Kanādiešu mūziķe iemīlējās latvietī un kļuvusi par liepājnieci: "Es palikšu Latvijā"
“Man ir liels gods, ka Latvijā mani uzskata par savējo,” smaidot saka 33 gadus vecā Liepājas Simfoniskā orķestra fagotiste Lindsija Deivisone. Viņa no Kanādas uz Latviju pārcēlās pirms sešiem gadiem. “Reizēm mani pārņem skumjas, ka Kanāda ir tik tālu, bet atgriezties tur neplānoju. Latvijā, īpaši Liepājā, ir tik jauki, man ļoti te patīk, un es jūtu, ka varētu šeit palikt uz visiem laikiem.”
Būt liepājniecei ir vienreizīgi
Ar vīru Lindsija iepazinās Vācijā. “Tur studēju maģistrantūrā un satiku Ilmāru. Viņš Vācijā mācījās Erasmus programmā.” Ilmārs daudz stāstījis par Latviju, un kanādietei radusies vēlēšanās redzēt šo zemi savām acīm. “Pēc pirmā Latvijas apmeklējuma 2015. gadā sapratu, ka te ir jauki un es labprāt mācītos šeit.” Lindsija paņēma pārtraukumu studijās un, izmantojot Erasmus sniegtās iespējas, 2017. gadā uz gadu atbrauca uz Latviju. Pēc tam Vācijā pabeidza maģistra studijas un nolēma pārcelties uz Latviju. Lindsija un Ilmārs ir precējušies jau septiņus gadus.
Lindsija stāsta, ka Ziemeļamerikā populārs hobijs daudziem ir dažādi rokdarbi, kā arī gleznošana un vitrīnu veidošana, ko Latvijā nedara gandrīz neviens. “Varbūt tāpēc, ka te ir grūtāk sagādāt materiālus šādam vaļaspriekam,” viņa spriež. Savukārt Ilmārs aizraujas ar tehnoloģijām un dizainu. Kopā ar vīru Lindsijai patīk doties pastaigās pa pludmali, apmeklēt kino, un viņi nu jau divus gadus pašu spēkiem atjauno dzīvokli. “Dzīvojam pilsētas vēsturiskajā centrā, tāpēc ir jāņem vērā dažādi nosacījumi un prasības, ir daudz darba ar papīriem. Taču mums patīk!”
Neraugoties uz to, ka Lindsija ir no Kanādas, bet Ilmārs no Madonas puses, Liepāja abiem kļuvusi par mājām. “Manuprāt, cilvēki ne vienmēr apzinās, cik šeit ir jauka dzīvošana. Desmit minūšu gājiena attālumā ir jūrmala – ja vakarā vēlos redzēt saulrietu, varu aiziet papriecāties. Turklāt dzīvoju tikai piecu minūšu attālumā no savas darbavietas. Vienreizīgi!”
Rokmūziķa meita – dumpiniece
Jaunā sieviete ir dzimusi Toronto, bet uzaugusi Kobūrā – mazā pilsētiņā uz austrumiem no Toronto. “Kobūra atrodas blakus Kanādas lielajiem saldūdens ezeriem, tādēļ tur ir liels mitrums, bet ziemā milzums sniega. Tādu neesmu redzējusi jau daudzus gadus – kopš vairs tur nedzīvoju.”
Lindsija teic, ka izglītības sistēma Kanādā stipri atšķiras no tās, kāda ir Latvijā. “Tur nav mākslas un mūzikas vidusskolu kā Latvijā, pamatā ir tikai vispārējas vidusskolas. Iespēja specializēties rodas, tikai iestājoties universitātē.” Tāpēc Lindsijai papildus mācībām vidusskolā nācās apmeklēt daudz nodarbību ārpus Kobūras, lai turpinātu mācīties mūziku. “Man ļoti laimējās ar vecākiem, viņi mani cītīgi atbalstīja, katru nedēļu veda uz nodarbībām.”
