Regīna Devīte dodas sēņu medībās ar fotografēšanu
Aktrisei Regīnai Devītei sēņošana nav tikai sezonāla izklaide ar mērķi pielasīt groziņā sēnes apēšanai. Viņu interesē reti sastopamas sēnes – tās viņa medī visu gadu, fotografē un priecājas par katru, ko atrod. Sarunā ar žurnālu "Patiesā Dzīve" viņa neslēpj, ka šādu sēņošanu pielīdzina psihoterapijai, jo tā palīdz dzīvi padarīt jaukāku.
Gribu atrast retumus
Uz mežu Regīna dodas, tiklīdz ir izdevība, jo sēņot viņai ļoti patīk. “Vienīgā bēda, ka mammīte, kas bija mana kompanjone sēņu ēšanā, jau kādu laiku ir debesīs, bet dēls un vedekla sēnes neēd. Atceros, kā vecāmamma, kad mēs bijām salasījuši beciņas, lika to cepurītes uz plīts, ielēja tajās ūdeni, iebēra sāli un šādi izcepa. Bija tik ļoti garšīgi! Man laukos ir plīts, es arī tā varētu uzcept. Tikai jāsalasa.” Regīna gan secinājusi, ka ar bekām ir jocīgi – tās aug, aug un tad vairs neaug, bet pēc kāda laika atkal aug. “Vienu gadu bija tādi brīnumi – visas lauku malas bija apaugušas ar apšubekām. To bija tik daudz! Bet mani interesē ne tikai visiem zināmās ēdamās sēnes, bet arī citas.”
Jau kādu laiku aktrise aizrāvusies ar dažādu sēņu medīšanu un pētīšanu. “Gribu atrast retumus,” intriģējoši paziņo Regīna, “un esmu iestājusies arī Latvijas Mikologu biedrībā.” Viņa gan uzreiz piebilst, ka ir tikai tāda sēņu amatiere-entuziaste. “Sēņu pasaule ir ārkārtīgi sarežģīta, daudzveidīga un neprātīgi interesanta. Ir ēdamās un neēdamās sēnes un gļotsēnes, kas nav sēnes, bet kaut kas jocīgs. Tās ir tik skaistas!” Savus atradumus Regīna vienmēr nofotografē. Aktrises rīcībā gan nav fotoaparāta ar iespēju bildēt sēnes lielā palielinājumā, bet viņa izlīdzas ar telefonu. “Pašreizējos apstākļos, kad rokās kož odi un visapkārt lidinās dunduri, nav diez ko viegli atrast pareizo rakursu. Tomēr tās sēnes ir tik skaistas, ka varu nedaudz paciesties!”
Sēņu medības psihoterapijas vietā
Regīna pēc dabas esot ļoti zinātkāra, un nemitīgā vēlme uzzināt kaut ko jaunu mudinājusi pievērsties arī dabas pētniecībai. Viņu interesējot viss, kas ir dabā: akmeņi, augi, sēnes, tāpēc savulaik mācījusies par vides gidi. Reiz speciāli devusies uz sēņu izstādi Dabas muzejā, lai iemācītos atšķirt pēc iespējas vairāk ēdamo sēņu. “Man tas ir ļoti svarīgi. Joprojām ievēroju likumu, ko nekad nepārkāpju, – ja sēni nepazīstu, tātad tā nav ēdama.”
Sarunas turpinājumu, kurā aktrise Regīna Devīte stāsta par to, kāpēc viņai tik ļoti patīk doties meklēt sēnes, kā šī nodarbe viņai vairo prieku, un par mednieces gēnu, lasi žurnāla “Patiesā Dzīve” jaunajā numurā, kas no 8. augusta nopērkams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv.
