Laikmetīgās arhitektūras grāvējs latviski

Pašiem arhitektiem Yes Is More milzīgie panākumi ir pārsteigums, sākotnēji mazā izdevniecībā iznākusī grāmata nu tiek publicēta Taschen paspārnē un ir tulkota desmit valodās. Šovasar to latviski izdevis Jāņa Rozes apgāds.

Yes Is More tapa kā pavadošais materiāls BIG arhitektūras izstādei Dānijas Arhitektūras centrā, bet tagad tā ir kļuvusi par dāņu biroja radošo manifestu un komunikācijas formu, caur kuru ar BIG paveikto un filozofisko nostāju iepazīstas ne tikai nozares profesionāļi un studenti, bet arī daudzie arhitektūras interesenti. Šis tiešām ir visaizraujošāk uzrakstītais stāsts par arhitektūras tapšanu, atzīstot savas neveiksmes, kļūdas un priecājoties par panākumiem, atklājot arī klientu prasības un arhitektu dzīves aizkulises, parādot, cik gan daudzu un dažādu apstākļu ietekmē rodas projekta galarezultāts. Lai gan Yes Is More var izlasīt arī par pasūtītājiem neglaimojošajiem aspektiem un notikumu gaitu, sarunā Pastaigai BIG atzīst, ka nevienu klientu tikai tāpēc, ka par viņu ir uzrakstīts grāmatā, birojs neesot zaudējis.

Īstenotais bērnības sapnis

Komiksa pašrocīgu uzrakstīšanu var uzskatīt par biroja līdera Bjarkes Ingelsa beidzot realizēto bērnības sapni. Kā zināms, viņš ir aizrautīgs komiksu lasītājs un Dānijas Karaliskajā akadēmijā arhitektūras nodaļā iestājies vien tāpēc, lai apgūtu labākas zīmētprasmes, ko varētu turpmāk izmantot komiksu tapšanā, un tāpēc, ka specializētas komiksu mākslinieku izglītības Dānijā nav. Dzīvē viss pagriezās citādi – Bjarke kļuva par pasaules arhitektūras zvaigzni, kurš komiksu izmanto kā komunikācijas formu, uzskatot, ka tas ir labākais veids, kā vispilnīgāk atklāt sarežģīto arhitektūras tapšanas ceļu.

Bjarke Ingelss gan atzīst, ka komikss ir arī veids, kā iemānīt informāciju garus tekstus lasīt negribošajiem, kuru vidū ir arī liela daļa arhitektu, kas pāršķirsta biezos monogrāfiju izdevumus, tos pavadošos rakstus izlaižot. Yes Is More esot kā kūkā ielikta zāļu tabletīte, kuru lasītājs, pats nemanot, ēdot gardu muti, norij. Arī pats Bjarke atklāj, ka arhitektu monogrāfijas nav viņa mīļākā lasāmviela, un starp sev tuvām grāmatām nosauc ne tikai komiksus, bet arī Nīčes un Darvina darbus, kā arī Umberto Eko Fuko svārstu un Duglasa Koplanda Paaudzi X.

Neparastā arhitektūras ideju izdzīvošana

BIG darba pamatā ir Darvina aprakstītā sugu evolūcijas vēsture, kas atspoguļojoties arī arhitektūras ideju izdzīvošanas modelī. Katras pasūtītājiem un publikai rādītās žilbinošās vizualizācijas un 3D animācijas sākums ir neskaitāmi BIG biroja arhitektu priekšlikumi, no kuriem daži esot estētiski skaisti, citi neglīti, viens perfekti atbilst apbūves kontekstam, bet cits pasūtītāja vēlmēm. Tad vismaz kādā no aspektiem veiksmīgākie tiek krustoti savā starpā, līdz kāds no rezultātiem šķiet optimāls visām projektam uzstādītajām prasībām. Dažkārt līdz labākajam variantam izdodas nonākt viegli, bet citkārt nekas cits neatliek, kā pašam iemīlēt labāko no visiem nepilnīgajiem variantiem un pārliecināt citus par tā pārākumu.

 Bjarke atzīst, ka bieži vien, ķeroties klāt pie kārtējā arhitektūras priekšlikuma radīšanas, šķietot, ka šoreiz nu gan nekas neizdosies un ideālo variantu atrast nespēšot, taču parasti kādā mirklī ideju haoss un pasūtītāja prasību stingrais režģis sakrustojas tā, ka rodas ģeniāla vai vismaz tai tuva arhitektūra.

BIG ir slaveni ar prasmīgu jauno datorprogrammatūru izmantošanu, taču biroja arhitekti atzīst, ka idejas un risinājumi tiek skicēti arī ar roku piezīmju blociņos. Visas idejas tiek ierautas vispārējā neskaitāmu priekšlikuma variantu karuselī, papildinātas ar citu darbinieku domām un tehnoloģiskajiem nosacījumiem, līdz galarezultātā vairs nevarot nosaukt vienu autoru vai par tā pamatu uzdot kādu vienu skici.

