8 pazīmes, kuras liecina: tev pienācis laiks mainīt darbu
Ir beidzies laiks, kad cilvēki pavadīja visu mūžu vienā darbavietā. Mūsdienās darba tirgus mainās daudz dinamiskāk. Regulāri mainās pieprasījums pēc dažādām profesijām, vienlaikus rodoties arvien jauniem nodarbošanās veidiem. Tāpēc likumsakarīgi, ka rodas arī vairāk iespēju atrast citu darbu, reizēm pat radikāli mainot darbības sfēru.
Taču šai nūjai ir divi gali, jo izvēles brīvība ne vienmēr garantē drošību, pie kuras iepriekš tik ļoti bijām pieraduši. Tāpēc pat tad, ja jūtam, ka pacietības mērs ir gandrīz pilns un ir ļoti liels vilinājums uzmest atlūgumu galdā, mēs tomēr ilgi svārstāmies, kā būs labāk: palikt savā salīdzinoši siltajā vietiņā („labāk tomēr zināma nelaime...”) vai beidzot saņemt dūšu pārmaiņām.
Katra situācija ir individuāla, taču – ja mūsu aprakstītajās situācijās atpazīsi kaut ko no savējās, vajadzētu tomēr nopietni apsvērt darbavietas maiņu.
Lūk, 8 situācijas, kuras liecina, ka tev jāmaina darbs:
Pārbaudes laiks jau sen beidzies, tāpēc tev būtu jau vajadzējis iejusties šajā darbavietā. Taču tu jūti, ka tas nav noticis. Tavas vērtības radikāli atšķiras no uzņēmuma vērtībām. Visa tava būtība ir pretrunā tām metodēm, ar kādām tavi kolēģi kāpj augšup pa karjeras kāpnēm: negodīgums, krāpšana un intrigas.
Nesaskaņas ar priekšniecību
Tu neieredzi savu priekšnieku. Antipātijas ir abpusējas, jo arī viņš nav par tevi sajūsmā. Satiekoties gaitenī, jūs paejat viens otram garām kā tukšai vietai. Viņš nekad tev nav apvaicājies, kā klājas darbā vai ko tu domā par jauno starptautisko projektu. Vārdu sakot, tevi nepavisam neiepriecina ne viņa komunikācijas, ne arī vadības stils.
Visiem, kuri uzņēmumā veic līdzīgus pienākumus kā tu, jau ir jauns, moderns dators vai pat savs kabinets. Tikai ne tev! Tu joprojām mokies ar savu arhaisko datoru un sēdi pašā gaiteņa galā, kur nav logu un ož pēc pīpētavas. Psihologi atzīst, ka darba vieta definē darbinieka statusu uzņēmumā. Tāpēc – ja tavam kolēģim, kura amats ir līdzīgs kā tavējais, jau sen ir pašam savs kabinets ar moderniem koka logiem, bet tevi personāla daļas vadītāja jau atkal lūdz „piemesties” uz mazā galdiņa blakus sekretārei, bēdz no šīs darbavietas, cik tik ātri vari.
Kolēģi nepieņem tevi savā kolektīvā. Protams, sākumā ir grūti pielāgoties visiem, bet laika gaitā kļūst arvien uzskatāmāk skaidrs, ka visās diskusijās un ballītēs esi vairāk nekā nevēlama un labāk tev ir vispār tur neiesaistīties. Teju katrs uzskata par savu pienākumu tevi pārtraukt, apklusināt, iedzelt un, iespējams, arī aiz muguras vērpt intrigas. Uzdevums veikt uzticēto darbu kopā ar kolēģiem šo situāciju nekādi neuzlabo, jo neviens ar tevi vienkārši nekomunicē...
Vadība nenovērtē vai neuzticas
Nesaņem uzdevumus, kas atklātu tavas patiesās spējas un profesionalitāti. Projekti, kuri prasa izaicinājumus, vienmēr tiek taviem kolēģiem, bet tev paliek tikai lietas, kas absolūti nav izdarāmas, vai arī ir zem tava profesionālā līmeņa. Secinājums ir skaidrs: vai nu vadība tevi nenovērtē, vai arī neuzticas.
Tev vienmēr „uzgrūž” darīt darbus, ko atsakās darīt visi citi kolēģi. Iepriekš šādus nepatīkamos darbus veica visi, pēc rotācijas principa. Taču tagad par „peramo zēnu/meiteni” apcēluši tikai tevi vienu.
Sapulces un biznesa tikšanās notiek bez tevis
Tevi nekad neaicina uz semināriem un biznesa sapulcēm, kaut arī tavi kolēģi tādas apmeklē regulāri. Ja jau tavas idejas nešķiet vērtīgas, kāpēc gan tu tērē savu dārgo laiku, strādājot šādā uzņēmumā?
Baidies iet uz darbu, jo tur valda nemitīga spriedze – priekšnieks nevēlas saprast, ka viņa padotie ir cilvēki, nevis cīņas suņi, kam vajadzīga regulāra un stingra dresūra. Tāpēc darbinieki paniski baidās kļūdīties un atklāt savu viedokli.
Kasjauns.lv/ Foto: All Over Press
