"Es dzemdēju bērnu, kas izrādījās svešs!": Austrāliju satricina klīnikas kļūdas izraisītais skandāls
Austrālijā izcēlies skandāls, kad kāda šokētā sieviete atklājusi, ka dzemdējusi pilnīgi svešu cilvēku bērnu mākslīgo apaugļošanu veikušās klīnikas kļūdas dēļ — viņai bija implantēts citas sievietes bērna embrijs. Eksperti izteikušies, ka šāda bērna nākotne ir juridisks un ētisks “murgs”, kuram Austrālijas tiesību vēsturē nav precedenta.
Briesmīgā kļūda notikusi Austrālijas Kvīnslendas štata “Monash IVF” klīnikā Brisbenā.
““Monash IVF” vārdā vēlos teikt, cik man ir ļoti žēl par notikušo,” paziņoja klīnikas izpilddirektors Maikls Knaps. Viņš piebilda, ka visi klīnikas darbinieki ir “satriekti” par pieļauto kļūdu.
Klīnikas pārstāvis norādīja, darbinieki kļūdu atklājuši februārī, kad bērna bioloģiskie vecāki vēlējās atlikušos sasaldētos embrijus nodot citai klīnikai. Klīnika apstiprināja, ka vienas pacientes embrijs tika nejauši atsaldēts un implantēts citai sievietei, kā rezultātā piedzima bērns.
Klīnika ir uzsākusi izmeklēšanu, un Maikls Knaps pauda pārliecību, ka šāds incidents ir atsevišķs gadījums. Pēc misēkļa atklāšanas darbu sāka krīzes vadības komanda, un nedēļas laikā Brisbenas klīnikas darbinieki satikās ar iesaistītajiem pacientiem, lai atvainotos un sniegtu atbalstu.
“Shine Lawyers Queensland” medicīniskās nolaidības lietu speciāliste Frānsisa Bertrama izteikusies, ka šādos apstākļos dzimušā bērna liktenis rada dažādas juridiskas problēmas, vēsta “Guardian”. “Tas rada visdažādākos aizbildniecības jautājumus, kad sāk skaidrot, kas ir viņa vecāki un vai bērnu audzina bioloģiskie vecāki vai vecāki, kas viņu iznēsāja un laida pasaulē,” viņa sacīja. “Tas kļūst par īstu murgu.”
Viņa piebilda, ka visi iesaistītie vecāki varētu būt tiesīgi uz ļoti būtisku kompensāciju, ja sāks tiesvedību, un prasības varētu celt arī citi ģimenes locekļi. “No juridiskā viedokļa šīs situācijas ilgtermiņa ietekme ir gandrīz neaptverama; šis nav tāds gadījums, kurā cilvēks var vienkārši iesniegt prasību un tikt pāri notikušajam,” viņa sacīja. “Bioloģiskajām ģimenēm, dzemdējušajai ģimenei visu atlikušo mūžu, katru reizi, kad pienāks, piemēram, Mātes diena vai Ziemassvētki... no psiholoģiskā viedokļa to ir gandrīz neiespējami novērtēt.”
Savukārt juriste ģimenes veidošanas jautājumos Sāra Džeforda raidorganizācijai ABC izteicās, ka šis gadījums varētu radīt juridisku precedentu. “Austrālijā pastāv pieņēmums, ka bērnu dzemdējušie ir arī tā likumiskie vecāki,” viņa skaidroja. “Taču, ja ģenētiskie vecāki vēlas iesaistīties un sākt diskusiju, tad būs jāgaida un jāskatās, kā situācija attīstīsies.”
Grifita Universitātes Ētikas, pārvaldības un tiesību institūta direktora vietnieks Hjū Breikijs uzskata, ka šī situācija ir “neticams ētisks samezglojums”. “Tā ir situācija, kad pastāv divas prasības un abas ir leģitīmas, bet abas nevar īstenot. Dažkārt ir jāpārvar personīgās intereses un jāsaka, ka runa ir nevis par to, kas mums pienākas, bet kas bērnam pienākas, un jādara viss iespējamais viņa labā.”
Bijušais “Monash IVF” un viens no vadošajiem mākslīgās apaugļošanas procedūru pirmsācējiem, profesors Gebs Kovāčs norādīja, ka notikušais ir “briesmīga, skumja situācija no jebkura skatupunkta”. “Lai arī tas maina dzīvi iesaistītajiem pāriem, nākamais visvairāk satriektais cilvēks ir zinātnieks, kurš pieļāva šo kļūdu,” viņš sacīja intervijā “ABC Radio Melbourne”.
“Nedomāju, ka šeit var vēl kaut ko daudz izdarīt, mums vienkārši ir jāpieņem, ka cilvēki mēdz kļūdīties,” viņš sacīja, piebilstot, ka mākslīgās apaugļošanas procedūras ir ļoti stingi regulētas. “Ja procedūru ir ļoti daudz – vairāk nekā 100 000 gadā visā Austrālijā – un katrā mākslīgās apaugļošanas klīnikā ir vairāki posmi, kuros tiek apstrādātas gan sperma, gan olšūnas, tad vienmēr pastāv cilvēka kļūdas iespējamība.”
Viņam piekrita Melburnas Universitātes auglības speciālists, asociētais profesors Alekss Poļakovs. “Svarīgu uzsvērt, ka tas ir katras auglības klīnikas ļaunākais murgs. Visās Austrālijas laboratorijās pastāv stingri protokoli, kas attiecas uz spermas, olšūnu un embriju apstrādi,” viņš sacīja. “Ir gandrīz neiespējami, ka kaut kas tāds varētu notikt, taču līdzīgi kā ar lidošanu lidmašīnā, tas ir droši, bet reizēm lidmašīna var nogāzties cilvēka kļūdas dēļ vai vairāku cilvēka kļūdu rezultātā.”
2024. gadā šī klīnika samaksāja 56 miljonu Austrālijas dolāru (31,3 miljoni eiro) kompensāciju tiesas prāvā, kurā bija iesaistīti 700 bijušo pacientu, kuriem tika iznīcināti dzīvotspējīgi embriji. Klīnika kļūdaini bija identificējusi aptuveni 35% embriju kā defektīvus, lai gan tie bija normāli un grūtniecības rezultātā spētu attīstīties par veseliem bērniem.
Jaunās Dienvidvelsas Universitātes pētījums liecina, ka 2021. gadā Austrālijā un Jaunzēlandē ar mākslīgo apaugļošanu piedzima 20 690 bērni.
