Citi bērni brīvlaikā brauks uz Ēģipti, manējais pie omes, jo mums nav naudas! Kā paskaidrot bērnam?
Šogad skolēnu rudens brīvlaiks būs no 21. līdz 27. oktobrim. Tas ir atelpas brīdis no skolas rutīnas un laiks, ko pavadīt kopā ar ģimeni un tuvākajiem. Taču, ko iesākt, ja vecākiem ir jāstrādā, vecvecāku nav vai arī viņiem darba pilnas rokas? Kamēr citas ģimenes pošas brīvlaiku pavadīt siltākos platuma grādos, ļoti daudziem tādas iespējas nav. Kā bērnam paskaidrot, ka nāksies vien sevi izklaidēt pašam vai labākajā gadījumā - pie omes?
"Skolēnu rudens brīvlaiks jau nākamnedēļ. Lai gan būtu jābūt priekam par gaidīto atpūtu, mans deviņgadnieks ir sarūgtināts, jo nevaram atļauties brīvlaiku pavadīt siltajās zemēs, kā daudzi citi skolas biedri. Tā kā esmu vienīgā, kas ģimeni uztur finansiāli, nevaru arī atļauties paņemt atvaļinājumu, lai pavadītu šo laiku kopā ar savu bērnu. Labi, ka mums ir lauki un ome, pie kuras tad arī dēls dosies baudīt no skolas brīvās dienas. Taču redzu, ka sirsniņā ir pārdzīvojums un daudz jautājumu, kāpēc citi var to, ko mēs nevaram. Diemžēl bērni skolā lielās un salīdzina sevi cits ar citu, bet no tā jau neizbēgsi. Kā labāk paskaidrot situāciju bērnam?” – jautā mamma Dana.
Ļauj bērnam izjust emocijas
“Kad bērns runā par to, ko ģimenē var vai nevar atļauties un par to, ko viņš klasē ir dzirdējis, ko darīs citi bērni, izrādot sarūgtinājumu vai vilšanos, pirmais, kas vecākiem būtu jāsaprot - nevajadzētu sākt bērnu mierināt vai attaisnoties, bet pieņemt šīs emocijas,” uzsver psiholoģe Gunita Kleinberga.
Viņa iesaka nosaukt šīs emocijas vārdos: “Jā, tu esi sarūgtināts, tev ir sāpīgi un tu pat dusmojies.”
“Visas tās emocijas, ko bērns pauž, svarīgi ir pieņemt, saprast un nekādā veidā nemazināt vai nenoliegt. Dot laiku un ļaut tam emocionālajam stāvoklim būt. Jo tajā mirklī, kad vecāks šādi reaģē, bērnam tiek parādīta pieņemšana un sapratne, ka vecāks pieņem to, kā bērns jūtas un patiesībā tas ir pilnīgi normāli šādi justies.” Tāpat jāsaprot, ka bērniem ir tendence vispārināt lietas. Tas, ka bērns saka: “Daudzi klasesbiedri brīvlaikā dosies ceļojumā..”, nenozīmē, ka tik tiešām tā būs. “Tāpēc ir svarīgi rosināt šo sarunu tālāk, saprast, kuri tad ir tie bērni, kas kaut kur dosies. Realitātē varbūt tikai viens vai divi klasesbiedri patiešām brauks ceļojumā, bet lielākā daļa ne,” saka psiholoģe.
Arī braucienu pie omītes var pārvērst mazajā “ceļojumā”
“Brīdī, kad mēs kā vecāki sākam skaidrot bērnam, ka tie patiešām nav visi, kas kaut kur dodas, patiesībā vēl vairāk ir to, kuri nekur nedodas, kad šīs emocijas ir izrunātas, varam pievērsties tam, kā tad mans bērns pavadīs šo te brīvlaiku."
Psiholoģe uzsver, ka arī laukos pie omītes pavadītais laiks var būt ārkārtīgi kvalitatīvs.
“Parādām tās iespējas, kas var būt pat nedodoties ceļojumā, jo patiesībā arī brauciens pie omītes varbūt kā tāds maz ceļojums, ar pastaigām, spēlēm un kopā būšanu.”
Lūk, ideju saraksts, ko darīt skolēnu brīvlaikā tepat Latvijā! Un ticiet, iespēju ir ļoti daudz.
“Vecākiem ir svarīgi mācīt bērniem, ka mums dzīve ir jāpiedzīvo kaut kādas vilšanās un sarūgtinājums, lai mēs varētu arī novērtēt tās lietas, kuras mēs piedzīvojumam. Jo tas, kas šobrīd notiek – bērni ļoti daudz ko piedzīvo, līdz ar to viņiem notrulinās tā spēja patiešām pārdzīvot un būt tajā situācijā. Mēs drīkstam bērniem skaidrot realitāti, un tā ir tāda, ka kāds var atļauties vairāk un kāds var atļauties mazāk,” piebilst eksperte.
Ko domā citi vecāki?
Neliela diskusija par skolēnu rudens brīvlaika aktivitātēm izveidojusies arī Mammamuntetiem.lv “Facebook” profilā. Lūk, ko par brīvlaika plāniem un tā pavadīšanās iespējām saka strādājošie vecāki. “Mums ģimenē ir jāstrādā, mēs nevaram paņemt vienkārši brīvu nedēļu, ja nu vienīgi uz sava rēķina, kas, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, principā nozīmētu katastrofu. Lai cik ļoti gribētos pavadīt laiku ar bērniem, realitāte ir tāda, kāda tā ir – skarba – bērni sēž mājās un vecāki strādā, lai apmaksātu rēķinus, un varētu bērnu pabarot,” dalās Kristīne. “Ja vecvecāki nestrādā, tad skolēnam pavadīt laiku ar vecvecākiem būs izdevīgi abām pusēm. Tomēr mūsdienās tā ir ekstra, jo, kad mazbērni vēl pieskatāmā vecumā, vecvecāki vēl paši strādā algotu darbu. Vecākiem nekas cits neatliek, kā plānot atvaļinājumus vai sūtīt bērnus uz dienas centru, vai sadarboties ar citiem vecākiem pieskatīšanā,” raksta Māra. “Mums būs dienas, kad bērns būs pie vecvecākiem, būs kāda diena, kad brauks mammai līdzi uz darbu un kāda diena, kad mamma paņems brīvu darba dienu,” teic Baiba.
“Lai bērnam nebūtu jāsēž mājās vienam, es šogad laikus ieplānoju sev atvaļinājumu skolēnu rudens brīvlaika nedēļā. Nekur gan ārpus Latvijas neplānojam doties, bet aktīva un ne mazāk interesanta izklaižu programma ir pieejama arī tepat pie mums, to arī plānojam izmantot,” saka Betija.
“Speciāli ņemu atvaļinājumu, lai kvalitatīvi un interesanti pavadītu šo laiku ar bērnu, kā arī pašai atpūta no darba slodzes,” dalās Dārta.
"Tagad dēls iet 8.klasē, bet atceros sākumskolas laikus, kad pašiem jāstrādā, bet bērnam brīvlaiks. Bija reizes, kad izpalīdzēja vecmāmiņa, taču arī viņa strādāja un nevarēja visas dienas būt kopā ar bērnu. Tāpēc "lāpījāmies" - te viens paņēma kādas brīvas dienas, te otrs. Centāmies arī kopā kaut ko pasākt, bet darbdienās tiešām grūti," raksta Sigita.
