Atrasta jauna laimes formula: iemācies mēnesi justies laimīga
Eksperti uzskata – viņi beidzot ir atraduši laimes formulu. Ko krietni vairāk par īsiem prieka mirkļiem vai pozitīvu skatījumu uz dzīvi. Savu jauno pieeju viņi nodēvējuši par flourishing (tulkojot burtiski – par uzplaukumu).
Teiksim, kā ir – vārds laime ir kļuvis mazliet apnicīgs. Vairs tikai retais, ieraugot raksta vai grāmatas pieteikumu "Kā kļūt laimīgam" metīsies to lasīt ar lielu degsmi. (Tikmēr solījums "Kā pieburt laimi" varētu joprojām vilināt tīri labi.) Kāpēc tā? Alkas dzīvot nemitīgā labsajūtas stāvoklī jau nav zudušas – mēs visu mūžu zemapziņā ilgojamies atgriezties mātes klēpī. Tur bija droši, silti, labi. Laimīgi. Bet, maķenīt padzīvojuši uz šīs zemes, mēs saprotam, ka pie šāda stāvokļa tikt nav tik vienkārši. No gaisa nokrīt tikai īsi labsajūtas un prieka brīži. Labo sajūtu dēļ mēs ejam uz jogu, skrienam, meditējam un mācāmies dzīvot šeit un tagad.
Martins Seligmans (psiholoģijas profesors, pozitīvās psiholoģijas krusttēvs, 21 grāmatas autors, vairāku Amerikas un britu apbalvojumu īpašnieks) uzskata, ka spārnojošas emocijas ir tikai viens no labsajūtas stūrakmeņiem un patiesībā nebūtu jātiecas pēc laimes, bet – pēc uzplaukuma (flourishing). “Nepietiek tikai ar to, kas ātri ļauj justies labāk! Dzīvi dzīvošanas vērtu dara kas vairāk – dzīvot atbilstoši savai būtībai un sasniegt savu potenciālu. Tas nozīmē, ka arī tie, kas citu skatījumā nav dzīvespriecīgi, var justies ārkārtīgi laimīgi, ja vien viņiem ir dzīves jēga un mērķi,” viņš raksta savā jaunākajā grāmatā Flourish: A New Understanding Of Happiness and Well-Being, tajā arī uzsvērdams, ka viņa teorija ir kas vairāk par pašpalīdzības grāmatu burbuli, kas pārņēmis pasauli. Seligmana rakstītais ir balstīts zinātnē: statistikas testos, aptaujās un nopietnos pētījumos. Hm, izskatās, ka reizi par visām reizēm kāds ir izmērījis, klasificējis un līdz ar to – padarījis iegūstamu kaut ko tik netveramu kā laime... Izklausās daudzsološi.
No kā sastāv laime
Pēc Seligmana teorijas, ir pieci pilāri, kas ļauj dzīvē piedzīvot pilnīgu plaukumu:
1) jau pieminētās pozitīvas emocijas, kuras tradicionāli saistām ar laimi (miers, pateicība, iedvesma, cerība, mīlestība, zinātkāre);
2) interese par dzīvi un iesaistīšanās tās norisēs;
3) pozitīvas attiecības (ģimeniskas un/vai sociālas);
4) ticība, ka dzīvei ir jēga un nolūks;
5) mērķu esamība un to sasniegšana.
Teorijas būtība pavisam vienkārša – ir tikai jāpaaugstina savs sniegums ikvienā no šīm sadaļām, un personiskais laimīgums visā tā krāšņumā pacelsies gluži citā līmenī. “Ir svarīgi atcerēties nosacījumu – nevienu no pieciem pilāriem nevērtēt augstāk par citiem,” uzsver teorijas autors. Visa teorija balstās uz ideju par to, ka ikvienam no mums piemīt savas stiprās puses, kuras jāatklāj un jāattīsta. Izmantojot savu potenciālu, paaugstinās labsajūta, samazinās stress un nomāktība, un cilvēkam paveras daudz lielāka iespēja sasniegt ikvienu mērķi – kā lielu, tā mazu. Turklāt ar stiprajām pusēm nepavisam nav jāsaprot tikai vērienīgas īpašības, piemēram, talants vadīt kolektīvu. Tikpat liels spēks slēpjas arī humora izjūtā, acīgumā pamanīt skaisto vai spējā mīlēt un pieņemt mīlestību. Galvenais – savus plusus apzināties.
