Latviete stāsta par smaragdu medībām Zambijā: "Šī ir skarbu kontrastu zeme"
Zambija ir viena no pasaules nozīmīgākajām smaragdu ieguves vietām, kur dārgakmeņi slēpjas zemes dzīlēs. Žurnāla "Jauns OK" jaunākajā numurā Julija Kožarjonoka, J. Le Renard dibinātāja, juveliere un gemoloģe stāsta par ekspedīciju uz šo Āfrikas valsti, kas atklāj ne tikai smaragdu ceļu no raktuvēm līdz izsolēm, bet arī skarbo realitāti, ar ko saskaras vietējie iedzīvotāji.
Labi zināms, pat banāls ir Konfūcija teiciens: “Izvēlies darbu, kas tev iet pie sirds, un tev vairs nevienu dzīves dienu nebūs jāstrādā!” Cik bieži šo frāzi dzirdam – un cik reti varam to attiecināt uz sevi? Es esmu viena no laimīgajiem, kas filozofa vārdus sajutusi “uz savas ādas”. Akmeņu spožuma apžilbināta, šajā nozarē es strādāju septiņus gadus un savas dzīves spilgtākos mirkļus izdzīvoju ekspedīcijās uz dārgakmeņu ieguves vietām.
Manas pēdējās ekspedīcijas mērķis bija Zambija un tās smaragdu atradnes. Koperbeltas province ir nozīmīgs derīgo izrakteņu ieguves centrs – te iegūst gan varu un kobaltu, gan šīs Āfrikas valsts slavenos smaragdus. Tieši Koperbelta piegādā aptuveni 45 % no pasaules tirgus smaragdu rezervēm.
Zambijas iedzīvotāju skaits šobrīd ir apmēram 20 miljoni, un 90 % no tiem ir pamatiedzīvotāji, pavisam 72 etniskās grupas. Vairums zambiešu dzīvo lauku apvidos, nodarbojas ar lauksaimniecību un lopkopību. Zemkopībai nelabvēlīgo apstākļu dēļ augsne ir noplicināta un neauglīga, nokrišņi neregulāri – valstij nākas importēt pat visvienkāršāko pārtiku. Šī ir skarbu kontrastu zeme: ja var ticēt statistikas datiem, teju 8 no 10 iedzīvotājiem saskaras ar galēju iztikas līdzekļu trūkumu, kamēr dabas resursu krājumi valstī ir patiešām bagātīgi.
No megapoles līdz pilnīgai nabadzībai
Ceļojumu sākām Zambijas galvaspilsētā Lusakā. Šī pilsēta ir Āfrikas megapole un ievērojami atšķiras no citām valsts daļām. Piemēram, augstceltnes mēs redzējām tikai Lusakā, kaut izbraucām cauri pusei valsts. Ierasta ārpilsētas ainava ir lauku apvidi ar māla kleķa būdiņām, kam ne vienmēr ir pat logi. Vidusslānis var atļauties namu sienas no mums ierastākiem materiāliem, taču interjers vienmēr būs pieticīgs. Ikdienas izaicinājums ir elektroenerģijas problēma: tā ir pieejama ap 60 % iedzīvotāju, tiesa, ar strāvas padeves pārrāvumiem vai darbinot ģeneratorus. Par spīti visiem šiem apstākļiem, zambieši, tāpat kā daudzi citi Āfrikas iedzīvotāji, ir iemācījušies priecāties par dzīvi šeit un tagad: koši tērpi, plati smaidi, pieņemoša attieksme pret īstenību un skats uz gaišo nākotni. Uzsvēršu to, ka vietējie ir viesmīlīgi, atsaucīgi un kautrīgi ļaudis. Runā ļoti klusu, neiebilst un nestrīdas pretī, it kā joprojām baidītos no svešiniekiem. Zambijā, kas tikai pirms 60 gadiem ieguvusi valstisko neatkarību, tāpat kā daudzās citās Āfrikas zemēs, savulaik visai populāra bija verdzība un vergu tirdzniecība…
Ceļš uz smaragdu galvaspilsētu
Pirmais garais pārbrauciens – no Zambijas galvaspilsētas uz smaragdu “galvaspilsētu” – iekrita vakarpusē. 350 km brauciens līdz Kitves pilsētai parasti ilgst 6 stundas, bet mums nepaveicās – satiksmes pārkārtojumu labad, lai atslogotu ceļus un uzlabotu drošību, tieši tajā laikā tika paplašināta un sadalīta galvenā maģistrāle, tāpēc mēs galamērķī nonācām divreiz vēlāk. Jāpiebilst, ka visā mūsu 3000 km maršrutā es ne reizi uz Zambijas ceļiem neredzēju ātrās palīdzības auto. Reiz naktī kļuvām par lieciniekiem avārijai – apgāzās kravas automašīna. Satrakojošos ļaužu baru, kas uzklupa mašīnas kravai, lai to izlaupītu, mēģināja savaldīt viens policists, kurš vai nu atkāvās no pūļa, vai tomēr centās ieviest kārtību – to mēs tā arī nesapratām, bet mūsu autobusu tikmēr sāka apmētāt ar akmeņiem. Šeit iekļūšana avārijā ir ļoti riskanta lieta: tevi noteikti aplaupīs, turklāt uz ātro palīdzību vai policiju paļauties nav vērts. Mēs vienmēr pirms ceļojuma nokārtojam apdrošināšanas polises, taču tās nepalīdzēs, ja pats neesi gatavs uzņemties atbildību un risku.
