Māja tīra un kārtīga, bet regulāri uzrodas blaktis. Ko darīt?
Kā zināt, ka mājās iemitinājušās blaktis? Pēdējā pazīme, kas liecina, ka ieviesušās blaktis, ir sīki, sarkanīgi punktiņi uz ādas, kas niez. Tad jāskatās, vai nav pavisam mazi, tumši/melni plankumiņi uz priekšmetiem, sienas, grīdas.
Par blakšu klātbūtni liecina arī mazi asins traipiņi teju vai kniepadatas galviņas lielumā uz gultas veļas, kā arī tipiskā salkanā smaka, līdzīga koriandram (ne par velti to dēvē par blakšu zāli). Tā kā blaktis ir gana mazas (5–9 mm garas), tās labu laiku var mitināties turpat līdzās, līdz beidzot tiek pamanītas.
No kurienes, par spīti tīrai mājai, pēdējā laikā atkal uzrodas blaktis?
1. Cilvēki aizvien vairāk, biežāk un tālāk ceļo, arī uz zemēm, kur blaktis ir pašsaprotama lieta, un atved tās mājās ar bagāžu vai pat ar savām drēbēm.
2. Jo vairāk un biežāk ieved lietotas mantas: apģērbu, mēbeles, sadzīves priekšmetus no ārzemēm, jo lielāka iespēja, ka līdzi būs atceļojušas arī blaktis.
3. Blaktis, tāpat kā daudzi citi organismi, kļūst aizvien izturīgākas pret iznīcināšanas līdzekļiem. Tās pielāgojas.
Kā izvairīties no blakšu sērgas?
* Jāuzmanās, pērkot vecus un lietotus priekšmetus. Krāmu tirgos un antikvariātos ļoti rūpīgi jāizpēta kārotais priekšmets vai mēbele. Ja pērk lietotus paklājus un apģērbus, tie vēl cītīgāk jāaplūko, vai nav manāmas blakšu atstātās pēdas.
* Tā kā blaktis nereti tiek savāktas līdzi uz mājām pēc nakšņošanas viesnīcās, viesu namos, hosteļos, tad tur uz vietas jāapskata gultas veļa un dvieļi, bet savas mantas nevajag likt turpat blakus gultai – labāk tālāk. Koferi un somas jātur ciet, vislabāk jāaizdara ar rāvējslēdzēju. Blaktis gan spēj izspraukties caur visšaurākajiem caurumiņiem, tomēr lieka piesardzība par ļaunu nenāk.
* No blakšu apdzīvotiem priekšmetiem jāatbrīvojas nekavējoties. Vislabāk tos sadedzināt, bet, ja nav iespējams, tad plastmasas maisos iekšā, cieši aizsiet un prom no dzīvokļa un mājas!
* Visiedarbīgākie ir speciālie ķīmiskie līdzekļi, taču pēc to lietošanas arī telpas kādu laiku var kļūt nelietojamas. Ar to jārēķinās. Ja ķīmiskie līdzekļi nav pieņemami, var mēģināt likt lietā karstumu un aukstumu. 50–60 grādu karstumā blakšu oliņas aiziet bojā pusstundas laikā, līdz ar to lielākus priekšmetus var ilgstoši apstrādāt ar tik karstu gaisu. Mazākus priekšmetus – grāmatas, nelielus gleznu ietvarus – uz vairākām dienām var ievietot –18 grādu aukstumā, tātad saldētavā.