Grāmatā detalizēti ir izstāstīts tikai par nelielu daļu no biroja pastāvēšanas laikā tapušajiem daudzajiem projektiem. Galvenais atlases kritērijs bijis projekta tapšanas stāsta interesantums. Gan apbrīnu, gan kolēģu nenovīdīgu sašutumu ir izpelnījusies Bjarkes prasme komunicēt ar sabiedrību – biroja aktivitātes sociālajos tīklos, spēja aizraut studentus un pārliecināt pasūtītājus. Pats arhitekts uzskata, ka informācija un tās veiksmīga komunicēšana ir atslēga uz cilvēku uzskatu izmainīšanu par to, kas ir iespējams un kas nav.

Bjarke un BIG gan tiek apsūdzēti, ka ceļā uz savu ideju skaidrojumu interesentiem ārpus profesionāļu loka vienkāršo arhitektūras tapšanas sarežģīto procesu un profesijas komplicēto dabu. Dāņu arhitekti to visu spēj noreducēt uz vienkāršām un katram saprotamām diagrammām. Katru projektu viņi apzīmē ar kādu pašu radītu ikonu – maksimāli reducētu zīmējumu, kurā redzama projekta vizuālā veidola esence un kas to palīdz vieglāk atrast starp simtiem citu nu jau gana ilgajos gados radītajiem arhitektūras piedāvājumiem. BIG atzīst: “Mūs interesē ikonogrāfija, bet ikonisks mums nenozīmē kaut ko iespaidīgu vai žilbinošu, bet gan minimālā formā sakompresētu maksimālu daudzumu ekspresijas – komunicēt cik daudz vien iespējams ar tik maz vārdiem, cik vien iespējams, panākt maksimālu iespaidu ar minimālu žestu izmantojumu. Patiesībā tā ir sarežģītības augstākā forma. Turklāt, mūsuprāt, tieši šāda veida arhitektūra ir tik nepieciešama globālās ekonomiskās recesijas situācijā – arhitektūra, kas rada maksimālu efektu ar minimāliem līdzekļiem, maksimālu komfortu ar minimālu enerģijas patēriņu, maksimāli daudz funkciju minimālā platībā, augstāko dzīves kvalitāti ar minimālu resursu patēriņu.”

Yes Is More šarmē ne tikai ar aizraujošu stāstu, bet arī ar pašironiju, spēju pasmieties pašiem par sevi un savām neveiksmēm, tāpēc grāmata nav pašžēlojošs stāsts par arhitektiem, kuru radītā 95 procenti tā arī paliek tikai datoru failos un tikai 5 procenti ideju tiek realizētas uzceltās ēkās. Tie būtu sausie fakti par BIG darbību, kas sabiedrībai pazūd aiz viņu veiksminieku tēla. Bjarke atzīst, ka humors ir klātesošs arī arhitektūras radīšanas brīdī un ka bieži vien visneparastākās idejas, ko kāds izmet kā joku, ir arī pats labākais situācijas risinājums: “Labs joks atklāj paralēlas pasaules pastāvēšanas iespējas. Stāstot to, operējot ar pazīstamiem un visiem pieņemamiem faktiem, tiek uzbūvēts situācijas konteksts, kuru, tuvojoties joka kulminācijai, visi pieņem kā realitāti. Un tad seko negaidīts pavērsiens, kas visu stāstu pārvērš par joku vai kaut ko sirreālu. Tādējādi joks ir cita realitāte, kas sakņojas pierastajā un zināmajā. Radot arhitektūru, notiek tas pats: vispirms ir apstākļi un nosacījumi, kuru analīze ir pragmatiska un garlaicīga, bet, kad esam tikuši līdz mūsu arhitektūras priekšlikumam, tas ir kaut kas negaidīts, pat ja tas izteikti sakņojies nosacījumu kontekstā.”

Gaidot Bigamy

Kas būs tālāk? Pasaule ir nākamās dāņu arhitektu grāmatas Bigamy gaidās. Līdz šim BIG ir aizbildinājušies, ka viņi ir pārāk aizņemti ar savu arhitektūras projektu realizēšanu ēkās un tāpēc grāmatai laika neatliekot. Taču Pastaigai viņi atklāj, ka esot nosprauduši 2013. gada beigas kā gala termiņu, kad izstāde un to pavadošā grāmata, kurā būs apkopoti jaunākie BIG projekti, tiks nodota mūsu visu izvērtējumam. Šoreiz BIG arhitektūras apskatam izmantos cilvēka smadzeņu pusložu atšķirības – tāpat kā smadzeņu labās un kreisās puslodes atbild par dažādām smadzeņu funkcijām, tā arī grāmatas labās puses un kreisās puses lapas būs atšķirīgas. Katrs projekts tiks parādīts divos dažādos veidos, kuru pamatā ir zināšanas un vizuālā uztvere. Kreisās puses lappusēs dominēs verbāli un analītiski uztverama informācija par detaļām ar tehniskajiem projektu zīmējumiem un skaitļiem, bet labajā pusē atradīsies bildes un projekta tapšanas procesa fiksācija fotogrāfijās, turklāt tās nebūs izvietotas secīgi un process neatklāsies, to izpētot soli pa solim, bet gan intuitīvi uzlūkojot lappusi kopumā gluži tāpat, kā pūlī atpazīstam drauga seju. Gaidām!