"Mammīt, man negaršo..." Pārtikas atlikumi uz bērnu šķīvjiem - milzīga problēma visā pasaulē

Savu viedokli atklāj pirmsskolas “CreaKids” kvalitātes un personāla vadītāja Santa Lasmane:

Jau piecus gadus katrai ES dalībvalstij ir pienākums uzskaitīt un ziņot par valstī radītajiem pārtikas atkritumiem. Šobrīd viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 144 kg pārtikas atkritumu, bet visi kopā - 269 596,9 tonnas, liecina pētnieku grupas no Rīgas Stradiņa universitātes un SIA “Jaunrades laboratorija” veikts pētījums. Atkritumu samazināšana sākas mūsu ikdienā, t.sk. arī skolās un pirmsskolās, turklāt, bērni nereti ir ļoti dedzīgi ilgtspējas vēstneši, palīdzot mainīt paradumus arī ģimenei kopumā. Iesaistot bērnus problēmas risināšanā, viņiem saprotamā, vienkāršā un aizraujošā veidā, var panākt vērā ņemamas pārmaiņas.

Kādi pārtikas produkti veido lielāku daļu atkritumu

Nav noslēpums, ka pārtikas atkritumu apjomi skolās un pirmsskolās ir gana satraucoša problēma ne tikai Latvijā, bet daudzviet pasaulē. Mūsu pirmskola ir daļa no starptautiskas grupas un kopīgās sarunās ar citu valstu pārstāvjiem pirms vairākiem gadiem secinājām, ka nepieciešamas pārmaiņas. Apzinājāmies, ka pārtikas atkritumu apjoma samazināšana nav tikai vides un ilgtspējas jautājums, bet arī iespēja bērniem mācīties un iesaistīties savas ikdienas uzlabošanā, tāpēc izveidojām platformu, kurā katra pirmsskola var ievadīt datus, piemēram, cik gramus pārtikas atkritumu ik dienas rada viens bērns, lai sekotu līdzīgi rādītājiem. Tāpat sākām analizēt, kādi pārtikas produkti veido lielāku daļu atkritumu, lai saprastu, kā samazināt šo apjomu. Vienkāršiem vārdiem sakot – analizējām, cik daudz un ko bērni neapēd, lai mainītu ēdienkarti un samazinātu pārpalikumu daudzumu.

Uzlabojas arī bērnu galda kultūra

Visā procesā iesaistām arī bērnus, mainot arī viņu paradumus un sniedzot iespēju mācīties. Maltīšu laikā nepiedāvājam jau gatavas porcijas, bet aicinām bērnus pašiem likt savas porcijas, kas veicina atbildību. Šādā veidā uzlabojas arī bērnu galda kultūra un izpratne par dalīšanos. Savukārt, pēc maltītes bērni pārpalikumus saliek speciālā atkritumu tvertnē, lai varētu svērt un fiksēt mērījumus.

Gada laikā par 9% mazāk atkritumu

Šīm šķietami vienkāršajām aktivitātēm ir vērā ņemami rezultāti. Piemēram, salīdzinājumā pret pagājušo gadu, pārtikas atkritumu apjomu esam samazinājuši par 9%. Ja šādu samazinājumu varētu panākt visā Latvijā, tas būtu 24 263 tonnas pārtikas atkritumu. Dati liecina, ka pēc vienas ēdienreizes katrs bērns atstāj aptuveni 10 g pārtikas atkritumu. Jāpiezīmē, ka pārtikas atkritumu analīze un izmaiņas ēdienkartē gluži nenozīmē, ka viss, kas bērniem negaršo uzreiz tiek izņemts no saraksta. Ikviens bērns var teikt “man negaršo”, “es to negribu”, bet mūsu, pieaugušo, uzdevums ir pamudināt pagaršot vēlreiz. Esam novērojuši, ka arī iesaistot bērnus gatavošanas procesā, atvērtība pret jaunām garšām ir daudz lielāka.

Mūsu pieredze liecina, ka pārtikas atkritumu samazināšana pirmsskolā nav tikai stāsts par vidi vai izmaksām - tā ir iespēja mācīt bērniem atbildību, cieņu pret resursiem un interesi par veselīgiem ēšanas paradumiem jau no mazotnes. Iesaistot bērnus gan izvēlē, gan mērīšanā un skaidrojumā, viņi kļūst par aktīviem līdzdalībniekiem pārmaiņu procesā, kas sniedzas ārpus pirmsskolas sienām un ietekmē arī ģimenes ieradumus, veidojot ilgtspējīgāku sabiedrību kopumā.