Patīk kritizēt citu gramatiskās kļūdas? Mums tev ir slikta ziņa
Nesen publicētā pētījumā apstiprināts tas, ko mēs jau sen bijām nojautuši: ļaudis, kas ir kā ķerti uz gramatiku, patiesībā nav tie patīkamākie cilvēki.
Pētījuma būtība ir šāda: Mičiganas universitātes pētnieces Džūlija Bolenda (Julie Boland) un Robina Kvīna (Robin Wueen) palūdza 83 brīvprātīgajiem izlasīt e-pasta vēstules, kas sūtītas kā atbildes uz sludinājumu par dzīvokļa biedra meklēšanu, un pēc tām novērtēt rakstītāju sociālo un akadēmisko līmeni.
Bija izdalāmi trīs elektronisko vēstuļu veidi: vēstules bez kļūdām, vēstules ar gramatiskajām kļūdām un vēstules ar paviršības kļūdām. Pētījuma dalībniekiem tāpat arī bija jāveic Lielā piecnieka personības tests. Rezultātā secināts, ka paviršības kļūdas pielaidīgāk novērtēja tie dalībnieki, kuru spēja rast kompromisu (pēc šā testa rezultātiem) bija augstāka. Cilvēki ar mazākām prasmēm rast kompromisu daudz asāk reaģēja uz tādām kļūdām kā, piemēram, anglisko homofonu “to” un “too” vai “it’s” un “its” jaukšanu. Pētījuma autores uzskata, ka šādas atšķirības varēja rasties tāpēc, ka cilvēki, kas ir vairāk tendēti uz konfliktiem, ir mazāk iecietīgi pret dažādām “atkāpēm no normas”. Arī intravertumam, ekstravertumam un apzinīgumam ir saikne ar to, kā cilvēki vērtē gramatiskās kļūdas.
“Ekstraverti mazāk uzmanības pievērš tām kļūdām, kuras negatīvi ir novērtējuši intraverti,” raksta pētījuma autores, “kašķīgākie cilvēki stingrāk vērtē gramatiskās kļūdas, bet apzinīgākie un intraverti – nejaušības kļūdas.
Pēc Ņujorkas universitātes profesora Gregorija Gaja teiktā, šie rezultāti neizbrīna. “Domāju, ka personības tipam ir saistība ar attieksmi pret valodu,” viņš saka, “manuprāt, ļoti pedantiski cilvēki stingrāk raugās uz atkāpēm no lingvistikas normām.” Profesors atzīst, ka saiknes meklēšana starp personības tipu un attieksmi pret valodu ir samērā jauna pētījumu joma. “Tagad ir populāri pētīt, vai attieksmi pret valodu var uzminēt, zinot cilvēka psiholoģisko raksturojumu,” stāsta Gajs, “tāpat arī ir zinātnieki, kuriem interesē pētīt, vai psiholoģiskajām īpašībām ir iespaids uz to, kā cilvēki uztver patlaban notiekošās valodas pārmaiņas: akceptē vai pretojas tām. Šī ir diezgan jauna pētījumu joma.”
