Realitāte Latvijā: pusaudzes skolā sacenšas, kura brūnāka pēc solārija

Likums paredz, ka personas, kuras vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu, solārija pakalpojumus var izmantot tikai, ja tiek uzrādīta ārsta izziņa. Tādi ir noteikumi, bet tos neievēro. Tīņi par veselības draudiem domā retāk nekā pieaugušie, tāpēc bez sirdsapziņas pārmetumiem solāriju apmeklē pat vairākas reizes nedēļā par vecāku doto pusdienu naudu. To savukārt izmanto neskaitāmas solāriju studijas, kurās nepilngadīgajiem jauniešiem netiek jautāts nekas, vien: „Uz cik minūtītēm?”

15 gadu vecā Elīna atklāj, ka solāriju apmeklē aptuveni divas reizes nedēļā. Naudu šiem „priekiem” pusaudze rod no mammas kabatas, precīzāk sakot, pusdienas skolā tiek aizstātas cepināšanos mākslīgajā saulītē. Pēc Elīnas stāstītā – ne reizi, kopš zināms, ka līdz 18 gadiem solāriju var apmeklēt, tikai uzrādot ārsta izziņu, viņai tā nav jautāta.

„Mācos devītajā klasē, un klasesbiedrenes gandrīz vai sacenšas, kura ir brūnāka. Es apzinos, ka solārijs var izraisīt ādas vēzi, bet to apmeklēju, īpaši jau ziemas laikā. Naudu solārijam man neviens, protams, nedod, bet to ietaupu uz pusdienu rēķina. Mammai stāstu, ka brūnums man no iedeguma krēmiem. Sākumā ar draudzenēm jau domājām, ka solāriju apmeklēt vairs nevarēsim, kā gan lai dabūtu ārsta izziņu šādam pasākumam, bet pēc pieredzes varu teikt – solārija administratores man nekad neko nav jautājušas. Vienreiz pajautāja, vai ir 18, uz ko apstiprinoši pakratīju galvu, un viss.”

Problēma ir patiešām aktuāla: portālam Kasjauns.lv izejot „reidā” pa vairākām Rīgas solāriju studijām, nākas secināt, ka tās apmeklē cilvēki dažādākajā vecuma amplitūdā. Jāatzīst, ka vairumā gadījumu ir grūti pēc izskata noteikt, vai meitenēm ir 18 vai nav, bet novērojam: skolas vecuma meitenēm dokumenti vai izziņa prasīta netiek.

Situācija krasi atšķiras tad, kad solārija administratorēm uzdodam jautājumu, stādoties priekšā. Visas kā viena atbild, ka nepilngadīgos solārijā neielaiž bez ārsta izziņas, turklāt vecums tām meitenēm, kuras izskatās jaunas, tiekot jautāts vienmēr. Dažās solārija studijās administratores pat stāsta, ka informē jaunas meitenes par solārija ietekmi, sniedzot informāciju par iespējamajiem riskiem. To, vai tik tiešām tā notiek, grūti spriest, taču pozitīvi atzīstams fakts, ka apmeklētajās solāriju studijās pie sienas tik tiešām karājas informācija par negatīvo ietekmi uz ādu un risku saslimt ar ādas vēzi.

Par spīti faktam, ka saslimstība ar ādas vēzi Latvijā pieaug no gada uz gadu, jaunieši retu reizi aizdomājas, ka šī nopietnā kaite varētu piemeklēt arī viņus. Kā atzina Elīna – riskus viņa apzinoties, arī informācijas netrūkst, bet acīmredzot sekošana izdomātām modes tendencēm ir spēcīgāka par vēlmi dzīvot ar veselu ādu.

Vēl nesen veiktajā kampaņā „Dzīvo ar veselu ādu”, kuras ietvaros ikviens Latvijas iedzīvotājs varēja pārbaudīties pie dermatologiem visā Latvijā, secināts, ka teju no 270 pacientiem ādas veidojumi tika konstatēti 55% gadījumu. Skaitlis ir šokējošs, bet tā vietā, lai rūpētos par savu ādu, un pārstātu apmeklēt mākslīgo saulīti, arvien vairāk jauni cilvēki izvēlas apmeklēt solārijus.

