Līga Mēnese no Kursīšiem: "Vienmēr atceros mammas teikto, ka Līga ir mīlestības dieviete"
Līga Mēnese. Foto: Saldus Zeme, Sz.lv
Intervijas

Līga Mēnese no Kursīšiem: "Vienmēr atceros mammas teikto, ka Līga ir mīlestības dieviete"

Zane Sproģe

Saldus Zeme

Kursīšniece Līga Mēnese Līgo dienā atzīmēja vārda dienu, uz kuru sabrauca bērni un mazbērni. Vaicāta, kā gaviļniece tikusi pie vārda, viņa stāsta: “Vārdu deva mamma un teica, ka Līga esot Mīlestības dieviete. Šai informācijai apstiprinājumu gan nekur neesmu atradusi, taču vienmēr atceros mammas teikto.”

Līga Mēnese no Kursīšiem: "Vienmēr atceros mammas ...

Seniore stāsta, ka piedzimusi politiski nestabilā laikā - 1943. gadā. Ģimenē bija jaunākais bērns, viņai bija trīs vecāki brāļi. Tēti neatceras, jo viņš saslima ar tuberkulozi un 44 gadu vecumā nomira, kad meitenei bija gads. Bērnību viņa pavadīja tēva mājās - Kursīšu pagasta Mētrās. Īpašumu tēvam piešķīra par piedalīšanos Brīvības cīņās. Jaunībā viņš esot dienējis Daugavpils cietoksnī.

Diemžēl Otrais pasaules karš ģimenei izvērtās traģisks. Vecāko brāli Vilni iesauca vācu armijā, kur viņš dienēja gaisa spēkos - apkopa lidmašīnas. Līgai tobrīd bija tikai pusotrs gadiņš. Lai gan labs kaimiņš ģimeni paglāba no izsūtīšanas, kādu laiku māti vienu ar trim bērniem izraidīja no mājām.

Kad beidzot varēja atgriezties, krievu virsnieks maldinoši informēja, ka kājnieku mīnas novāktas. Tā kā ceļš bija šķietami drošs, iejūdza divus zirgus, sakrāmēja vezumu ar mantām, piesēja vēl govi, un brāļi Guntis un Dzintars ar pajūgu brauca atpakaļ uz Mētrām. Mamma ar mazo Līgu gāja kājām pa taisnāku ceļu pār pļavu.

Foto: Saldus Zeme, Sz.lv
Foto: Saldus Zeme, Sz.lv

Četrpadsmitgadīgais Guntis sēdēja priekšā un stūrēja pajūgu, desmitgadnieks Dzintars sēdēja vezumā. Kad zirgs uzkāpa uz mīnas, Dzintars bija aizlīdis uz vezuma otru galu paskatīties, vai govs labi piesieta. Sprādzienā Guntis guva nāvējošas traumas, bet Dzintars stipri sasita galvu, tādēļ visu mūžu bija ar sliktu redzi. Netālu no Mētrām ozola pavēnī ir divas kapu kopiņas, kur apglabāts Līgas tētis un pāragri mirušais brālis. 1956. gadā Vilnis deva ziņu radiem Zviedrijā, ka ir dzīvs un dzīvo ASV. Tīrā veiksme, ka mammai padomju gados atļāva aizbraukt pie dēla uz ASV.

Centīga skolniece

Mazā Līga bērnībā bija bāla un vārga. Taču, kad paaugās, veselība uzlabojās. Tā kā krietni jaunāka par brāli, parasti laiku pavadīja vienatnē. Tolaik dzīvoja trūkumā. Lai gan ļoti gribēja lelli, nebija naudas, par ko nopirkt. Spēlējās ar to, ko atrada. Egļu čiekuri bija govis, priežu - aitas, bet pārzāģēts koka klucītis - suns. Ziemās dauzījās ar īstu suni. To iejūdza ragavās, un četrkājainais draugs meiteni lēkšus aizvilka līdz ceļagalam. Atpakaļ gan uzticamais draugs sēdās ragavās - bija tā kārta vizināties, tādēļ atpakaļceļā Līga vilka suni.

