Miera iela - jauno radošo republika

Kad nesenās krīzes kulminācijā katras otrās ēkas apakšstāva logi raudzījās tukšām acīm, situācijas labvēlību saskatīja daudzi iniciatīvas bagāti ļaudis. Pirmie Miera ielu apdzīvojušie, tā dēvētie radošie, atzīst, ka viņu nokļūšana te bijusi gan nejauša, taču – intuīcijā balstīta. Vieta ne par tuvu, ne par tālu no centra, saprātīgas telpu nomas maksas, distance no Vecrīgas burzmas, bruģis, koki un pats galvenais – sajūta, ka te ir potenciāls! Arī laikmetīgās mākslas projekta Survival Kit īsā viesošanās Miera ielas tolaik tukšajās telpās ierādīja, ka te kaut kas var notikt. Tā durvis vēra Melnais knābis, 20. gadsimts, Taša, Taka, DAD cafe... Strauju uzrāvienu ielas attīstībā deva Laikmetīgās Mākslas centra un Sorosa Fonda Latvija organizētais projekts Brigādes – atbalsts iniciatīvām, kas ar kultūras un mākslas palīdzību spēj uzlabot Rīgas pilsētvidi, attīstīt vietējās kopienas un kā patstāvīgi uzņēmumi arī veicināt ekonomisko izaugsmi.

Turpmākie un jo īpaši pēdējie jaunpienācēji Miera ielu kā uzplaukstošu vietu izvēlējušies jau apzināti. Jo mierielieši vispār izceļas ar draudzīgumu, kas sakņojas apziņā, ka sadarbībā ir spēks. Te, lūk, arī Miera ielas fenomens – padsmit autonomi un neatkarīgi uzņēmumi uz saticīgas kaimiņu būšanas pamata un pēc pašu vēlēšanās nodibinājuši biedrību – Miera ielas republiku, lai oficiāli iezīmētu savus kopīgos centienus. Šobrīd te aktīvi ģenerē kopidejas un papildina biedru sarakstu. Arī CSDD izteikusi vēlmi piedalīties! Miera ielas republika ir kā garš teikums, kam punkta vietā radošo industriju potenciālās mājas – Tabakas fabrika. Vai varbūt tā pagaidām ir jautājuma zīme?

Vēl viena mierieliešu iezīme ir rosība. Tikko pilsētā svētki vai akcija, Miera ielā arī nemiers. Viņi piedalās Baltajā naktī, Staro Rīga, Rīgas svētkos... Sākumā paši visur pieteicās, nu jau pasākumu organizatori aicina. Tagad pat Mobilitātes nedēļā viņus iesaistījusi Rīgas satiksme – 22. septembrī Miera ielā slēgta satiksme, lai kursē tikai tramvajs un cilvēki, bodītēm ļauts iznākt ielās un ielas dzīvei – iztikt bez auto. Miera ielā gan arī cieņā ir velosipēdi, un Rīgas satiksme beidzot te iekārto velo novietnes.

Šāgada lielākais notikums Miera ielas republikāņiem bija pirmie pašu organizētie Miera ielas Vasarsvētki – tie pašu spēkiem vien izdevās tik vareni, ka kļūšot par ikgadēju tradīciju. Par nākamajiem tiek domāts jau racionāli, tāpat kā par ielas attīstību – kopā ar jaundibināto Radošo kvartālu un teritoriju asociāciju, nodibinājumu Rīga 2014 un pilsētplānošanas speciālistiem ir iezīmētas vīzijas par vides labiekārtojumu. Plāni liek ticēt, ka Miera iela ir un kādu laiku vēl būs savas attīstības augšupejas posmā. Nupat republikas pastāvīgajiem apmeklētājiem sagādāts patīkams pārsteigums – klientu kartes, kas ļaus baudīt priekšrocības visā republikā. Briest Miera ielas stāstu vakars, kura saturu veidotu safilmētie Miera ielas iedzīvotāju mūža garumā sakrātie stāsti, ko vietējiem izrādītu viņu pašu mīļajā Miera ielā. Ideju viņiem vēl daudz, jātur tik īkšķi, lai labākās no tām materializējas!

