpašnieks.
Svaigēdājiem te nav nekā
Savu ideju viņš īstenoja pirms divarpus gadiem. Šajā restorānā nav nekā svaiga – viss, gan dārzeņi, gan sardīnes, gan olīvas, pat deserts un viss pārējais ir ņemts no burkām un bundžām. Te pasniedz siltos ēdienus, taču virtuve ar plītīm, pannām un katliem nav vajadzīga, pietiek maltīti tikai uzsildīt – mikroviļņu krāsnī, kas arī apvīta ar šausmu teorijām. Irisari rāda bundžu ar zupu no buļļu astēm, kam pievieno konservētas pupas no Navaras reģiona. “Iznāk ļoti garšīgs ēdiens,” viņš to ļoti slavē. Tas arī ir dārgākais piedāvājums – 18 eiro. Turklāt Spānijā ir konservi, kurus uzskata par delikatesi, piemēram, jūras ķemmītes eļļā. Irisari nepavisam nepērk pirmo un lētāko, kas gadās lielveikala plauktos. Viņš veltīja gadu, lai apbraukātu Spāniju un izvēlētos labāko: “Šie meklējumi bija īsta ekspedīcija, kuras gaitā veikts daudz patīkamu atklājumu.”
Pretēji izplatītajam viedoklim Irisari uzskata, ka konservi satur visas produkta derīgās īpašības, gan vitamīnus, gan citas vielas. Apmeklētāju netrūkst, un daudzi ir pastāvīgi klienti. Bizness plaukst tik ļoti, ka Irisari septembrī Madridē atvēra vēl vienu šādu restorānu.
Zivīm nav ne vainas
Vai rūpnieciski pārstrādāta pārtika ir ļaunums? Britu dietoloģe Bridžita Benelama skaidro, ka konservi ievērojami atšķiras no svaigas pārtikas un arī paši ir diezgan dažādi – ir gan augļi, gan dārzeņi, gan zivis, gaļa un daudz kas cits. Konservētas treknas zivis, piemēram, lasis, ir ļoti veselīgas, zirņi un pupas – bagātīgs olbaltumvielu un šķiedrvielu avots ar zemu tauku saturu.
Tomēr konservēšanas gaitā var zust ūdenī šķīstošie vitamīni, kurus organisms nespēj uzkrāt, bet tie ir ļoti būtiski asinsvadiem, ādai, kauliem un nervu sistēmai. Pētījumos ir analizēts, kā atšķiras uzturvērtība svaigos, saldētos un konservētos augļos un dārzeņos. Secināts, ka saldēšanas gaitā produkti zaudē mazāk derīgo vielu, bet pēc atsaldēšanas un pagatavošanas to zudumi salīdzināmi ar konservēšanu. Starp citu, arī svaigi dārzeņi un augļi pēc dažām dienām ledusskapī zaudē daļu sava labuma.
Vajadzīga dažādība
“Konservēti produkti var saturēt mazāk C un B1 (tiamīns) vitamīna, kas zūd pagatavošanas procesā. Bet kā tas ietekmēs jūsu veselību, atkarīgs no jūsu diētas kopumā,” teic Benelama. “Tas nekādi neietekmēs veselību, ja jums ir labi sabalansēta ēdienkarte. Gadījumā ar konserviem mani vairāk uztrauc vienveidība.” Arī britu dietoloģe Frenkija Filipsa uzsver, ka ēšanā vissvarīgākā ir daudzveidība: “Dažās dienās ar jums nekas nenotiks, bet pārtikt tikai no konservētiem produktiem ilgu laiku ir ļoti nopietns ierobežojums. Jums jābūt ļoti uzmanīgiem, kādus tieši konservus izvēlaties.” Pastāvīgi šādi ieturoties, ir risks regulāri pārēsties – var ļauni atspēlēties konserviem pievienotais cukurs, sāls un tauki. Tomēr pat ar cukuru bagātīgie konservētie augļi sīrupā un sālīti dārzeņi esot labāki nekā gaļas konservi, kas parasti satur daudz sāls.
Cik ilgi var glabāt konservus?
Ja konservu bundžu nav plānots uzreiz izēst tukšu, ieteicams visu tās saturu uzreiz pārlikt stikla burkā. Pēc bundžas atvēršanas saskarē ar gaisu konservos var iekļūt cinka oksīda daļiņas – šo vielu izmanto pārklājumam, lai pasargātu metālu no korozijas. Pievērsiet uzmanību derīguma termiņam. Produkti ar augstu skābes saturu, piemēram, marinēti gurķi, var glabāties 12 līdz 18 mēnešus. Ar zemu – makaroni un pākšaugi – divus līdz piecus gadus. Nekādā gadījumā neņemiet bojātu bundžu. Pat neliela bukte var nozīmēt, ka saturs ir cietis. Neliela šņākoņa, atverot kārbu, ir normāla parādība vakuuma iepakojumam. Citos gadījumos un vēl kopā ar smaku un šļakatām gan nē. Vēl biedējošāks par neveselīgu pārtiku ir bisfenols A, kuru izmanto konservbundžu iekšējam pārklājumam. Ir aizdomas, ka šī sintētiskā viela veicina vēzi. Tomēr Eiropas pārtikas drošības administrācija secinājusi, ka bisfenola A tur ir tik maz, ka veselībai draudu nav. Līdzīgi apgalvo Lielbritānijas pārtikas produktu standartizācijas aģentūra, bet ASV par to tagad rit vērienīgs pētījums ar žurkām. Rezultāti gaidāmi šoruden.
Jo mazāk, jo labāk: pievērsiet uzmanību konservu sastāvam
Tauki – par daudz: vairāk nekā 17,5 grami uz 100 gramu; maz: 3 grami uz 100 gramu
Tauki ar augstu piesātināto taukskābju saturu – daudz: 5 grami, maz 1,5 grami
Cukurs – daudz: 22,5 grami, maz: 5 grami
Sāls – daudz: 1,5 grami, maz: 0,3 grami
