Neērtie jautājumi: “No kurienes uz šķīvja rodas gaļa?”
Bērnu jautājumi nereti spēj pārsteigt pat vispieredzējušākos pieaugušos. Un ne vienmēr tie saistīti ar tēmām, par kurām parasti domājam kā par “neērtām” – seksu vai dzimšanu. Bērni bieži uzdod jautājumus arī par ētiku, reliģiju, dzīvniekiem un vērtībām, kas liek pieaugušajiem uz mirkli apstāties un padomāt. Rubrikā “Bērnu neērtie jautājumi” meklējam atbildes uz jautājumiem, kas vecākiem mēdz likt samulst. Šoreiz – par to, no kurienes patiesībā nāk gaļa, ko ikdienā ēdam.
Bērniem, kuri aug laukos, šī saikne bieži veidojas agrāk – viņi redz mājlopus, saprot, ka tie nav tikai jauki dzīvnieki, bet arī pārtikas avots. Šāds skatījums bieži rodas dabiski, bez liekas dramatizācijas. Piemēram, kādas paziņas četrgadīgā meita mēdzot jautāt, vai visas vistas vēl ir kūtī. Savukārt pilsētas bērniem, kuri dzīvniekus redz galvenokārt grāmatās, multfilmās vai zoodārzā, šis atklājums var būt daudz sarežģītāks.
Ko darīt, ja bērns pēkšņi saprot, ka vista no bilžu grāmatas un kotlete uz šķīvja patiesībā ir viens un tas pats? Kā pareizi atbildēt, nesabiedējot, bet arī nemelojot? Lai to noskaidrotu, Jauns.lv uzrunāja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīnisko un veselības psiholoģi Lieni Lindi.
Ziņkāre ir vērtība, nevis problēma
Psiholoģe uzsver – vissvarīgākais ir pielāgot atbildi bērna vecumam. Jārunā vienkārši un saprotami, neiedziļinoties detaļās, kas bērnam var šķist biedējošas vai nesaprotamas. Tajā pašā laikā ļoti būtiski ir uzslavēt bērnu par viņa jautājumu. Ziņkāre ir dabiska attīstības daļa, un bērnam jāzina, ka jautāt ir droši.
Atklāta saruna veido uzticēšanos – bērns saprot, ka pie vecākiem var vērsties ar jebkuru jautājumu. Psiholoģe arī atgādina, ka vecākiem nevajadzētu uzspiest savus uzskatus, pat ja tie šķiet pašsaprotami. Nereti savu attieksmi nododam nevis vārdos, bet ar mīmiku vai žestiem – piemēram, demonstrējot nepatiku pret kādu ēdienu.
Tā vietā ieteicams mudināt bērnu pašam domāt, mēģināt un izvēlēties, ievērojot veselīga uztura pamatprincipus. Ja bērna jautājums ir tik sarežģīts, ka atbilde nav uzreiz skaidra arī pašam pieaugušajam, nav nekas slikts to atzīt un piedāvāt atbildi meklēt kopā – grāmatās, enciklopēdijās vai uzticamos avotos.
Godīgi, bet saudzīgi
Runājot par gaļas izcelsmi, svarīgi nepārspīlēt un nesniegt informāciju, kas bērnam var būt emocionāli traumējoša. Ja informācija tiek meklēta kopā, vecākam jāpārliecinās, ka bērns nesaskaras ar satraucošu vizuālo saturu.
Kopsavilkumā psiholoģes ieteikumi ir vienkārši: atbildēt atbilstoši bērna vecumam, novērtēt viņa interesi, veicināt izpratni par dažādu pārtiku un veselīgām izvēlēm, un darīt to ar savu piemēru. Un pats galvenais – būt mierā ar savām izvēlēm, jo bērni to ļoti labi sajūt.