Ziedu salons Ar putniem

Senākie Miera ielas apdzīvotāji jeb izdzīvotāji no pirmskrīzes laikiem, kuru āra palodzē namā pie tramvaja pieturas zāle koši zeļ joprojām. Abas īpašnieces Inga un Ilze ir reālistes, kurām domu lidojums nav svešs, – īpaši, ja tas izpildāms ziedos.

Miera iela 5

arputniem.lv

Melno knābi zina visi radošie mierielieši, jo tas te bija jau 2009. gadā, kad ielā vēl valdīja klusums un mazapdzīvotība. Ideja par viena friziera frizētavu ar radošu auru noskatīta ārzemēs. Stilīgais friziersalons ar kā senlaikos uz mājas uzzīmētu nosaukumu laikam joprojām Latvijā ir vienīgā frizētava-grāmatu lasītava, ne žurnālu šķirstītava kā visas citas. Šai vietā ar gaumi draudzējas it viss – interjers, mākslas klātbūtne, ideja par klientu cienāšanu ar kvalitatīvu literatūru un galu galā arī frizūras, kuras veido pats saimnieks frizieris Vladislavs Saveļjevs un viņa kompanjone friziere un grimētāja Ilze Trumpe. Pats Vlads šo vietu dēvē par viesistabu ar grāmatu plauktiem, neaizmirstot, ka galvenais tomēr ir teicama frizūra.

Miera iela 39

Viens no Miera ielas aktivitāšu pionieriem uz pirmo zupu aicināja 2010. gada maijā. Te ieviesta miniatūrā Kultūras nama koncepcija. Dienā vienkāršas un gardas veģetārās ēdmaņas, bet vakaros maltīte intelektam un dvēselei – dzejas lasījumi, grāmatu atvēršanas svētki, koncerti, improvizācijas teātra izrādes, kinoseansi un izstādes. Par tradīciju kļuvušas trešdienas vakaru Muzikālās vakariņas, kad kāds pazīstams cilvēks Takas virtuvē šmorē un cienā arī apmeklētājus, bet vēlāk uzstājas ar savu muzikālo priekšnesumu vai atskaņo savu iemīļoto mūziku. Tā sauktajās Zaļajās ceturtdienās notiek regeja mūzikas vakari ar radio Naba raidījuma Daba(s)skats dīdžeju Krūmu. Mājīgi apbružātais interjers ar pašu meistarotām savdabīgām detaļām jau pie ieejas durvīm labvēlīgi brīdina – še jābūt domās elastīgam! Regulārie apmeklētāji – radoši bohēmiskā jaunatne ar vintedža piešprici, arī ģimenes ar bērniem un kaimiņmājas kundzītes, kas vakaros nāk iedzert savu kafiju ar jumtiņu, – to jau sapratuši.

Miera iela 10

pataku.wordpress.com

DAD cafe atvērta pāris mēnešu pēc Takas, bet iecerēta jau sen. Tieši Miera ielas aura Dacei un Alisei ļāva saprast – jā, te ir īstā vieta! Šogad Rīgas svētkos kafejnīca svinēja divu gadu jubileju. Te ir ģimeniskums, māksla pie sienām, klavieres un regulārie džeza, indie, folka un sirdsmūzikas koncertiņi, starp kuriem pārsteidzošākā bija dziesminieka Demjena Raisa šīs vasaras ciemošanās ar pamuzicēšanu. Jā, arī kvalitatīvs un ar mīlestību gatavots ēdiens pēc pašu izsapņotām receptēm. Te līdzās labi jūtas hipsteri, radošo sfēru pārstāvji, iebraucēji no mazpilsētas, kaimiņu omītes un vienkārši garāmgājēji, jo – mājīgi. Kā lielā viesistabā.

