Ar humoru piepildīts aizkustinošs stāsts - filma "Mans aklais randiņš ar dzīvi"
Lai piepildītu savu sapni, viņš ilgu laiku nevienam neatzinās, ka ir zaudējis redzi. Tagad viņš lasa lekcijas un konsultē top mendžerus visā pasaulē. Par grūto ceļu uz sava sapņa piepildīšanu viņš ir sarakstījis autobiogrāfisku romānu „Mans aklais randiņš ar dzīvi”, kura ekranizācija ar tādu pašu nosaukumu būs skatāma Latvijas kinoteātros no 10. marta.
Kad Salija Kahavate mācījās skolā, viņš pēkšņi sāka zaudēt redzi un drīz vien saprata, ka plānotā karjera restorānu biznesā kļūst praktiski nerealizējama. Lai iegūtu kāroto amatu, Salija nolēma darba devējam nestāstīt par savu aklumu un drīzumā sāka strādāt kādas prestižas viesnīcas bārā. Vakarus viņš pavadīja trenējoties noteikt dzērienus pēc pudeļu formas un atšķirt glāzes pēc taustes. Viņa karjera piedzīvoja strauju kāpumu, taču bailes par to, ka viņa noslēpums reiz tiks atklāts, noveda Saliju līdz smagai depresijai. Pārvarējis šo krīzi, viņš uzrakstīja savu autobiogrāfiju.
„Es atrados ļoti grūtā dzīves periodā,” par romāna tapšanu stāsta Salija, „Pēc pašnāvības mēģinājuma un problēmām ar narkotikām, man vajadzēja pārdomāt visu savu dzīvi. Lai labāk varētu saprast pašam sevi, es nolēmu to visu izlikt uz papīra – tas bija īpašs terapijas veids. Tā tapa grāmata un tagad – arī filma.” Uz jautājumu kā viņš izturas pret to, ka filma ir uzņemta komēdijas žanrā, Salija atbild: „Mans liktenis un problēmas, ar kurām man nācās sastapties, bija ļoti nopietnas. Tāpēc man ir prieks, ka filma ir piepildīta ar humoristisku vieglumu. Ir sanācis lielisks kokteilis no komēdijas un traģēdijas, kur humors ir viens no veidiem, kā tos notikumus ir iespējams iztēloties.”
Filmas „Mans aklais randiņš ar dzīvi” galveno varoni Saliju Kahavati atveido vācu aktieris Kostja Ulmanis, kuram gatavojoties lomai nācās ne tikai satikties un konsultēties ar pašu Saliju, bet arī pavadīt laiku treniņos, lai izjustu uz savas ādas visu notiekošā reālismu. „Iejušanās tēlā sākās ar speciālu kontaktlēcu nēsāšanu,” stāsta aktieris, „Ar tām es varēju redzēt ne vairāk par 5% no apkārtējās pasaules un tas mani maksimāli pietuvināja tam, kā pasauli redzēja Salija. Dažreiz es filmējos izmatodams kontaktlēcas, bet dažreiz – nē, jo galvenā problēma bija tajā, ka to ilga nēsāšana kaitēja acīm.” Kostja smejas, ka pēc prakses viesnīcā viņš tagad pietiekoši profesionāli prot uzklāt galdu un pasniegt dzērienus un, ja kaut kas noies greizi ar aktiera karjeru, tad tagad bez darba nepalikšot.
„Mani ļoti personīgi uzrunāja Salija dzīvesstāsts,” atzīstas aktieris, „Kad es apjautu, ar kādiem uzdevumiem viņam dienu no dienas nācās tikt galā, visas manas paša problēmas atkāpās kaut kur otrā plānā. Filma ir adresēta pilnīgi visiem skatītājiem – visiem cilvēkiem, kuri mēdz atkāpties grūtību priekšā. Lai cik tas patosaini tas šobrīd neskanētu, bet Salija piemēram ir jākļūst priekš visiem mums motivācijai beigt žēlot sevi un sākt rīkoties!”
Kadri no filmas "Mans aklais randiņš ar dzīvi"
• Salija Kahavates romāns tika publicēts 2009. gadā Vācijā un uzreiz kļuva par bestselleru.
• Īpašu vietu filmā aizņem Salija un viņa drauga Maksa tandēms – viņi kopīgi iziet apmācības kursu viesnīcā. Arī reālajā dzīvē viņi abi ir īsti draugi un vēl joprojām uztur ciešus kontaktus.
• Filmēšana ir notikusi leģendārajā Minhenes viesnīcā „Bayerischer Hof” – krāšņais interjērs nav dekorācijas!
• Aktieris Kostja Ulmanis un Salija Kahavate dzīvo Hamburgā un pāris mēnešus pirms filmēšanas sākuma, pavadīja kopā katru dienu, lai palīdzētu Kostjam labāk iejusties lomā.
• Neskatoties uz to, ka aktieris Kostja Ulmanis ir vācietis ar šrilankieša un indieša asinīm, savu krievisko vārdu viņš ieguva pateicoties aktierim – tēvam, kurš Antona Čehova lugā „Kaija” atveidoja Konstantīna Trepļeva lomu. Aiz mīlestības pret krievu literatūru, savu dēlu viņš nosauca par Kostju.
• Kostjas māte ir balerīna, kura savā laikā ir dejojusi uz slavenās Londonas Koventgārdenas skatuves kopā ar pašu Rūdolfu Nurijevu.
• Pēc Salija Kahavates vārdiem – viss notiekošais filmā par 99% atbilst patiesībai.