Bērni pieraduši pie izklaides, bet ne pie pašdomāšanas - vai to var mainīt?
foto: Foto: Rolands Balodis
Bērni

Bērni pieraduši pie izklaides, bet ne pie pašdomāšanas - vai to var mainīt?

Reklāmas projekts

Viedtālruņi, planšetes un sociālie tīkli mūsdienu bērniem nodrošina nepārtrauktu straumi ar krāsainām bildēm un kustīgiem video. Rezultātā uzmanība kļūst nenoturīga, bet spēja domāt dziļi un patstāvīgi - arvien retāka. “Bērni ir pieraduši pie kustīgām bildēm, bet ne pie pašdomāšanas,” atgādina Veizāna deju skolas vadītājs, dejas pedagoģijas doktors un četru bērnu tēvs Edmunds Veizāns. Taču viņš uzsver - to ir iespējams mainīt!

Bērni pieraduši pie izklaides, bet ne pie pašdomāš...

Pētījumi rāda, ka dejošana  ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā bērniem attīstīt gan koncentrēšanos, gan radošumu, gan atbildības sajūtu. Regulāras deju nodarbības uzlabo ne tikai ķermeņa koordināciju, bet arī spēju sekot sarežģītām kustībām, saglabāt uzmanību un strādāt komandā (Coubard, A. et al., Frontiers in Psychology, 2018).

foto: Foto: Rolands Balodis

Dejošana veicina bērnus būt klātesošam un apzinātam - īpaši šodien, kad uzmanību nepārtraukti cenšas “nolaupīt” tehnoloģijas. Turklāt deju kolektīvā veidojas arī ciešas emocionālas saites, draudzība un atbildība pret savu kolektīvu. Kā pierāda pētījumi, kopīga dejošana un mūzika rada labsajūtu un piederības sajūtu (Tarr, B. et al., Evolution and Human Behavior, 2018).

“Veizāna deju skolā mēs redzam, kā bērni, kas sākumā kautrīgi stāv stūrī, pēc pāris mēnešiem uz skatuves staro. Tas nav tikai par soļiem vai mūziku - tas ir par attieksmi pret dzīvi,” saka Veizāns.

Vecākiem ir jāsaprot, ka pašdomāšana nerodas pati no sevis, tā ir jātrenē, gluži tāpat kā muskuļi. Pārāk bieži bērni pierod pie gataviem risinājumiem un ātrām atbildēm, ko piedāvā tehnoloģijas. Dejošana šeit darbojas kā pretspēks - tā pieprasa bērnam pašam domāt, meklēt risinājumus un pieņemt lēmumus kustībā un sadarbībā ar citiem dejotājiem.

foto: Foto: Rolands Balodis

Turklāt dejošana veicina emocionālo noturību. Bērns iemācās, ka kļūdīšanās ir dabiska procesa sastāvdaļa, un apgūst prasmi tās pārvarēt un pārvērst par jaunu iespēju. Šī spēja būt elastīgam un nezaudēt motivāciju ir viena no svarīgākajām prasmēm nākotnē - gan skolā, gan pieaugušo dzīvē.

foto: Foto: Rolands Balodis

Veizāna deju skolai ir vairāk nekā 35 gadu pieredze bērnu un jauniešu dejas mākslas izglītošanā. Septembrī deju skola uzsāks jauno sezonu, uz kuru aicināti pieteikties bērni un jaunieši vecumā no 4 līdz 19 gadiem. Stilu klāsts ir plašs: hip-hop, breakdance, house, contemporary un citi. Katrs bērns atrod savu ritmu un veidu, kā izpaust sevi.

foto: Foto: Rolands Balodis

Šogad uzņemam arī bērnus un jauniešus bez priekšzināšanām. Aicinām aizpildīt pieteikuma anketu www.dejuskola.lv  un nākt uz Veizāna deju skolas atvērto durvju dienām 29. un 30. augustā. Šajās dienās būs iespēja klātienē iepazīties ar pasniedzējiem, aprunāties ar skolas vadītājiem, nokārtot visas formālās lietas, apskatīt telpas un piedalīties izmēģinājuma nodarbībās.

Vairāk informācijas: www.dejuskola.lv  vai zvanot uz administrācijas tālruni +371 26367748.