Miera iela 17

dadcafe.lv

Vieta, kas Miera ielā mostas pirmā. Jau astoņos durvis ir vaļā, lai garāmskrejošos mundrinātu ar līdzņemamu kafiju un kruasānu. Bet vispār šī esot, kā to nodēvējušas saimnieces māte un meita, “traki mierīga kafejnīca”. Provansas stila gaišajā interjerā piedienas lēni malkot piena putās skaisti izzīmētu kapučīno, latte vai kakao, bez steigas knibināt kādu siera kūku – tās no dabiskām izejvielām ceptas tepat uz vietas, ar pusausi sadzirdēt neuzbāzīgo, bet gaumīgo mūziku un būt – vienatnē, divatā, trijatā... Gaišumā pie loga galdiņiem vai dziļuma nomalībā un puskrēslā, kur plauktos grāmatas un galda spēles (dekorācijai domātais stikla šahs gandrīz ik vakaru piedzīvo savu partiju). Prieks arī acīm – periodiski mainīgas gleznu vai fotogrāfiju izstādes. Savs stūrītis romantiskiem nieciņiem un darinājumiem dekupāžas tehnikā, kas ir saimnieces Ingūnas aizrautība, tāpēc še palaikam notiek arī dekupāžas darbnīcas.

Miera iela 9

facebook.com/traki.mieriga

Bez Strēlnieku ielas telpām palikusī tējnīca Goija ar jaunu virsrakstu un jaunā kvalitātē atdzimusi tieši šeit – Miera ielā. Illuseum patiesi ir miera osta, kur rāmi iedziļināties tējas gudrībās un baudās. Priekštelpas interjeru veido koka elementi (īpašu skatienu pelnījis griestu dekors), papildinot veikaliņa tējas traukiem un no visām pasaules malām savestās tējas. Īsteniem tējasmīļiem jādodas dziļāk, uz austrumnieciski iekārtoto tējas baudītavu, pa ceļam no plaukta izceļot kādu literatūras vērtību. Šai tējnīcā ir cieņā ne vien tēja klasiskā izpratnē, bet arī dažādi augu maisījumi ar noteiktu iedarbību – īsto jums palīdzēs piemeklēt. Šoruden te aizsākusies Tējas skola – nodarbības, kas iepazīstina ar dažādām tējām, to specifiku, vērtību, pagatavošanu un citām tējas filozofijas niansēm.

Miera iela 19

20. gadsimts tapis no Dites Jurcānes lielās aizraušanās ar aizgājušo laiku lietām. Beigusi filologus, strādājusi gan bibliotēkā, gan arhitektu birojā, Dite pamazām sāka meklēt un pirkt vecas lietas, par ko dzīvesbiedrs izrādījis klusu, bet pieaugošu protestu. Zinādama, ka meklējumus nepārtrauks, Dite īstenoja pāris gadu lolotu nodomu un atvēra salonu-veikalu. Tam ar lielu rūpību tiek atlasīti autentiski teicamas kvalitātes priekšmeti, kas atspoguļo interjera lietu attīstību pagājušajā gadsimtā. Ditei interesants šķiet mums mazāk zināmais Rietumeiropas dizains, tāpēc lielākā daļa priekšmetu ceļojuši no Vācijas, Beļģijas, Francijas, Itālijas un arī Amerikas. Gaismas ķermeņi, spoguļi, mēbeles, trauki un pat rotas. Par katru saimniecei ir izsmeļošs stāsts vēstures kontekstā. Vasaras izskaņā 20. gadsimts ar plašāku elpu pārdzimis pavisam tuvu Brīvības ielai. Konceptuāli veidota, pārliecinoša vieta, kur apzināties, cik mūsdienīgi var būt tiešām kvalitatīvi interjera priekšmeti ar labu dizainu.

