Cirka dīvaiņi mākslā. FOTO
Vīnes Kunsthalle skatāmā izstāde Cirks kā paralēlā pasaule ir sajūtu stāsts par cilvēkiem, pasauli un naivāko no mākslām – cirku. Līdzās Bleikam un Fellīni tajā skatāmi arī Brūsa Naumana, Ugo Rondiones u. c. autoru darbi.
Tajā ir kaut kas pārcilvēcisks, brīnumains, reizē vientuļš un skumjš. Kā vientulīgas afišu un emociju driskas, kas lidinās vējā, kamēr pats tabors jau devies citur... Cirka mitoloģija bijusi arī daudzu mākslinieku iedvesmas avots. Īpaši divdabis klauns un viņa greizam dzīves spogulim līdzīgās sejas – viena, kas joko un liek smieties līdz asarām, pat negribot, un otra, kas ir bezgalīgi skumja – tik skumja kā asaru atvars.
Cirks un māksla
Cirks ir iecienīts temats britu popārta klasiķa sera Pītera Bleika darbos, savulaik tas aizrāvis arī itāļu kinorežisoru Federiko Fellīni. Viņa filma Ceļš (La Strada, 1954.) ir veltījums klejojošā cirka mākslinieku dzīvei, to trauslumam, vientulībai un atsvešinātības bezgalīgajām skumjām. Cirks Fellīni fascinējis jau kopš bērnības, ne velti režisors intervijās bieži stāstījis, kā septiņu gadu vecumā aizmucis no mājām, lai sekotu klejojošam cirkam. Klauna tēlu karjeras sākumā viņš izmantojis sakārtotas un mierīgas pilsoniskās sabiedrības kariķēšanai, savukārt vēlāk, jūtot, ka klauna amats mirst, viņš jautājis: “Kurš joprojām spēj smieties par klaunu?... Visa pasaule tagad spēlē klaunus.”
Līdz 2. septembrim Vinē, Museumsplatz 1, www.kunsthallewien.at
Una Meistere, Pastaiga.lv / Foto no publicitātes materiāliem