Kitve ir smaragdu ieguves ielejai tuvākā pilsēta. Komfortabla viesnīca ir ļoti svarīga, ja plānota pārvietošanās pa Āfriku. Kuri mūsu pieredzē ir svarīgākie apmešanās vietas aspekti? Pirmkārt, numuriņā obligāti jābūt moskītu tīkliem, tiem seko regulāra numuru uzkopšana, karstais ūdens, regulāri pieejama elektrība un brokastis. Ir viesnīcas, kas taupa ģeneratoru degvielu un naktīs atslēdz elektrību. Mēs ne reizi vien saskarāmies ar degvielas trūkumu uzpildes stacijās.
Ceļš uz dārgakmeņu atradnēm katru dienu ilga 4 stundas vienā virzienā, turklāt tas bija bezceļš. Tātad kopumā autobusā pavadījām vismaz 8 stundas. Mūsu saliedētā komanda pie šāda pārvietošanās ritma ir pieradusi. Visi laikus sarūpējam krājumus konservu formā, ņemam līdzi šprotes, pastētes, riekstus – tās ir mūsu pusdienas. Atrast kafejnīcu tik attālos nostūros neizdosies, bet viesnīcu piedāvātajās pusdienu kastītēs parasti ir sausa vistas gaļa, banāni un maize.
Vakariņas un brokastis viesnīcās mēs nekad neizlaižam un mājās no Āfrikas vienmēr atgriežamies, nedaudz izbadējušās. Tas mums palīdz vēl vairāk novērtēt ikdienas dzīves ērtības un saprast, cik maz nepieciešams laimīgai un mierīgai dzīvei. Šīs pārdomas mūs pavada visos Āfrikas ceļojumos. Es pati šos braucienus augstu vērtēju kā iespēju atgriezties pie sevis pašas un savām vērtībām, pārskatīt savus dzīves un patērēšanas modeļus, kā arī savus mērķus un sapņus.
Slēgtā pasaule
Pāriesim pie visinteresantākās sadaļas – smaragdu atradnēm. Bez attiecīgās ministrijas ielūguma vai piekrišanas nedrīkst apmeklēt karjeru, kur notiek iežu izstrāde. Kā likums, lūgums piešķirt šo atļauju jānosūta ministrijai vienu mēnesi iepriekš. Apmeklējuma iemeslu ir nepieciešams pamatot – ja tā ir profesionālā interese, tev būs jāprot to izskaidrot vai arī jāizmanto vecā labā “pazīšanās metode”.
Lielākās un pazīstamākās Zambijas smaragdu ieguves kompānijas ir Grizzly un Kagem. To darbībā ir iesaistīta kā valdība, tā ārvalstu investori, un šāda ieguve notiek rūpnieciskā mērogā. Tiesa, valdība saņem niecīgu peļņas procentu, kas, iespējams, nav taisnīgi. Taču, ja ņemam vērā, ka pati Zambijas valsts nav spējīga ne ieguldīt līdzekļus dārgakmeņu ieguves attīstībā, ne šo procesu kontrolēt, citos apstākļos peļņa varētu būt arī nulle.
Kagem atradnēs nokļūt mums neizdevās, jo tobrīd tajās tika veikta ģeoloģiskā izpēte. Ko tas nozīmē? Akmeņu ieguve nav koncentrēta tikai vienā karjerā, un tad, kad kārtējā smaragdu dzīsla izsīkst vai tās potenciāls šķiet pārāk mazs, kompānija cenšas atrast auglīgāku iegulu, kur izstrādāt jaunu karjeru. Tādā brīdī teritorijā neielaiž pat firmas CEO.