Miera iela 4

20gadsimts.lv

Ze Store ir īstā vieta tiem, kam patīk dažas desmitgades senas lietas. Sākotnēji še bija pieejams vien apģērbs, nu jau labu laiku arī gaismas ķermeņi un sēdmēbeles – daža autentiska, daža kvalitatīvi atjaunota. Veikala saturs pieskaņojas tā radītāja un visu lietu darītāja Artūra Smilgas gaumei, kurš šobrīd sajūt savu galdnieka būtību, tāpēc apģērbi iešot mazumā, bet padzīvojušas mēbeles un arī mūsdienu interjera priekšmeti – vairumā. Vēl gan te var notvert kādu modes mākslinieces Zanes Porietes radītu ietērpu, vintedža kleitu, somu vai kurpes. Aizķērušās arī Krievijā izdotas, nelietotas retro vinila plates. Un noteikti jāpasēž kādā no pagājušiem laikiem raksturīgajiem krēsliem vai dīvāniem, kas zina – varbūt mājās dosieties kopā ar to.

Miera iela 17

zestore.blogspot.com

Stikla mākslinieces Martas Ģibietes darba kabineta durvis ne vienmēr ir vaļā. Bet, vienojoties par vizīti, tās taps atvērtas, lai atklātu stikla rotu un stikla mākslas priekšmetu bagātības. Noskatīto var iegādāties, arī savas ieceres un vēlmes te pārvēršamas taustāmā realitātē. Marta aktīvi iesaistās svētkos un akcijās – kad Miera iela sarosās, arī darbnīcā kaut kas notiek. Starp citu, mākslinieces pudeļtrauki nopērkami arī Buteljonā Miera ielas otrā galā.

Miera iela 39 (pagalmā)

gibiete.eu, gibiete.lv

Māls dažādās gatavības pakāpēs keramiķes Ievas Grases studijā ir visur – uz darba galdiem, plauktos, kublos... Te savus meistardarbus lipina gan četrgadnieki, gan mākslinieciski izteikties gribošie labākajos gados. Ieva organizē kā nodarbības bērniem, tā privātstundas entuziastiem, palīdzot realizēt viņu idejas. Starplaikos top arī pašas keramiķes iecerētie dekoratīvie trauki vai korporatīvie pasūtījumi. Ikdienā iekļūšanai iepriekš jāpiesakās, taču pasākumu reizēs mālus pamīcīt parasti ļauts katram!

Miera iela 39 (pagalmā)

malastudija.lv

Kolorītās rokdarbnieces un astroloģes Anitas Masaļskas Taša no Brīvības uz Miera ielu pārcēlās 2009. gada beigās, kad tuvākais radošais kaimiņš bija vienīgi Melnais knābis. Tašā ir koši. Pāces vilnas fabrikas dzijas, kas rindojas plauktos, gaidot pircējus, tāpat kā Anitas saadītie džemperi un pati Anita, ir spilgti, krāsaini, dzīvespriecīgi un pievilcīgi traki. Piecminūte Tašā ir krāsu terapija visai dienai. Vēl te var atrast ne mazāk košus brunčus, keramiku, mazos rokdarbus un dažādus niekus, reizēm arī adīšanas, astroloģijas vai kādas citas rokdarbu nodarbības un lekcijas, bet dienās, kad pati saimniece uz vietas, – apskaužamu brīvības garu.

Miera iela 19

tasha.tundra.lv

Zelta ādere, kurā rakt pirms tvīda brauciena, ballītes 30. vai 60. gadu stilā un citiem pasākumiem ar atkāpi vēsturē. Te ir vesela bagātība 20. gadsimta tērpu, sākot no 20. gadu vakarkleitām līdz pat astoņdesmito disko spožumam un padomju ļaužu ikdienas un svētku ancukiem: frakas, uzvalki, vakarkleitas, krekli, bikses, cepures, somiņas, kurpes, rotaslietas, spieķi.... Turklāt katrai no detaļām līdzi nāk stāsts par izcelsmi un pozicionējumu vēstures skalā, ko tērpu māksliniece Rūta Kuplā skrupulozā rūpībā sagatavojusi. Tērpi un aksesuāri ir autentiski, vajadzības gadījumā salaboti, daļa no tiem apskatāmi jau interneta lapā. Īres piedāvājumā ir arī vīriešu mūsdienu uzvalki. Drīz būšot pašas Rūtas darinātās 20. – 30. gadu stila pērlīšu kleitas – autentiskās ir muzejiskā vērtībā. Kopš 20. gadsimta interjera lietas atradušas jaunas telpas, tērpiem ticis vairāk vietas un gaisa.