Vingrinājums, kā mēnesi justies laimīgākam
Aizver acis un iztēlojies kādu cilvēku (joprojām dzīvu), kas nesen vai kādreiz pagātnē izdarīja ko tādu, kas jūtami mainīja tavu dzīvi uz labo pusi. Cilvēki, kuram tu tā arī neesi pateikusies. Iztēlojies? Tagad uzraksti viņam pateicības vēstuli – aptuveni 300 vārdu garu. Uzraksti, ko viņš izdarīja, kā tas iespaidoja tavu dzīvi un kā iespaido joprojām. Pēc tam piezvani un sarunā tikšanos (nesaki, kāpēc). Tavs uzdevums – nolasīt viņam šo vēstuli (par spīti pārsteigtajai sejas izteiksmei!) un pēc tam aprunāties par to. Kāpēc? Pateicība vairo apmierinātību ar dzīvi, un, kad to paužam, mācāmies stiprināt attiecības. Diemžēl parasti mēs paldies sakām pavirši, īpaši neiedziļinoties un bez emocijām. Šis vingrinājums dod iespēju izbaudīt, ko īsti nozīmē būt pateicīgam. Pētījumos pierādīts, ka, izpildījuši šo vingrinājumu, abi iesaistītie cilvēki veselu mēnesi jutušies laimīgāki nekā iepriekš.
Iemācītais optimisms
Seligmans grāmatā neslēpj, ka ir izteikts pesimists, turklāt ar noslieci uz depresiju. Viņaprāt, tā izpaužas mūsos ieliktā dabas balss – tie mūsu senči, kas labsajūtas pilni džungļos vēroja saulrietu, visticamāk, jau pēc mirkļa kļuva par vakariņām zobentīģeriem. Mūsu smadzenes ir ieprogrammētas pamanīt katastrofas, pirms tās ir notikušas, tāpēc ir tikai loģiski analizēt slikto, lai no tā mācītos. Bet – līdz zināmai robežai. Par to pārmērīgi domājot, mēs kaitējam veselībai. Un – laimei.
Seligmans no sirds tic, ka optimistisku pieeju dzīvei ir iespējams apgūt. Un ne tikai veselības dēļ – attieksme pret dzīvi vislielākajā mērā iespaido piekto labsajūtas sastāvdaļu – spēju sasniegt mērķus. Pētnieki to pārbaudīja eksperimentā ar amerikāņu olimpiskajiem čempioniem – peldētājiem. Katram no viņiem noteica optimisma un pesimisma līmeni un aicināja maksimālajā ātrumā nopeldēt 100 metru distanci. Kad sportists bija to pieveicis, viņam nosauca daudz sliktāku rezultātu par īsto, ļāva divdesmit minūtes atpūsties un aicināja mēģināt vēlreiz. Visi optimisti nākamo peldējumu veica vēl ātrāk par iepriekšējo, kurš jau tāpat bija izcils, kamēr visi pesimisti – daudz lēnāk. Līdzīgus testus Seligmana izpētes centrs veica ar citiem sportistiem, mācību iestādēs un biznesa struktūrās. Secinājums viens un tas pats – pozitīvi domājošie ir noturīgāki pret ārējo spiedienu un pēc sakāves nesabrūk, bet kļūst vēl mērķtiecīgāki.
Trīs svētības jeb Kas notika labi?
Katru vakaru vienu nedēļu desmit minūtes pirms došanās gulēt pieraksti trīs labus dienas notikumus. Fiksē, kā tie notika un, tavuprāt, kāpēc. (Ar atcerēšanos nepietiek, raksti! Tev ir jārada taustāms apliecinājums, ka labais eksistē.) Piemēram, “vīrs nopirka man saldējumu, jo viņš ir rūpīgs cilvēks”. Vai – “jo es viņam piezvanīju un par to atgādināju.” “Šis uzdevums var šķist dīvains,” atzīst Seligmans. “Bet jūs pamēģiniet! Tikai vienu nedēļu.” Kā liecina pētījumi, lielākoties cilvēki pēc nedēļas uzdevumu neatmet, jo tam ir tūlītējs efekts – iespējams aizmigt, nedomājot, piemēram, par strīdu par priekšnieku, miegs ir labāks, un, pildot vingrinājumu ilgstoši, samazinās nomāktība.
Minēti astoņi apgalvojumi. Skalā no 1 līdz 7 novērtē katru no tiem.
7 – pilnībā piekrītu
6 – piekrītu
5 – drīzāk piekrītu
4 – ne piekrītu, ne nepiekrītu
3 – drīzāk nepiekrītu
2 – nepiekrītu
1 – pilnībā nepiekrītu
- Mana dzīve ir mērķtiecīga, un tai ir nolūks.
- Man ir draugi, kas mani atbalsta.
- Mani interesē tas, ko es daru ikdienā.
- Es vairoju citu cilvēku laimi un labsajūtu.
- Jūtos kompetents un spēcīgs tajā, kas man ir svarīgs.
- Es esmu labs cilvēks un dzīvoju labestīgu dzīvi.
- Nākotne man rādās optimistiskās krāsās.
- Cilvēki mani respektē.
REZULTĀTS. Saskaiti punktus. 8 ir viszemākais iespējamais punktu skaits, 56 – visaugstākais. Jo augstāks rezultāts, jo vairāk tevī ir psiholoģisko resursu un tu dzīvē realizē savas stiprās puses.