Tik liels atbalsts, iespējams, bijis tāpēc, ka viņas tēvs jaunībā, sešdesmitajos gados, bijis rokmūziķis un spēlējis ģitāru, tagad spriež Lindsija. Kad vecāki nodibinājuši ģimeni, tētis audzinājis bērnus, kamēr mamma, biznesa sieviete, strādājusi. “Mana mamma ir cilvēkresursu atlases speciāliste valsts elektroenerģijas uzņēmumā. Tēvs pirms dažiem gadiem diemžēl pēkšņi nomira. Viņš ļoti atbalstīja manu izvēlēto muzikālo ceļu, lai arī es apguvu klasisko mūziku. Jūtos nedaudz kā dumpiniece, kas neiet tēva pēdās, jo rokmūziku esmu iemainījusi pret klasiku.”
Tagad Lindsija katru dienu runā ar mammu pa telefonu un reizi gadā uz trīs četrām nedēļām dodas uz dzimto Kanādu ciemos pie mammas un brāļa. Abi ar dzīvesbiedru tur ciemojušies arī šovasar, savukārt Lindsijas mamma pirms diviem gadiem bijusi Latvijā. “Arī viņai šeit ļoti patika. Apskatījām Liepājas apkaimi, Bernātus, bijām Rīgā.” Mūziķe aizdomājas un smejoties teic, ka viņas brālim gan labāk patiktu dzīvot, piemēram, Taizemē, un to viņš varētu, jo darbs saistīts ar tiešsaistes biznesu, taču Kanādas likumi neļauj strādāt no citas valsts.
Atrādīt fagotu un mācīties latviešu valodu
Ilmārs ir gan Liepājas Simfoniskā orķestra mežradznieks, gan Klaipēdas Valsts muzikālā teātra orķestra mūziķis, bet ārpus mūzikas darbojas dažādos dizaina un inženierijas projektos. Lindsija spēlē gan Liepājas Simfoniskajā orķestrī, gan reizumis arī Liepājas E. Melngaiļa mūzikas vidusskolas orķestrī. Īpašs prieks viņai ir tieši par iespēju spēlēt vidusskolas orķestrī, jo mūziķe cer, ka ar savu piemēru varētu mudināt topošos mūziķus pievērsties fagotam. Kā gan, neredzējuši instrumentu, viņi varētu sākt par to interesēties?
Atšķirībā no daudziem citiem saviem vienaudžiem Lindsija nekad nav mēģinājusi spēlēt ģitāru. Abi ar brāli sākotnēji apguvuši klavierspēli, pēc tam deviņu desmit gadu vecumā viņa sākusi spēlēt flautu. “Kad jau biju sasniegusi vajadzīgo auguma garumu, pārslēdzos uz neparastāku instrumentu – fagotu.” To nemācās spēlēt kopš agras bērnības, fagotu izvēlas topošie mūziķi, kuriem patīk izaicinājumi. “Pirms gadiem 20 pieteicos spēlēt nelielā orķestrī. Tur jau bija pietiekami flautistu, un diriģents, noklausījies manu spēli, teica: “Atvainojiet, bet mums jau ir pārāk daudz flautistu. Ja nu jūs atgrieztos pēc dažiem mēnešiem ar fagotu, mēs jūs pieņemtu!” Varbūt viņš to bija domājis kā joku, bet es uztvēru nopietni.”
Ironiskā kārtā Liepājā Lindsija, kura orķestra fagotu grupā augumā ir mazākā, regulāri spēlē arī kontrafagotu, kas ir divreiz lielāks par fagotu. “Sākumā kā aizstājējai man bija daudz darba gan Liepājas orķestrī, gan mazliet arī pastrādāju Latvijas Nacionālās operas orķestrī, bet no 2019. gada mani oficiāli pieņēma darbā Liepājas Simfoniskā orķestra pamatsastāvā.”
Lindsija ļoti grib iemācīties labi runāt latviešu valodā. Viņasprāt, angliski runājošajiem tas ir liels izaicinājums. “Es gribu vairāk asimilēties kultūrā, tāpēc turpināšu mācīties. Apzinos, ka man vēl daudz jāapgūst, jo kultūras atšķirības ir jūtamas. Tomēr Latvija un latvieši mani ir ļoti laipni pieņēmuši.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta "No Kanādas pārcēlos uz Latviju. Un šeit palikšu!" saturu atbild izdevniecība "Rīgas Viļņi".