P. S. Ja jums kas lieks no 20. gadsimta ģērbiem, te tie būs gaidīti!

Miera iela 39

uzvalksunkleita.lv

Bodīte ar pusgada pieredzi, kurā no visa pa mazumiņam – no bērnu apģērbiem un aksesuāriem, Latvijas jauno modes dizaineru darinājumiem, gleznām, rotām, grāmatzīmēm, atstarotājiem un citiem pašdarinātiem niekiem. Vesela istaba atvēlēta humpalu un nesena vintedža cienītājiem. Interesantākie šeit ir mūziķa Andra Retējuma darinātie mūzikas instrumenti no koka dēlīša, bundžas un stīgām – kandžo. Skan labi!

Miera iela 15

ellapella.lv

Dejas verandā, skrējiens uz dīķi, atelpa pludmalē, pēcpusdienas snauda ar grāmatu klēpī, vakari pēc vannas un naktis ar klusu mūziku – Miera ielas pastarīte, kas šovasar iekārtojusies namiņā iepretim Dzemdību namam, balstās uz sajūtām, kas pēcāk pārtop burvīgās lietās, kuras atpūtu dara tīkamāku, bet mājās pavadīto laiku – skaistāku un baudāmāku. Pašus pirmos zīmols Yuta piedāvāja abpusēji valkājamus lina un kokvilnas rītasvārkus ar sietspiedes tehnikā veidotiem ornamentiem. Tos papildinājuši smalka lina naktskrekli, kam drīzumā sekos spilveni atelpas brīdim, tējas spirgtākiem rītiem un mierpilniem vakariem, naktstērpi un citas mājīgas lietas. Starp citu, savulaik tieši Yutas īpašniece Līga Irbe izveidoja kafejnīcu Taka un ierosināja dibināt Miera ielas biedrību.

Miera iela 50

yuta.lv

Cieši blakus Yutai iekārtojies vēl viens Mierielas jaunienācējs – M50. Jau vasarā te dzīvojās Pāvila kioska radītie Pāvilostas piejūras dzīves  iedvesmotie tērpi. Tagad M50 saimnieces – interjera dizainere Kristīne Plaude un Elīna Berklava – piešķir otro elpu retro krēsliem, atrod jaunu un netradicionālu pielietojumu ikdienas priekšmetiem. Drīzumā viņas piedāvās arī lielizmēra lampas ar virpota koka detaļām, kuru krāsu un formu katrs varēs izvēlēties pats. Ar interjera priekšmetiem lieliski sadzīvo Ingrīdas Zāberes un Letīcijas Līvijas Labanovskas reciklētais apģērbs. Īpašs pārsteigums, uz Ziemassvētkiem raugoties, paredzams grāmatu mīļotājiem – vērts atstaigāt, meklējot dāvanas. Savukārt nākamvasar šurp atkal pūtīs Pāvilostas vēji un papildinās veikala saturu ar piejūras elpu.