Pāršķirstot fotoalbumus, Līga stāsta: “Māte mani tādu bailīgu bērnu drošināja un labi audzināja. Vakaros lasīja priekšā Annas Brigaderes un Jāņa Jaunsudrabiņa darbus. Kad pati iemācījos, daudz lasīju. Ļoti patika Žila Verna darbi, kā arī citu rakstnieku grāmatas.”

Mamma strādāja skolā, bet vakaros uzturēja saimniecību. Tā kā viņa daudz strādāja, nebija laika pīt meitai matus, tādēļ tos turēja īsus. Trešajā klasē Līga izlūdzās, lai vairs negriež, pati apsolīja tos savākt. Tāpēc katrā nākamajā klases kopbildē viņai aizvien garāki mati. Fotogrāfijās nevar nepamanīt, ka pēckara gadi Latvijā bija skarbi, visi bērni valkāja pieticīgu apģērbu.

Līgai skolā padevās latviešu literatūra, vācu valoda, patika arī rasēšana un astronomija. Klases redkolēģijā bija atbildīga par zīmēšanu un noformēšanu. Brālis iemācīja zīmēt, tādēļ tā labi padevās. Pirmā klases audzinātāja viņai bija novadniekiem pazīstamā Aina Andersone (vēlāk Ivanova).

Pēc vidusskolas Līga studēja vācu valodu, tad iestājās Liepājas pedagoģiskajā institūtā un neklātienē izmācījās par sākumskolas skolotāju. No 1961. līdz 1997. gadam strādāja Kursīšu pamatskolā.

Mācoties pamatskolā, iemīlējās vīrā Spodrī. Sākumā savas simpātijas slēpa, taču vēlāk izrādījās - tās abpusējas. Līgas mammai ar tēti nesvinēja krāšņas kāzas, jo ne viena, ne otra vecāki attiecības neatzina. Vīra puse nebija ar mieru, ka dēls apprec vienkāršu, trūcīgu meiteni, bet mammas mamma nevienam negribēja atdot vienīgo meitu. Tādēļ Līgas un viņas brāļa kāzas svinētas ar vērienu.

Ģimene

Līgas un Spodra laulībā piedzima trīs bērni, tagad visi rīdzinieki. Dēls Ainars ir Salaspils jauktā kora diriģents un strādā par taksometra šoferi. Viņam dēls Henrijs un meita Ieva, kura jau precējusies. Meita Guna absolvējusi maģistrantūru Latvijas Mākslas akadēmijā, strādā par vizuālās mākslas skolotāju, vada pulciņus. Agrāk aizrāvās ar šūšanu - darināja skaistas kleitas un svētku kostīmus visām ģimenes daiļā dzimuma pārstāvēm. Gunai ir dēls Jēkabs. Meita Zeltīte strādā veikalā par pārdevēju. Viņas dēls Kristofers maijā pabeidza 3. klasi. Mēnešu ģimene ir muzikāla. Trīs vecākie mazbērni pabeiguši mūzikas skolu, jaunākais dejo tautiskās dejas.

Līga labprāt skatās Latvijas Televīzijas raidījumus, ja rodas iespēja, apmeklē labas teātra izrādes un operu, lasa žurnālus. Ar prieku atceras braucienus uz Rundāli, kā arī Kukšu, Smuku, Jaunauces un Vadakstes muižām. Dēls nesen aizveda uz Pakrojas muižu Lietuvā. Sirdi silda atmiņas par ceļojumiem uz Vāciju un Austriju.

Ciešāka saikne ar Vāciju Mēnešu ģimenei izveidojās 1999. gadā, kad pie Saldus atklāja vācu karavīru kapus. Kursīšos nejauši nokļuva vācu ģimene Elizabete un Frīdrihs Finkes. Frīdriha brālis 1945. gada 20. martā bija kritis kaujā, ģimene vēlējās redzēt, kur tas noticis. Tā kā Līga prata vāciski, kursīšnieki vācu ģimeni aizsūtīja pie Līgas. Viņa vēlāk pagasta pārvaldē uzzināja, ka meklētais jauneklis kritis Zirņu pagastā pie Buku mājām. Seniore spriež, cik maz vajadzēja, lai cilvēks paliktu dzīvs, jo karš drīz beidzās. Elizabete un Frīdrihs Finke pie Mēnešiem pēc tam bija bieži viesi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem