Radošuma triumfs Parīzes operā

Radošuma triumfs Parīzes operā

Jauns.lv

Operas restorāns, kas nesen vēris durvis Parīzes krāšņajā opernamā, vēlīnā ampīra stila simbolā – Palais Garnier, uzskatāms arī par vēsturisku notikumu vai kāda sena sapņa piepildījumu.

Operas nama pamati tika likti 1861. gadā, celtniecība sākās 1862. gadā. Leģenda vēsta, ka imperatora laulātā draudzene Eiženija opernama arhitektam Garnjē esot apvaicājusies, vai ēka būšot grieķu vai romiešu stilā, un uz to saņēmusi atbildi: “Tā būs Napoleona III stilā, kundze!” Operas nama ekstravagance un noslēpumainības plīvurs, kas to apvij, savulaik kļuvuši par iedvesmas avotu arī Gastona Lerū gotiskajam romānam Operas spoks. Vienā no Garnjē pēdējām skicēm operas namā bijis iecerēts arī restorāns, taču toreiz projekts nav īstenojies, izjukuši arī vēlāko gadu mēģinājumi to realizēt. Līdz beidzot – pēc 136 gadiem arhitekta kādreizējā iecere ir piepildīta! Jaunā restorāna interjera arhitekte ir francūziete Odile Dekū (viņa arī šopavasar durvis vērušā Romas Macro muzeja projekta autore). Viņa tajā drosmīgi apvienojusi opernama leģendāro vēsturi ar izaicinošu laikmetīgumu. Košu akcentu telpai piešķir Dekū projektos vienmēr izmantotais sarkanais, kas, viņasprāt, nav vis ekstravaganta atļaušanās, bet gan krāsa, kas iemieso dzīvi. Restorānā, kura kopējā platība ir 788 m², nošķiramas trīs atsevišķas daļas: galvenā zāle, bārs un laundžs. Tam ir arī sava āra terase – ar Dekū īpaši dizainētiem krēsliem. Pavāra vārds ilgi tika turēts noslēpumā, zināmās Parīzes aprindās izraisot ne mazums intrigu, un nav jau nekāds brīnums, jo – izrādās, tas ir divu Mišelina zvaigžņu īpašnieks Kristofs Aribērs. Tātad šobrīd jums ir iespēja baudīt radošuma triumfu uz veselām divām – operas un restorāna – skatuvēm!