Pēc 20 gadiem atrast savu īsto nodarbošanos: Una Valtere aiziet no darba bankā un darina latviskās rotas
Aktiera Ivara Kalniņa meita Una Valtere, kas vairākus gadus strādājusi ministrijā un bankā, savu īsto aizraušanos tomēr atradusi amatniecībā.
Žurnāls Kas Jauns pie Unas ciemojās viņas mājīgajā darbnīcā pašā Rīgas centrā, kur nepārprotami redzams – te darbojas radoša personība. Gar sienām rāmjos saliktas rotas, bet uz darbagalda atrodas nelielas aušanas stelles, ar kurām Una strādā ikdienā.
Viņa atzīst, ka mēdz mulst no uzmanības, kad jāsniedz intervijas vai jāfotografējas, jo liela publicitāte viņu dzīvē nav saistījusi. „Man jau kopš bērnu dienām bija skaidrs, ka dzīvē kaut ko darīšu ar rokām,” paskaidro Una. Viņa uzreiz gan piebilst, ka pagājuši vairāki gadi, līdz nonākusi līdz savai sapņu nodarbei – pērļošanai.
Pēc 20 gadiem atrod īsto nodarbošanos
„Man ir divi dēli – Valts Valters (18) un Ritums (8) –, un ar katra dēla ienākšanu dzīvē kaut kas ir pamainījies. Iespējams, man bija brīdis padomāt, vai tas, ko daru, patiešām ir tas, ko gribu. Kāds uzreiz zina savu dzīves ceļu, savu nodarbošanos, bet kādam vajag izmest riņķi, lai saprastu savu aicinājumu,” prāto Una.
Pirms kļuvusi par rokdarbnieci, viņa strādājusi par sociālo darbinieci, vēlāk piecus gadus pavadījusi Labklājības ministrijā, tad desmit gadus bankā. Bet nu jau kādu laiku – pēc aiziešanas no gana labi apmaksātiem un sociāli drošiem amatiem – viņa pievērsusies rokdarbiem, konkrēti – pērļošanai, kas Unai patīk vislabāk.
„Paralēli darbam vienmēr mājās esmu kaut ko radošu darījusi. Man tas bijis nepieciešams. Nekad neesmu varējusi saprast, kā var vienkārši sēdēt pie televizora. Man ir nepieciešams kaut ko darīt ar rokām – adīt, tamborēt... No rokdarbiem māku visu. Vecmāmiņa bija audēja, vecvecmāmiņa – izšuva un adīja. Manā ģimenē tas ir normāli, ka sievietes prot rokdarbus. No paaudzes paaudzē visas kaut ko ir mācējušas,” tā Una.
Svarīgi darīt to, kas patīk
„Jau gadu darbdienās strādāju darbnīcā, kur taisu rotas, tiekos ar klientiem. Katru sestdienu dodos uz tirdziņiem realizēt izgatavoto. Protams, varu arī pati neiet, bet man tas viss patīk.
Daru to ne tikai, lai nopelnītu, tā tirgošanās saved kopā ar jauniem cilvēkiem. Tas ir ļoti interesanti. Man patīk komunicēt, man patīk iepazīties. Tirdziņos satieku līdzīgi domājošus cilvēkus. Es tur jūtos labi,” saka Una.
Viņa uzsver, ka ļoti pateicīga ģimenes atbalstam: „Arī vīrs Mārtiņš, kurš strādā arhitektūras jomā, visā piedalās. Taisa stendus, palīdz aizvest, atvest lietas un nepieciešamības gadījumā arī gaismas uzstādīt. Ģimenes atbalsts man ir ļoti svarīgs,” pateicīga vīram un dēliem ir Una Valtere.
.