Miera iela 50

Ideja par Mājas svētību Laurai un Renātei tapa, novērojot augu apmaiņas aktivitātes internetā. Bija skaidrs, ka vajadzīgs atbilstošs štābiņš – vieta, kur bez maksas iemainīt kādu sen kārotu istabas augu, atnest apnikušo vai tādu, ar kuru pats netiec galā, jo, kas vienam lieks, otram zelta vērtē. Zaļajiem draugiem te ir kā sanatorija, kur tiem palīdz atkopties, kā viesu māja, kamēr saimnieki ceļo. Te var konsultēties par augu kopšanu vai pārstādīšanu, iegādāties sēklas, puķupodus, mēslojumu – gluži kā dārzkopības veikalā, taču omulīgāk. Jo viss apspriežams pie tējas vai kafijas tases apzaļumotā kafejnīcā-lasītavā, kur plauktos sakrāta periodika, kā arī grāmatas par puķkopību dažādās valodās. Mājas svētībā var arī noīrēt augus pasākumiem vai lūgt apzaļumot biroju – Miera ielas uzņēmumi tādējādi jau zaļo un zeļ.

Miera iela 39

majassvetiba.lv

Vieta, kur tukšā tara ir vērtē, jo šeit tukšas pudeles vai burciņas pārtop izskatīgos dizaina un praktiskos priekšmetos – glāzēs, vāzēs, šķīvjos, traukos ar vāciņiem, lampās un pulksteņos. Smukās, bet nevajadzīgās pudeles droši var nodot Buteljonam. Kristīne Beņķe, Uldis Francis un Ilze Sausiņa-Klūdziņa strādā arī ar pasūtījumiem – darbnīcā, turpat Buteljona dziļumā. Stikla pārpilnību mājīgu dara koka plaukti un no tēkrekliem darinātās modes dizaineres Ingrīdas Zāberes tunikas.

Miera iela 10

facebook.com/Buteljons

Pirmdoma par bijušās Tabakas fabrikas kompleksa pārvēršanu radošā platformā pieder režisoram Jurim Poškus. Milzīgo, bet tukšo namu saimi viņš pamanīja pērn pavasarī, ar savu jaundzimušo dēlu iznākot no Dzemdību nama. Ieinteresējās, noskaidroja, ka 11 000 kv.m plašās telpas ir VNĪA pārziņā, un piedāvāja toreizējai kultūras ministrei palūkoties šai virzienā. Rezultātā izsludināja ideju konkursu Tabakas fabrikas kompleksa attīstībai. Atbalstot šo iniciatīvu, Tabakas fabrikas pārveides ierosinātāji nodibināja biedrību Miers, kurā apvienojās idejas pirmautori Juris Poškus un mākslinieks Gints Gabrāns, viņiem piepulcējās mākslinieks Aigars Bikše, grafikas dizainers Kirils Kirasirovs, Totaldobže mākslas centra vadītājs Kaspars Lielgalvis, režisore Māra Ķimele un citi. Ar precīzāk formulētu ideju konkursā uzvarēja ekonomista Oļega Ņikitina, starptautisko attiecību speciālistes Lienes Kuplās, industriālā dizainera Fiona Dobina, arhitektu Nataļjas Doždevas un Alekseja Birjukova projekts Stacija. Ja Tabakas fabriku izdotos, kā paredzēts, padarīt par kultūras un mākslas placdarmu radošām izpausmēm un zināšanu centru (vienojot akadēmiskās iestādes, industrijas, studentus, māksliniekus, zinātniekus, uzņēmējus un investorus), te taptu radošo industriju pārstāvju darbnīcas, vide radošai uzņēmējdarbībai, radošās izglītības telpa un sabiedrībai atvērts kultūras kvartāls ar kinoteātri, koncertzāli un kafejnīcām.

Pērn rudenī Tabakas fabrikā jau risinājās Mūzikas un filmu festivāls Skaņu mežs un teātra festivāls Homo novus, šajā – arī teātra festivāls Homo alibi un laikmetīgās mākslas projekts Survival Kit, pa vidu arī dažādas darbnīcas un semināri.

Kopumā Tabakas fabrikas projekta attīstība šobrīd ir iestigusi, ziemā tā stāvēs tukša, jo apkures sezona nomniekiem ir nepārvarams šķērslis. Gaidīsim, kas notiks tālāk.

Miera iela 58

tabfab.lv

Pastaiga.lv/Foto no Miera ielas republikas biedru arhīviem