Dermatologs Raimonds Karls portālam Kasjauns.lv apstiprina, ka tendence apmeklēt solāriju jauniešu vidū ir sevišķi izplatīta, bet daudz kas atkarīgs arī no apkārtējās vides, proti, no skolas, kurā jaunietis izglītojas – ja tajā skolēniem ir tendence solāriju apmeklēt, tad jaunietis sekos līdzi visiem un darīs tāpat. Taču par solārija aizliegumu svarīgāks būtu tieši sabiedrības izglītošanas jautājums, teic dakteris Karls. „Ir jānodrošina izglītošana, jo ar aizliegumu ir tā, ka tas parasti aiziet pagrīdē... Protams, ar šo iestāžu uzraudzību nodarbojas Veselības inspekcija, bet, ja komersants to neievēro, tad inspekcija neko nevar izdarīt.” Karls apgalvo, ka solāriju studijām var tikt piemērots administratīvais sods. Tomēr tas nedarbojas ilgtermiņā, jo komersanti ir iemanījušies, mainot SIA nosaukumus, no tā izvairīties, līdzīgi kā to dara legālo narkotiku jeb tā saucamo spaisu tirgotavas.

Lai arī solāriju darbinieces apzinīgi portālam Kasjauns.lv apstiprināja, ka ārsta izziņas nepilngadīgajiem jautājot, Raimonds Karls atzīst, ka pirms diviem gadiem veikts pētījums apliecinājis, ka Latvijā no pētījumā iesaistītajiem ģimenes ārstiem un dermatologiem neviens nepilngadīgajam šāda tipa izziņu nav izsniedzis.

To, vai solāriju studijas izpilda visus obligātos nosacījumus, tostarp, lai nepilngadīgiem bez ārsta izziņas solārija pakalpojumi tiktu liegti, kontrolē Veselības inspekcija, taču reālus sodus varot uzlikt vienīgi par higiēnas prasību un lampu stiprumu neievērošanu (naudas sods līdz 350 eiro) Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedzot sodu par nepilngadīgo personu (bez ārsta izziņas) ielaišanu solārijā.

Kā portālam Kasjauns.lv stāsta Veselības inspekcijas komunikācijas nodaļas pārstāve Dace Vīksna, tieši par šādu pārkāpumu sods nav paredzēts, no Veselības inspekcijas puses varot uzlikt sodus vien par higiēnas prasību neievērošanu, vai lampu stiprumu neatbilstību Eiropas prasībām.

„Inspektori dodas uz solāriju studijām un veic pārbaudes higiēnas prasību izpildē un kontrolē lampu starojuma stipruma līmeni. Vien šo pārbaužu laikā ir iesējams konstatēt, vai solārija darbinieki prasa uzrādīt nepilngadīgiem apmeklētājiem ārsta izziņas. Jābūt arī pamatotiem un ticamiem pierādījumiem,” teic Vīksna. Viņa uzsver, ka reālu sodu par šādu pārkāpumu Veselības inspekcija uzlikt nevarot, tāpēc tālāk šis jautājums tiek risināts Patērētāju aizsardzības centrā, kur sodus varot uzlikt par neatbilstošu pakalpojumu realizāciju. Patērētāju aizsardzības centrā gan stāsta, ka viņiem neesot tādas informācijas, vai solāriju pakalpojumu sniegšanas vietās tikusi dota atļauja izmantot pakalpojumus nepilngadīgām personām bez ārsta izziņas, tādus gadījumus konstatējot reti, vai nemaz.

Kā ziņo Veselības inspekcijā, 2013. gadā veiktas 118 plānveida kontroles solāriju studijās un citos objektos, kur tiek piedāvāts iedeguma iegūšanas pakalpojums. 93 gadījumos konstatētas dažādas neatbilstības, vairāk gan higiēnas un lampu stipruma pārkāpumi.