Meganas Mārklas smalkās somas top Āfrikā par smiekla naudu
Tā var raksturot Saseksas hercogienes Meganas Mārklas luksusa rokassomu biznesu, kuru viņa pati raksturojusi kā atbilstošu “ētikas standartiem”.
Zīmola “Cesta Collective” somas izgatavo Ruandā, un Megana to raksturojusi kā lielisku iespēju šīs Austrumāfrikas valsts sievietēm. Tomēr britu izdevuma “Mail on Sunday” žurnālistu izmeklēšanā atklājas patiesā aina.
Ap vienu eiro stundā
Ruandas amatnieces par astoņu stundu darba nopelna tikai 82 pensus (ap vienu eiro), kamēr mazumtirdzniecībā šo somu cena pārsniedz 700 mārciņu (843 eiro).
Un pat šī nožēlojamā alga pilnībā nepaliek viņām, jo bieži vien jāpērk savi materiāli, jāsedz transporta izmaksas un pat jāīrē darba vietas. Gadās arī samaksu nesaņemt, ja darinājums atzīts par standartiem neatbilstošu.
Illumine Bajisabe (60) stāsta, ka pēc nodokļiem un izdevumiem viņa nopelnījusi 2,48 mārciņas (2,99 eiro) par somu, kuras aušana prasījusi trīs dienas. Turpretim Apvienotajā Karalistē šīs pašas somas cena ir jau 724 mārciņas. Didasjene Musengimana (30) par izmērā lielāko Taco Tote somu saņēmusi 9,22 mārciņas, tās veikala cena ir 863 mārciņas.
Barības ķēdes apakša un augša...
“Mēs izmantojam savus ienākumus, lai papildinātu to, ko nopelnām no lauksaimniecības, bet tas ir grūti,” saka Musengimana. “Es nevaru teikt, ka nauda ir slikta, bet es vēlos, lai tās būtu vairāk.” Turklāt šīs sievietes nav pastāvīgas darbinieces, ja nav pasūtījumu, nav arī darba.
Tikmēr Ņujorkā bāzētā “Cesta Collective” dibinātājas Erina Raidere un Kortnija Veitblata Fasciano par iztiku nesūdzas. Raidere soctīklos dalās ar bildēm no slēpošanas brīvdienām un arī luksusa stila ceļojumiem uz Ruandu, Fasciano mīt vairāk nekā 830 000 eiro vērtā Bruklinas dzīvoklī kopā ar vīru, bijušo investīciju bankas “Goldman Sachs” vadītāju.
Skaisti vārdi
Pirms Meganas Mārklas iesaistīšanās “Cesta Collective” savā tīmekļa vietnē apgalvoja, ka maksā Ruandas sievietēm “par 500–700 procentiem vairāk nekā vidēji valstī”. Tagad šis paziņojums ir pazudis.
“Cesta Collective” pārstāvis uzstāj, ka sievietes pašas nosaka algas sadarbībā ar “All Across Africa” un uzņēmums rīkojoties “labā ticībā”. Visi minētie apgalvojumi esot nomelnošanas mēģinājumi.
Megana Mārkla 2024. gada sākumā kļuva par “Cesta Collective” pirmo kapitāla investori un publiskā paziņojumā raksturoja šo uzņēmumu kā “neticamu”. Viņa slavēja pozitīvo ietekmi uz Ruandas sieviešu dzīvi un klāstīja, ka šādi “ētikas standarti” bijuši izšķiroši viņas lēmumam ieguldīt šajā firmā. Mārklas iesaiste nāca par labu, un pārdošanas apjomi pieauga.
Viltus āķis ētiskiem pircējiem
Pēdējos gados ļoti moderni kļuvis pievilināt pircējus ar saukļiem par ētisku un ilgtspējīgu biznesu, bet patiesība var būt pavisam citāda. Britu modes apskatniece Džordžija Džeimsa izsakās kritiski: “Tā nav ētiska mode. Tā ir mārketinga stratēģija, kas peļņas gūšanai izmanto visneaizsargātākos.”
Aktīvisti aicina “Cesta Collective” un tās investorus, tostarp Meganu Mārklu, nodrošināt taisnīgu samaksu amatniekiem. “Mēs lepojamies ar to, ko izgatavojam, taču ceram, ka kādu dienu mūsu darbs atspoguļosies atalgojumā,” teic kāda meistare.
Jāpiebilst, ka Āfrika nav tik lēta, kā daudziem pārtikušajās valstīs šķiet. Par eiro dienā nepietiks pat ugali – kukurūzas putrai, un šīs amatnieces izdzīvo tikai tāpēc, ka daudz ko izaudzē pašas.