Veiksme mums uzsmaidīja, kad saņēmām piekrišanu, ka savās atradnēs mūs uzņems Grizzly. Tas ir otrs “zilonis”, uz ko balstās Zambijas smaragdu ieguve. Kompānija ir nodibināta 1997. gadā un izveidojusi daudzus karjerus 800 hektāru platībā – uzņēmumā strādā 1300 darbinieku.
Spridzināšana, šķirošana, apsardze – smaragdu ceļš uz tirgu
Pats ieguves process norit vairākos posmos. Vispirms lēni un pakāpeniski noņem karjera māla iežu virskārtu. Šādi “pakāpieni” palīdz rūpēties par drošību un izvairīties no zemes nogruvumiem. Tas turpinās, līdz tiek atsegta smaragdu dzīsla. Kad to konstatē, sākas iežu izstrāde ar dinamītu – un tieši spridzināšanas metode ir viens no iemesliem, kāpēc smaragdiem ir vizuāli konstatējamas plaisas. Kopumā smaragdi nav pirmās kategorijas dārgakmeņi pēc akmens tīrības (t. i., nevainojamas kvalitātes) – un šādas ieguves faktors tiem neapšaubāmi nepalīdz. Uzspridzinātos iežus iekrauj kravas mašīnās ar ekskavatoriem un pārved uz nākamo posmu.
Atsevišķi jāpiebilst, ka reizēs, ja dzīslā konstatē augstas kvalitātes iežus, pie darba ķeras čizelmeni (angļu val. chiselman – “kalta vīrs”) – īpaši kompānijas darbinieki, kuri atskalda smaragda iezi ar āmuru un kaltu. Visā uzņēmumā ir tikai 24 speciālisti, kuri prot šo juveliera darbu.
Pēc aptuvena vērtējuma, apstrādājot 100 tonnas zemes, tiek iegūti 50 grami smaragdu ar juvelierdarbam atbilstošu kvalitāti, un tikai 5 % no tiem ir augstākās kvalitātes. Tā ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc smaragdi ir dārgakmeņi. No karjera iegūto materiālu pārvieto uz iežu skalošanas cehu – iekrauj t. s. hoperos, kuri iežus virza tālāk uz augstspiediena skalošanu, un pēc tam derīgie ieži nonāk šķirošanas cehā.
Šķirošanas cehā ir trīs nodaļas – atbilstoši akmentiņu izmēram. Strādnieki šķiro iežus uz slīdošās lentes. Šeit valda stingrs noteikums – tiem nedrīkst pieskarties ar rokām. Katru akmeni pēta, izmantojot koka irbulīti, un uz atsevišķiem rezervuāriem pārvieto tos eksemplārus, kam ir juvelierdarbam atbilstoša kvalitāte. Pēc detalizētas izpētes augstvērtīgos kristālus ar bruņotu apsardzi aizved uzglabāt kompānijas galvenajā birojā.
Četras reizes gadā kompānija rīko izsoles dažādās pasaules vietās. Visus iežus sadala izsoles lotēs atbilstoši kvalitātei pēc tīrības, krāsas un izmēra. Jāpiezīmē, ka ieguves kompānija nenodarbojas ar smaragdu slīpēšanu, tāpēc izsolēs nonāk neapstrādāti ieži – raw materiāls. Piemēram, nesenā Grizzly izsole Dubaijā 2024. gada 10. decembrī bija piesaistījusi 87 dalībniekus no Eiropas, Amerikas un Āfrikas. Šajā izsolē bija izliktas 164 lotes, un 157 no tām tika pārdotas – pavisam 1,93 miljoni karātu par 22,4 miljoniem ASV dolāru.
Visu rakstu lasi žurnāla “Jauns OK” marta numurā.
Vēl šomēnes lasi ekskluzīvu interviju ar Prāta vētru par gaidāmo, darbīgo gadu, iedvesmojošu stāstu par mērķtiecīgo Madaru Mančinsku, kā arī sarunu ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Marta numurā iepazīstam pavasara modes tendences, atklājam jaunākās skropstu tušas inovācijas un iesakām izmēģināt sejas jogu liftinga efektam bez skalpeļa. Vēl arī padomi pirmajam maratonam no pieredzējušām trenerēm, špikeris gardēžiem ar Latvijas pavāru ieteikumiem un daudz kas cits!
Tagad “Jauns OK” iznāk divreiz biežāk - katru mēnesi, tāpēc nepalaid garām savu ikmēneša iedvesmas devu. Pērc žurnālu labākajās preses tirdzniecības vietās, lasi digitāli un abonē Zurnali.lv!
