Aktuāls cilvēks - Als Di Meola

Als Di Meola (dzimis Als Lorenss Dimeola) uzauga Ņūdžersijā, klausoties Elvisu Presliju, The Ventures un The Beatles. 60. gadu sākums bija laiks, kad elektriskā ģitāra, tikko dzimusi, jau triumfēja rokā un popmūzikā, tāpēc gluži loģiska bija Ala izvēle astoņu gadu vecumā pievērsties ģitārspēlei, ne vijolei vai klarnetei. Patiesībā gan viņa pirmais mūzikas instruments bija akordeons – kā tolaik daudzām apkārtnē dzīvojošajām itāļu, poļu, ebreju un vācu ģimenēm, arī itāļu izcelsmes Dimeolām bija savs instruments, un vecāki, sentimentālu atmiņu vadīti, vēlējās, lai bērni to spēlē. Ala draudzība ar akordeonu bērnībā nebija ilga, taču tā saspēle ar akustisko ģitāru mūziķi Di Meolu uzrunā joprojām.

Ģitārspēle Di Meolam padevās. Ar mērķtiecību un neatlaidīgu vingrināšanos sasniedzis visai cienījamu līmeni, 17 gadu vecumā viņš tika uzņemts Bērklijas mūzikas koledžā Bostonā. Otrajā semestrī Als sāka spēlēt taustiņinstrumentālista Berija Mailza fusion kvartetā. Kāds Ala draugs grupas ierakstu nosūtīja izcilajam džeza pianistam, fusion supergrupas Return To Forever līderim Čikam Koream. “Kādā piektdienas pēcpusdienā sēdēju savā Bostonas dzīvoklī, kad man piezvanīja Čiks Korea un aicināja atbraukt uz mēģinājumu Ņujorkā,” atceras Di Meola. “„Nespēju tam noticēt! Desmit minūtēs sakrāmēju somas un devos uz Ņujorku. Savu Bostonas dzīvokli tā arī vairs neesmu redzējis.” 19 gadu vecam kļūt par vienu no apbrīnotās grupas dalībniekiem šķita dzīves sapņa piepildījums. Korea taču bija Di Meolas lielākā autoritāte – ne vien izcils pianists, bet arī apbrīnojams komponists, un Di Meola joprojām uzskata, ka Korea rakstīja tolaik gudrākās un sarežģītākās elektriskās ģitāras partijas pasaulē. Un jāspēlē tās bija viņam! Pirmajās uzstāšanās reizēs jaunais ģitārists bijis tik stīvs, ka baidījies pat galvu pagrozīt – mūzika prasīja absolūtu uzmanību. Taču starp mūzikas gigantiem arī paša attīstība notiek straujāk, un drīz vien Di Meolas stīvums transformējās augstākās raudzes ģitārspēles manierē un grūti pārspējamā tehnikā, ko klausītāji un skatītāji apbrīno arī šodien. Tapa trīs grupas ieraksti, no kuriem otrais – No Mystery (1975.) – saņēma Grammy balvu. Gadu vēlāk izdaudzinātā grupa pajuka, taču pa karjeras kāpnēm veiksmīgi spertais pirmais solis bija gruntīgs pamats, uz kura Di Meolam būvēt savu solo karjeru.

Zem Koreas un Pjacollas spārna

Sadarbība ar Čiku Korea Di Meolam deva vēl vienu bonusu – atklājumu, ka viņš var arī komponēt. “Nebija tā, ka es to gribētu. Biju liels Čika skaņdarbu fans, bet tas bija Čika nopelns, ka mēs attīstījāmies tik ātri, jo viņš lika mums sacerēt mūziku! Samērā augstsirdīgs žests no puiša, kurš ir Amerikas izcilākais komponists.” Jau pirmajos solo ierakstos jūtama Di Meolas interese par Vidusjūras zemju kultūru un flamenko. Kopā ar Pako de Lusiju un Džonu Maklolinu viņš izveido akustisko ģitāru trio, kura debijas ieraksts Friday Night in Sanfrancisco pārdots divos miljonos eksemplāru. Bet 1984. gadā Di Meolam lemta vēl viena zīmīga tikšanās – Als iepazīstas ar modernā tango tēva Astora Pjacollas mūziku un pašu meistaru. Šī sastapšanās Di Meolas prātu un dzīvi iespaido īpaši: “Pjacollam bija milzīga ietekme uz manu attīstību gan kā mūziķim, gan indivīdam vispār. Draudzība ar Pjacollu manas kompozīcijas pacēla citā līmenī.” Di Meolam veiksmīgi izdodas apvienot pasaules mūziku un džezu, likt lietā flamenko un tango ritmus, mācēt iedvesmoties no Vidējo Austrumu, brazīliešu un afrikāņu mūzikas. Pats Di Meola atzīst, ka komponēšana joprojām ir viņa mūziķa darbības grūtākā daļa, toties vislabāk atalgotā. Turklāt koncertdarbībai ir savas ēnas puses: “Divu stundu uzstāšanās ir vieglāka, bet 12 ceļošanas un stresa stundas, kas to pavada, ir briesmīgas.”

35 gadu ilgās profesionāla mūziķa karjeras laikā Als Di Meola sadarbojies ar krietnu pulciņu izcilu mūziķu – arī slaveno tenoru Lučāno Pavaroti, popzvaigznēm Polu Saimonu un Deivu Metjūzu, Filu Kolinsu, Karlosu Santanu, Stīvu Vonderu, Džimiju Peidžu, Frenku Zapu.

Par spīti krāsainajai muzikālajai dzīvei, ilgus gadus Di Meola un pārējie grupas Return To Forever biedri apcerēja atkalapvienošanos. Kad tā 2008. gadā vainagojās ar tūri, koncertierakstiem divos albumos un koncerta DVD, Als konstatēja, ka tas bijis prieciņš grupas vecajiem faniem, taču vēl lielākā mērā – pašu nostalģija pēc pagātnes. Tā kā viņa mērķis bija virzīties uz priekšu, viņš sapulcēja jaunus partnerus un izveidoja grupu New World Sinfonia. Di Meola atzīst, ka ir sajūsmā par jauno muzikālo garšu, kas strāvo grupā, kaut arī mēģinājumu process grupas biedriem ne vienmēr ir medusmaize. Di Meola ir prasīgs perfekcionists pret savas mūzikas atskaņojumu – tai jāskan tieši tāpat, kā viņš to dzird savā galvā. Ko tad varam gaidīt koncertprogrammā Pursuit of Radical Rhapsody? “Izteiksmes dziļumu un tehniskās virtuozitātes apvienojumu ar cilvēcīgu sentimentu.”